SPKC atklāj, cik oktobrī no Covid-19 mirušajiem nebija vakcinējušies 25
Oktobrī no jauna atklāti kopumā 60 848 Covid-19 gadījumi, no kuriem 46 363 jeb 76,2% cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, bet 14 485 jeb 23,8% bija vakcinēti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par oktobri.
No oktobrī 533 mirušajiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19, 466 jeb 87,4% nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vēl nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 67 jeb 12,6% bija pabeiguši vakcinācijas kursu. No šīm personām divas bija vecumā zem 49 gadiem, sešas – vecumā no 50 līdz 59 gadiem, deviņas – vecumā no 60 līdz 69 gadiem, 20 – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, 28 – vecumā no 80 līdz 89 gadiem un divas – vecumā no 90 līdz 99 gadiem. SPKC norāda, ka visos gadījumos mirušajām personām bija viena vai vairākas blakus slimības.
SPKC aprēķinātais nāves gadījumu biežuma salīdzinājums vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū liecina, ka nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bijis 6,1 reizi augstāks nekā pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska uzsver, ka ne visās vecuma grupās un ne visās veselības grupās vakcīna spēs sasniegt savu optimālo un maksimālo aizsardzības spēju, bet vakcīna vienalga atvieglos slimības gaitu tiem, kas vakcinējušies un tomēr nonākuši stacionārā.
“Pat ja Latvijā būs 100% vakcinācijas aptvere pret Covid-19, kāds noteikti saslims, būs nepieciešama stacionāra palīdzība vai pat diemžēl nomirs, to mēs redzam gan Latvijā, gan pasaulē,” skaidro eksperte.
Analizējot no Covid-19 mirušo vakcinēto personu sadalījumu, 23 bija vakcinējušies ar “AstraZeneca” (visbiežāk jūnijā), 20 – ar “Pfizer”/”BioNTech” (visbiežāk septembrī), 19 – ar “Johnson&Johnson” (visbiežāk oktobrī) un pieci – ar “Moderna” (visbiežāk jūnijā). SPKC norāda, ka šie dati ir orientējoši, jo skaitļi statistiski nav lieli un vakcinēto personu grupas ar katru vakcīnu nav vienādas pēc vecuma un veselības stāvokļa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas sepses klīnikas vadītājs, ārsts anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba stāsta, ka no pieredzes vērojams, ka pacientiem, kas mirst no Covid-19 kā pamatdiagnozes, pamatā ir plaušu bojājumi vai komplikācijas, ko radījusi Covid-19 infekcija. “Savukārt pacienti, kuru nāves pamatcēlonis nav Covid-19, primārais nāves cēlonis ir blakusslimības, kas ir hroniskas vai pasliktinās uz Covid-19 fona – cukura diabēts, insults, hroniskās plaušu slimības, dominē pacienti ar lieko svaru,” skaidro mediķis.
SPKC atzīmē, ka vakcinācija pret Covid-19 ir efektīvs infekcijas kontroles līdzeklis, kas samazina kopējo saslimstību, sevišķi novērš smagu Covid-19 slimības gaitu, līdz ar to mazina hospitalizācijas biežumu un mirstību. Tomēr ne visiem cilvēkiem vakcīnas izraisa vienādi augstu aizsardzību.
Turpinoties Covid-19 izplatībai pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus. Tāpēc, pieaugot vakcinēto skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem. Tomēr saslimšanas risks nevakcinētajiem cilvēkiem joprojām, pēc SPKC paustā, ir ievērojami lielāks, salīdzinot infekcijas biežumu vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupā.
Tā piemērām, oktobrī Latvijā nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem, salīdzinot saslimstības intensitāti vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū. Turklāt vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā, hospitalizāciju un mirstību.
