Aktrise Maija Doveika.
Aktrise Maija Doveika.
Publicitātes foto

“Šādā situācijā Latvijas teātris nav bijis!” Spilgti uznācieni dīvainākajā sezonā 0

Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Nacionālais teātris ar 27 balvas nominācijām, spoži panākumi arī Jaunajam Rīgas teātrim, Liepājas, Valmieras teātrim, jaunas, pandēmijas laika diktētas, tomēr nenoliedzami novatoriskas teātra formas, kā arī spilgts neatkarīgo teātru uznāciens, it īpaši bērniem un jauniešiem adresēto izrāžu jomā.

Šādi var raksturot pagājušās, pandēmijas pārtrauktās teātra sezonas ražu, kuras augļi tika atklāti vakar Latvijas teātra augstākā novērtējuma “Spēlmaņu nakts” pretendentu paziņošanas ceremonijā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Publicitātes (Kristapa Kalna) foto

Viena no nominantēm, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, kura par darbu “Puika, kurš redzēja tumsā” nosaukta balvas kategorijā “Gada sasniegums oriģināldramaturģijā” (šī režisora Valtera Sīļa Nacionālajā teātrī iestudētā izrāde pretendē arī uz Gada mazās formas izrādes titulu), teica: “Runājot līdzībās, pagājusī teātra sezona stāvkrasta malā pārlaida mežonīgu vētru – tā tika liekta, bet nelūza. Izturēja. Un nu, kad vēji norimuši un dzīvot jāsāk no jauna, laiks jūras krastā dzintarus lasīt un izvērtēt, kas bijis to vērts.”

Žūrijas loceklis, komentētājs, tulkotājs Eduards Liniņš teica: “Daudzas tendences, kas brieda, tagad bija spiestas izpausties – šādā situācijā Latvijas teātris nav bijis sen – kopš politiskajām pārmaiņām 20. gs. 80. gadu beigās. Jācer, ka šīs krīzes radītās iespējas pāraugs jaunā kvalitātē.”

Teātra kritiķe Andra Rutkēviča uzsvēra: “Teātris spilgti apliecināja sevi kā klātienes mākslu. Parādījās arī daudz projektu, kurus vērtējot bija grūti saprast autorību – nevis kas tos radījis, bet kam tos piedēvēt, jo radās daudz starpteātru, starpvalstu projektu.”

Žūrijas locekle, kritiķe Undīne Adamaite, novērtējot šo dīvaino, saraustīto teātra sezonu, teic, ka “grūdienveidīgie formas valodas meklējumi teātrim tikai nāks par labu, lai gan pagaidām viss vēl atrodas sajauktā stāvoklī. Komentāros cilvēki brīnījās, ka tieši Nacionālais teātris, daudzu priekšstatā – teātra “vectētiņš” – ir palaidis e-teātra projektu “Baltais kubs”. Īstenībā tas jau sen ir viens no jauneklīgākajiem teātriem.”

Žūrijas priekšsēdētāja, teātra zinātniece Līga Ulberte pagājušajā sezonā īpaši izceļ to, ka sevišķi neatkarīgie teātri ļoti aktīvi darbojušies, veidojot piedāvājumu bērniem un jauniešiem.

Reklāma
Reklāma

Eduards Liniņš “Latvijas Avīzei” apliecina, ka žūrijai ir izdevies noskatīties praktiski visas izrādes, ko bija pārtraukts rādīt ārkārtas situācijas dēļ, un šogad tas ticis vēl jo rūpīgāk kontrolēts ar īpašas formas palīdzību tīmeklī, kas bijusi savā ziņā atskaite. Turpmāk paredzēts nedaudz mainīt žūrijas darba cikliskumu, lai ietvertu tās aktualitātes, kas notiek vasarā, it sevišķi Valmieras Vasaras teātra festivālā.

Šī pārtrauktā teātra sezona ir īpaša ar to, ka ieviesta jauna nominācija “Gada notikums digitālajā vidē”, kas gan ir plaša un diezgan izplūdusi. “Tas ir tādēļ, ka realitāte mums visiem drusku uzkrita uz galvas,” atzīst E. Liniņš. E-teātra izrāžu vērtēšanā žūrija saskārusies ar vairākām problēmām, “jo šajos mākslas darbos parādās tādas tehniskas nianses, mediju izmantojums, ko, iespējams, neesam īsti kompetenti vērtēt. Tas attiecas, piemēram, uz kino operatora darbu vai videomontāžu, ko varam novērtēt savas izpratnes robežās.” Bijusi doma vērtēt tikai tiešsaistes izrādes, bet izrādījies, ka ļoti grūti nodalīt, turklāt šādu izrāžu nav bijis daudz. Bijuši arī gadījumi, kad materiāls nav ticis montēts, bet ēterā nonāk nevis tapšanas brīdī, bet gan vēlāk kā ieraksts.

Starp nominantiem Edu­ards Liniņš līdzās līderim Nacionālajam teātrim izceļ Liepājas teātri ar tā spilgtajiem pagājušās sezonas iestudējumiem “Šekspīrs” un “Purva bridējs ugunī”, kā arī Jauno Rīgas teātri, kurš “apliecinājis sava aktieru ansambļa spēku. Raksturīgs arī tas, ka vieni un tie paši režisori strādā kā valsts, tā neatkarīgajos teātros un dara to vienlīdz spilgti un veiksmīgi.” Spilgts piemērs šeit ir, piemēram, Elmārs Seņkovs un Valters Sīlis. To pašu var attiecināt uz aktieriem.

“Spēlmaņu nakts” balvas paredzēts pasniegt, kā parasts, latviešu teātra patriarha Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23. novembrī. Tomēr, iespējams, ka šogad tas varētu notikt nevis kā parasti Dailes teātrī, bet Liepājā koncertzālē “Lielais dzintars”. Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa “Latvijas Avīzei” teic, ka vēl viss var mainīties, tomēr šis risinājums varētu tikt apsvērts drošības apsvērumu dēļ pandēmijas laikā.

“Spēlmaņu nakts” 2019./ 2020. gada sezonas nominācijas*

Gada lielās formas izrāde

• “Elpa” (Dailes teātris, režisors Dmitrijs Petrenko)

• “Šekspīrs” (Liepājas teātris, režisors Elmārs Seņkovs)

• “Tukšais zieds (Jerma)” (Latvijas Nacionālais teātris, režisore Ināra Slucka)

• “Uzvara ir mirklis” (Valmieras vasaras teātra festivāls, režisors Valters Sīlis)

• “Vecmāmiņu valsts” (teātra trupa “KVADRIFRONS”, režisore Paula Pļavniece)

Gada mazās formas izrāde

• “Finlandizācija” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis)

• “Margarēta” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Reinis Suhanovs)

• “Medības” (teātra apvienība “ESARTE” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, režisors Elmārs Seņkovs)

• “Puika, kurš redzēja tumsā” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis)

• “Te sākas nakts” (Ģertrūdes ielas teātris, režisors Vladislavs Nastavševs)

Gada izrāde bērniem

• “Cauruļzobis vienīgais” (Rēzeknes teātris “Joriks”, režisors Edgars Niklasons)

• “Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, režisors Edgars Niklasons)

• “Pagalms atdzīvojas” (Willa Teātris, izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, režisors Toms Treinis)

• “Plastmasas huligāni” (teātra apvienība “PERFOrācija”, režisore Pamela Butāne)

• “Puscilvēki” (Latvijas Leļļu teātris, režisors Edgars Kaufelds)

Gada izrāde pusaudžiem

• “Cilvēkam vajag suni” (Valmieras drāmas teātris, režisors Jānis Znotiņš)

• “Dullais” (Cēsu Mazais teātris, režisors Mārtiņš Eihe)

• “Nelabā roka” (Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, režisors Kārlis Krūmiņš)

• “Netikumīgie” (“Dirty Deal Teatro”, režisore Krista Burāne)

Gada režisors

• Krista Burāne (“Netikumīgie” (“Dirty Deal Teatro”))

• Vladislavs Nastavševs (“Te sākas nakts” (Ģertrūdes ielas teātris), “Piecas dziesmas pēc atmiņas” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris))

• Elmārs Seņkovs (“Šekspīrs” (Liepājas teātris), “Medības” (teātra apvienība “ESARTE” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju), “α SAPIENSI” (teātra apvienība “ESARTE”, izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros), “Irānas konference” (tīmekļa izrāde))

• Valters Sīlis (“Puika, kurš redzēja tumsā”, “Finlandizācija” (Latvijas Nacionālais teātris), “Izskatās, ka tu mirsi” (“Dirty Deal Teatro”), “Uzvara ir mirklis” (Valmieras vasaras teātra festivāls))

• Ināra Slucka (“Tukšais zieds (Jerma)” Latvijas Nacionālajā teātrī)

Gada aktrise

• Maija Doveika (Jerma izrādē “Tukšais zieds (Jerma)”, Latvijas Nacionālais teātris)

• Esmeralda Ermale (Šarlote izrādē “Rudens sonāte”, Rēzeknes teātris “Joriks”)

• Inese Kučinska (Ričards III izrādē “Šekspīrs”, Liepājas teātris)

• Marija Linarte (Ziednese izrādē “Zalkša līgava”, Jaunais Rīgas teātris)

• Ieva Segliņa (S izrādē “Elpa”, Dailes teātris)

Gada aktieris

• Andris Keišs (Eduards Smiļģis izrādē “Meklējot Spēlmani”, Jaunais Rīgas teātris)

• Ģirts Krūmiņš (Pēteris Pētersons izrādē “Meklējot Spēlmani”, Jaunais Rīgas teātris)

• Kārlis Reijers (Jēkabs izrādē “Puika, kurš redzēja tumsā”, Ņurņiks izrādē “Katls”, Advokāts izrādē “Margarēta”, Latvijas Nacionālais teātris)

• Igors Šelegovskis (Žils izrādē “Te sākas nakts”, Ģertrūdes ielas teātris)

Gada jaunais skatuves mākslinieks

• Kārlis Arnolds Avots (V izrādē “Elpa”, Dailes teātris, Dmitrijs Prokofjevičs Razumihins izrādē “731. solis”, Valmieras drāmas teātris)

• Matīss Budovskis (Zilovs izrādē “Medības”, teātra apvienība “ESARTE” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, loma izrādē “Pagalms atdzīvojas”, “Willa Teātris”, izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, lomas izrādē “Pēdējās stundas”, teātra apvienība “ESARTE”)

• Sandija Dovgāne (Eva izrādē “Rudens sonāte”, Rēzeknes teātris “Joriks”)

• Paulīne Kalniņa (scenogrāfija un kostīmi izrādei “α SAPIENSI”, teātra apvienība “ESARTE”, izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros)

• Agris Krapivņickis (Džeisons un Tairons izrādē “Nelabā roka”, Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju)

• Emīls Ralfs (Robots izrādē “Bītlu jaunais albums”, Jaunais Rīgas teātris)

• Elizabete Skrastiņa (Mārdžerija izrādē “Nelabā roka”, Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, lomas izrādē “Pēdējās stundas” teātra apvienība “ESARTE”)

• Rihards Zelezņevs (Klāvs izrādē “Plastmasas huligāni”, teātra apvienība “PERFOrācija”, loma izrādē “Pagalms atdzīvojas”, “Willa Teātris”, izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, lomas tiešsaistes izrādē “Vol.1 ANTIŅŠ”, teātra apvienība “PERFOrācija”, Kolēģis izrādē “Medības”, teātra apvienība “ESARTE” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju)

Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)

• Ivo Briedis “Pēdējais salmiņš” (Latvijas Nacionālais teātris)

• Rasa Bugavičute-Pēce “Puika, kurš redzēja tumsā” (Latvijas Nacionālais teātris)

• Evarts Melnalksnis, Klāvs Mellis “Lepnums un aizspriedumi” (Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar “KVADRIFRONU”)

• Autoru kolektīvs “Netikumīgie” (“Dirty Deal Teatro”)

Gada notikums digitālajā vidē

• Izrāžu cikls e-teātra skatuvē “Baltais kubs” (Latvijas Nacionālais teātris, režisori: Ināra Slucka, Valters Sīlis, Intars Rešetins)

• Tiešsaistes izrāde “24h” (teātra trupa “KVADRIFRONS” un autoru kolektīvs)

• Tīmekļa izrāde “Irānas konference” (režisors Elmārs Seņkovs)

• Mini sēriju cikls “Patakoļako” (Liepājas teātris, režisors Mārtiņš Kalita)

• Klausāmizrāde “Rolanda dziesma” (teātra trupa “KVADRIFRONS” un autoru kolektīvs)

• Tiešsaistes izrāde “Vol.1 Antiņš” (teātra apvienība “PERFOrācija”, režisores Beatrise Zaķe, Pamela Butāne)

* Publicējam daļu no nominācijām, pilnu sarakstu var skatīt vietnē “spelmanunakts.lv”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.