Eksperti: nepieciešams lobēšanas likums 32
Kā norāda politikas pētnieks Valts Kalniņš, visas aprakstītās lobiju darbības ir pilnībā likumīgas. Tomēr, viņaprāt, Latvijā būtu pamats atgriezties pie diskusijas par lobēšanas likumu. “Ideālajā variantā politiķi vienlīdz cītīgi ieklausītos visu pušu argumentos, bet reālajā dzīvē lieliem uzņēmumiem vai bankām ir daudz vairāk resursu, lai ietekmētu likumdevēju, nekā ierindas pilsoņiem. Tādēļ regulējums šai jomai būtu nepieciešams. Vienīgais jautājums – cik stingrs vai visaptverošs. No vienas puses, sabiedrībai vajadzētu saņemt informāciju par lobiju darbību, bet, no otras puses, tiesības runāt ar politiķiem un paust savu viedokli ir ikvienam – gan lielai bankai, gan vientuļam pensionāram. Tādēļ jāuzmanās no pārmērīgiem ierobežojumiem,” sprieda politologs. Latvijā KNAB vairākkārt mēģinājis sākt diskusiju par lobēšanas regulējumu un pat sagatavojis likumprojekta tekstu, bet līdz pieņemšanai tas tā arī nav nonācis politiskās intereses trūkuma dēļ.
Valstīs, kur lobiju darbība tiek reglamentēta, lielākoties tiek izmantots reģistrs, kas pilnībā vai daļēji ir pieejams sabiedrībai. Atšķiras tikai norādāmās informācijas apjoms un regulējuma stingrība. ASV un Kanādā lobēšana ir stingri reglamentēta un lobētājam, kas ir oficiāla profesija, par pārkāpumiem draud sods. Eiropā reglamentējums lielākoties ir brīvāks. Piemēram, vācu bundestāgā un franču nacionālajā asamblejā reģistri ir brīvprātīgi. Valts Kalniņš uzskata, ka Latvijai vajadzētu sākt ar brīvprātīgo regulējumu.
Sabiedrība par atklātību “Delna” tieši šodien iepazīstinās ar pētījumu “Lobēšanas atklātība Latvijā”, kurā analizējusi arī TUA lobētājus. “Termiņa uzturēšanās atļauju kontekstā grozījumi Imigrācijas likumā tiek lobēti, izmantojot visas iespējamās vismaz publiski zināmās atļautās lobēšanas metodes – vēršanos medijos, argumentācijas komunikāciju, izmantojot viedokļu līderus, tradicionālo un sociālo tīklu reklāmu un citus. Lielākas iespējas izmantot tik plašu šādu instrumentu klāstu, protams, ir ekonomiski spēcīgākiem lobētājiem,” skaidroja pētījuma autore Agnese Alksne. Latvijā gan neesot pierādīts neviens gadījums, kad ietekme būtu pirkta par naudu. “Maksājumi politiķiem vairs nenotiek tik brutāli kā deviņdesmitajos gados. Shēmas ir kļuvušas daudz dārgākas un slēptākas. Attiecīgi operatīvajiem dienestiem nākas veltīt daudz vairāk laika pierādījumu savākšanai. Lielākā daļa lietu, kas ir uzsāktas ar sākotnējām aizdomām par tirgošanos ar ietekmi, tiek pārkvalificētas par kukuļdošanas lietām,” skaidroja pētniece. Tādēļ “Delna” rosina veikt likumu izmaiņas, piemēram, Krimināllikumā precizējot neētisku un nelikumīgu lobēšanu, paredzot par to atbildību.
