SPKC paziņo, cik Covid-19 nāves gadījumi reģistrēti pērn 0
Aizvadītajā gadā Latvijā 930 cilvēku nāve ir bijusi saistīta ar Covid-19, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
691 gadījumā Covid-19 ir bijis cilvēku tiešais nāves cēlonis, bet atlikušajos 239 gadījumos Covid-19 bijis nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis.
Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma grupām, ir redzama izteikta vecuma faktora ietekme – pieaugot vecumam, pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū.
Pagājušajā gadā 10,5% no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19 pacientiem vecumā līdz 59 gadiem, 14,3% – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, 28,2% – vecumā no 70 līdz 79 gadiem un 47% – vecumā no 80 gadiem un vairāk.
SPKC atzīmē, ka 2020.gadā ir vērojams neliels mirstības pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu vidējiem mirstības rādītājiem. Šis pieaugums ir saistīts ar Covid-19.
Kopējais mirušo īpatsvars ir 2,3% no visiem 2020.gadā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem. No 60 līdz 69 gadus veco personu grupā, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze, miruši 2,2%, no 70 līdz 79 gadu grupā – 9% un 80 un vairāk gadu grupā – 18,6% pacientu. Arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognoze Covid-19 letalitātei ir vidēji 2%.
Pagājušajā gadā Latvijā Covid-19 rezultātā mirušas 467 sievietes un 463 vīrieši, līdz ar to letalitāte sieviešu populācijā ir 2% un vīriešu populācijā 2,6%.
Pagājušajā gadā, pieaugot saslimstībai ar Covid-19, pieauga arī ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits, atzīmē SPKC.
Centrā atgādina, ka nāves cēloņu kodēšana notiek saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas detalizēti aprakstīti PVO Starptautiskajā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācijās, un Covid-19 gadījumā tās nav atšķirīgas.
Reizi mēnesī dzimtsarakstu nodaļas iesniedz SPKC “Medicīniskās apliecības par nāves cēloni” un “Medicīnas apliecības par perinatālās nāves iestāšanos”, kurām pēc centralizētas pārbaudes veikšanas tiek veikta nāves pamatcēloņa izvēle un piešķirts galīgais kods, tā nodrošinot interpretācijas atšķirību novēršanu, vienotu nāves cēloņu kodēšanas principu ievērošanu un nāves cēloņu statistikas starptautisku salīdzināmību.
SPKC atzīmē, ka šie ir provizoriskie dati, kas vēl var palielināties, jo turpinās datu apkopošana un izvērtēšana.
