Labas lietas priekam un iedvesmai iesaka Laika Vilsone 0
Laima Vilsone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Spilgts citāts
Ja mēs nemaināmies, mēs neaugam. Ja mēs neaugam, mēs īsti nedzīvojam. Anatols Franss
Teātris
Mītiski un maģiski
Igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romāna “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” darbību un notikumus grūti atstāstīt, tik biezi piesātināts ir vēstījums. Brīžiem komisks, palaikam traģisks stāsts par dzīvesziņu, attīstību un lejupslīdi, mīlestību un nodevību. Pilnīgi noteikti tas nav stāsts par senajiem igauņiem, bet gan, iespējams, par katru no mums, par ceļiem, kurus izvēlēties, un vērtībām, ko pieņemt vai noraidīt, par identitāti vai patību, ja tās meklējumi vēl ir iespējami. Tik sarežģīti. Tik vienkārši. Tagad “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” arī Nacionālajā teātrī. Režisors – Ivars Pellu (Igaunija). Lomās: Igors Šelegovskis, Agnese Budovska, Madara Reijere, Kaspars Zvīgulis, Voldemārs Šoriņš, Juris Hiršs u. c. Meklē: https://teatris.lv/izrade/virs-kas-zinaja-cuskuvardus
Grāmata
Starp meliem un patiesību
Dvēseles atbūtne, gandrīz nepārtraukta uzraudzība viņpus ieslodzījuma vietas žogam, atmiņas par iepriekšējo dzīvi, tiesas prāvu, bērnību, mātes nāvi, krāpšanu. Meli un patiesība grodi savērptā vēstījumā par dzīvi pirms un pēc… Cietumā viņu gandrīz nogalina cita ieslodzītā, bet Linda tomēr izdzīvo un atkal nonāk aiz restēm, jo soda mērs ir mūža ieslodzījums… Vai tiešām viņa 30 gadu vecumā nežēlīgi nogalināja savu vīru? Elizabete Nurebeka “Otra puse”, izdevniecība “Latvijas Mediji”.
Izstādes
Plūstošās pasaules tēli
Digitālais mākslas centrs Skolas ielā 2, Rīgā, piedāvā šābrīža multimediālo izstāžu klāstu: “Japānas sapņi”, “Modernisti”, “Hieronīms Boss”, “Gustavs Klimts”… Digitālie mākslinieki ir atdzīvinājuši pasaulslaveno meistaru gleznu projekcijas grandiozos izmēros pārpasaulīgas mūzikas pavadījumā. Nav jābūt ne mākslas pazinējam, ne glezniecības tehniku pārzinātājam, lai no pārsteiguma un prieka uz mirkli zaudētu valodu. Pat ekspertiem elpa aizraujas… Pamēģini: https://digitalarthouse.eu
Augsim muzejā!
Ejam tālāk kopā
Aspazijas pūra lāde, Māra Čaklā velotrenažieris, Zentas Ērgles rakstāmmašīna, literātu un mūziķu iecienīto ēdienu receptes, Noras Ikstenas mīļākā bērnības grāmata, kāds ir mākslinieka Kristiana Brektes iecienītākais komikss utt. Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā jaunu izglītības platformu “Augsim muzejā!” dažādu vecumu interesentiem, kurā iepazīstina ar muzeja krājumiem un dārgumiem. Turpmāk iespējami arvien jauni pārsteigumi. Ieskaties: augsimmuzeja.lv
Esi labs
Pabaro putnus!
Šī ziema (dzīve arī) ir pārbaudījums visiem. Īpaši grūti ir mazajiem lidoņiem, kas ar savu spārnu spozmi vai balsīm mūs iepriecina vasarā, un ūdensputniem, kuru pārtikas krājumi pazuduši zem ledus vāka. Dodoties pastaigā, atceries – putnus ar maizi barot nedrīkst! Zīlītēm noderēs nesālīta speķa gabaliņš un sēkliņas, pīlēm un gulbjiem – auzu pārslas. Esi atbildīgs – ja uzsāc piebarošanu, nepārstāj līdz pat vasarai!
Koncerts
“Mīlestības mūzika”
“Nāc, paklausies, draudziņ, kā Vīnē dzied, kur cilvēku krūtīs vēl jūsma zied!” Johana Štrausa, Žana Žaka Ofenbaha, Franča Lehāra, Imres Kalmāna u. c. operešu melodijas teatralizētajā koncertprogrammā iedvesmos svētkiem un radīs prieku. Skaistākās ārijas un dueti Sonoras Vaices, Antas Jankovskas (Itālija), Lauras Purenas, Daiņa Skuteļa un Naura Indzera izpildījumā. Diriģents Atvars Lakstīgala. Ieskaties: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/109286
Ideja
Skicēšanas prieks
Šo ideju aizņēmos no populārā raidījuma “Te!” sižeta par pilsētskicētājiem. Starptautiskā kustība “Urban Sketchers” jeb “Pilsētas skicētāji” radusies Amerikā pirms vairāk nekā desmit gadiem, un nu jau piecus gadus skicētāji mīt arī Latvijā. Lai gan šīs nodarbes nosaukums liek domāt, ka noteikti jāzīmē pilsēta, patiesībā savā darbā var atainot jebko – koku, tiltu vai cilvēku blakus… Jāzīmē tikai tas, ko tajā brīdī redzi, un viss. Zīmēšanas ilgums nav noteikts, un darbu var arī nepabeigt. Meklē “UrbanSketchers Latvia” vai arī pievienojies plikņu skicētājiem: https://drinkanddraw.lv/
Seriāls
Noslēpumainu notikumu atvarā
20. janvārī ceļu pie skatītājiem sāk iecienītā daudzsēriju psiholoģiskā trillera “Bezvēsts pazudušās” otrā sezona (scenārija autors un režisors – Vlads Kovaļovs, producente – Lelde Kovaļova). Daudzsēriju filmas jaunās sērijas ir līdz šim nervus kutinošākais pašmāju kinodarbs, kas ieraus ar noslēpumainību apvītos notikumos. Skatītāju iemīļotie Andrejs Alens, Imants Strads, Juris Žagars, Kristīne Nevarauska, Rēzija Kalniņa, Ieva Segliņa, Andris Keišs utt. atkal būs traģisku un šokējošu situāciju epicentrā. Tie, kas vēl nav redzējuši trillera pirmo sezonu, var ielūkoties izklaides platformā “Tet+” un “Helio” interaktīvajā TV!
