Kuras puķes šovasar modē? “Sprogu” ieteikumi puķu un zemeņu audzēšanā 0
Ģimenes dārzkopības uzņēmumu zemnieku saimniecības “Sprogas” saimnieks Ivars Tīcs izveidoja pirms vairāk nekā 20 gadiem. Viņš atzīst, ka tas bija likumsakarīgi, jo Tīcu dzimtā vairākās paaudzēs bijuši dārznieki. Patlaban alūksnietis apsaimnieko 60 ha aramzemes, no kuriem aptuveni 20 ha atvēlēts augļu dārzam ar plūmēm un ābelēm, vēl saimniecībā uzbūvēts vairāku siltumnīcu komplekss.
Zemenes vēlāk nekā citiem
Ar zemeņkopību Ivars nodarbojas vairāk nekā 15 gadu, to stādījumi pašlaik aizņem 6,5 ha platību. Zemenes audzē trīs gadu ciklā, stāda divrindu slejās uz melnās polietilēna plēves, kas ievesta no Tartu.
– Mēs nevaram konkurēt ar poļiem ražas agrīnuma ziņā, taču Alūksnes klimatam ir citas priekšrocības. Mūspusē zemenes parasti ienākas 1–2 nedēļas vēlāk nekā citur Latvijā. Lai nobīde būtu vēl garāka, stādām ievestos frigo stādus. Tādējādi iegūstam vēlo ražu, kad citiem zemenes jau novāktas, – stāsta audzētājs. – Stīgām uz plēves seguma nav kur ieaugt, tāpēc, parādoties sakņu aizmetņiem, tās nogriežam un spraužam podiņos, lai pavairotu stādus.
“Sprogu” saimnieks neiesaka Vidzemē zemenes stādīt rudenī, jo var apsalt. Labāk to darīt aprīlī, bet frigo stādus vēlas ražas ieguvei stādīt tikai maija vidū.
Šķirņu dažādība saimniecībā nav liela, tomēr nemitīgi tiek eksperimentēts ar jaunām šķirnēm. Lielāko platību pašlaik aizņem ‘Sonata’. Pat aizvadītajā bezsniega ziemā augi pārziemoja normāli, kamēr citām šķirnēm apsala gan ziedpumpuri, gan paši ceri. ‘Sonata’ ir vidēja šķirne ar lielām, garšīgām ogām, ražo līdz pat augusta vidum. Ir gan ziemcietīga, gan ražīga, īpaši piemērota komercdārziem. Vienīgais mīnuss – lai ogām atdalītu plakaniskās kauslapiņas, nepieciešams nazis. Šā iemesla dēļ lielražotāji nevēlas ķēpāties un šķirni izmantot saldēšanai.
No visjaunākajām šķirnēm alūksnietis kopš pagājušā gada pārbauda ‘Asia’. Tai ir vairāki plusi. Ogas ir lielas, tumšas un tirgū vienmēr tiek izpirktas pirmās. Kauslapiņas ir vērstas uz augšu, viegli noņemamas, tāpēc ogas ļoti piemērotas saldēšanai (pašlaik Holandē saldētas zemenes ir pieprasītas, taču jālasa uzreiz kastēs bez kauslapiņām). Diemžēl ‘Asia’ neizceļas ar ziemcietību – ziemā ceri apsala, sagādājot saimniekam nelielu vilšanos.
– Ir dažādas metodes, kā panākt, lai šķirne ražotu visu vasaru. Piemēram, šķirnes ‘Sonata’ stādījumus rudenī nosedzot ar biezu agrotīklu, iespējams paātrināt ražas sākumu un vākt ogas jau jūnija sākumā. Pavasarī gan vajag segmateriālu noņemt uz stādu apkopšanas brīdi. Pēc tam to klāj atpakaļ un tur līdz maija beigām, palaikam karstās dienās stādījumus vēdinot. Savukārt paildzināt ražas sākumu var ar salmu mulču. To pirms ziemas uzsedz zemenēm, bet pavasarī norauš pēc iespējas vēlāk, lai aizkavētu lapu attīstību, – pamāca zemeņu audzētājs.
Ieteikumi
• Audzējot zemenes tirgum, labāk iekopt mazāku platību, stādījumus aplaistīt un pareizi mēslot. Svarīgākais rādītājs ir pašizmaksa katram zemeņu kilogramam, ko izaudzē, nevis ražas lielums no hektāra.
• ‘Polka’ ir viena no populārākajām šķirnēm, tomēr tā neder lielražošanai. Ogas ir mīkstas, grūti transportējamas, neizceļas ar augstu ražību. Pirmās ogas parasti izaug lielas, pēc tam to kvalitāte strauji krītas.
Stādi plēves podos
Saimniecībā augļu kokus tirgo plēves podos, jo tādi mazāk cieš transportējot, arī pašizmaksa stādiem ir mazāka nekā cietajos plastmasas podos audzētajiem (“Sprogu” saimnieks jauno tehnoloģiju noskatījis Igaunijā). Saimniecībā konteinerstādus liek podos rupjā kūdras substrātā, kurā iestrādāts ilgstošas iedarbības mēslojums. Tos var stādīt dārzā jebkurā laikā, kad vien augsne nav sasalusi.
– Lapotos stādus ar slēgto sakņu sistēmu piedāvājam visu vasaru. Tos sagatavojam jau maijā, proti, agri pavasarī neiztirgotos kailsakņu stādus ar speciālu mašīnu liekam plēves podos. Papildus sakņu sistēmu apvelkam ar tīklveida materiālu, lai tā neciestu, pārstādot koku, – stāsta Ivars. – Stādot jānoņem tikai plēves konteiners, bet siets jāsaglabā, citādi substrāts nobirs, saknes paliks plikas un pēc iestādīšanas kociņš neieaugs. Tīkls ar laiku augsnē satrūdēs.
Piemērotākās plūmes ziemeļaustrumu Vidzemē
Plūmes ir krietni jutīgākas par ābelēm, tāpēc vēlams kauleņkokus stādīt aizvējā. Tām neder zemas vietas ar augstu gruntsūdens līmeni. Ziemcietīgākās šķirnes: ‘Komēta’, ‘Ance’, ‘Emma Leperman’, ‘Ave’, ‘Vilmitar’. Jaunajām šķirnēm ‘Adele’ un ‘Sonora’ izturību vēl pārbauda saimniecībā “Sprogas”, taču tie, kuriem patīk eksperimentēt, var mēģināt audzēt, nodrošinot piemērotu mikroklimatu. Ziemeļaustrumu Vidzemē plūmēm ir labāka garša un krāsa nekā piejūrā. Stabilās ziemās kauleņkoki neizsalst pat -36 °C temperatūrā.
Kuras puķes bija modē šovasar?
1. Hibrīdā petūnija ‘Surfinia Purple’ – ziediem klasiska krāsa, kas visiem patīk. Veido nokarenu kaskādi ar purpursarkaniem ziediem. Augs prasa daudz uzmanības. Viskrāšņāk un visilgāk zied, audzējot saulainā vietā, kas pasargāta no vēja un lietus (piemēram, nojumē vai terasē). Petūnijas cieš no lietus, jo tad tiek sapluinītas un samērcētas ziedlapiņas. Lai puķes bagātīgi ziedētu no maija līdz vēlam rudenim, regulāri jāizkniebj vecie ziedi. Atšķirībā no pelargonijām petūnijas jālaista katru dienu. Pietiek, ja augus mēslo divreiz sezonā – jūlijā un augustā, jo saimniecībā “Sprogas” tos jau maijā kārtīgi pabaro ar ilgstošas iedarbības minerālmēsliem. Tīcu ģimene nokarenās petūnijas stāda ļoti lielos (27–30 cm diametra) iekarināmajos podos, jo tad tās vieglāk kopt – uzturēt mitrumu un mēslot. Tik lielos traukos puķes veido kuplāku augumu. Ja nokarenās petūnijas stādītu mazākos (21–23 cm) podos, atšķirība būtu acīm redzama, proti, augi drīz vien iznīktu, jo, palielinoties sakņu masai, tiem pietrūktu barības vielu.
2. Dienvidamerikas verbena (Verbena bonariensis) ‘Violetta’ – ļoti pateicīga puķe pļavu tipa dobēm, jo ir koša un noturīga. Viengadīga, sasniedz aptuveni 1,2 m augstumu. Nelielie, spilgti violetie ziedi izceļas virs sazarotajiem ziedkātiem, tos var likt arī vāzē. Zied no jūlija līdz septembrim. Patīk augt saulainā vietā. Dobē vēlams stādīt mazus, nepāraugušus stādus, jo tad tie kuplāk sacero.
3. Miltainā salvija (Salvia farinacea) ‘Rhea’ – lieliski iederas puķu dobē grupveida stādījumos, kā arī puķu podos. Viengadīgs augs, kas veido kompaktu, 40 cm augstu, bagātīgi zarotu krūmu ar violetzilām ziedu vārpām. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedkopas var arī sažāvēt ziemai.
4. Liellapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla) ‘Tivoli’, ‘Hot Red’,’White Rock’ – atšķirībā no dārza hortenzijām podos augošās šķirnes ir daudz krāsainākas un kompaktākas. Skaisti izskatās balkona kastē vai lielākos traukos koka terasē vai pie mājas durvīm. Hortenzijām vajag daudz ūdens, tāpēc vasarā bieži jālaista un jārasina, vēlams ar mīkstu ūdeni, citādi saulainā laikā sausumā apdegs lapas. Var pārziemināt vēsā telpā, piemēram, neapkurināmā verandā, pagrabā (optimāla ir +2…+3 °C temperatūra). Miera periodā laista maz (aptuveni reizi divās nedēļās), tikai lai neiekalstu sakņu kamols.
5. Dekoratīvie kāposti ‘Song Bird Pink’, ‘Song Bird White’ – ļoti kompakti, 15 cm augsti, ar mazu, krokotu lapojumu. Šovasar dekoratīvos kāpostus plaši izmanto apstādījumos pie lielveikaliem. Tiem līdzās puķu dobēs zaļo arī dilles, bietes, pupas un citi dārzeņi.
