Spiež deklarēties neapkurināmā ēkā un uzkrauj septiņreiz lielāku nodokli 73
Pensionētajam rīdziniekam Mārim Rātfelderam par Saulkrastos agrākajā dārzkopības kooperatīva teritorijā pirms trīsdesmit diviem gadiem uzceltu vasarnīcu un 600 kvadrātmetriem zemes šogad aprēķināts 1012,49 eiro liels nodoklis.
Prātam neaptverams nodoklis
“Pērn par to man bija jāmaksā 276,39 eiro,” stāsta Māris Rātfelders. “Ja par zemi aprēķinātais nodoklis, salīdzinot par pērn maksāto, šogad nav paaugstināts, tad par ēku, par ko līdz šim maksāju 113,25 eiro, tas ir prātam neaptverams un nesaprotams – 849,35 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu nodoklis par ēku palielinājies aptuveni septiņas reizes! Ar šādu nodokli uz maniem pleciem uzkrauts nepanesams slogs. Ja pensijā saņemu 230 eiro mēnesī, tad nodoklis vairāk nekā 1000 eiro apmērā pārsniedz vairāk nekā četru mēnešu pensiju apmēru un veido aptuveni trešdaļu no maniem gada ienākumiem.”
Māris Rātfelders rakstiski lūdzis Saulkrastu novada domes priekšsēdētājam Ervīnam Grāvītim atbildēt, kāpēc aprēķināts šāds nodoklis.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis atbildējis Mārim Rātfelderam, ka nodoklis paaugstināts tāpēc, ka viņa vasarnīcā neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Tā pagājušā gada 30. augustā lēmusi pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atlaidēm 2018. gadam.
Nodokļa atlaidei neatbilst
Uz 78 gadus vecā pensionāra lūgumu piešķirt nodokļa atlaidi pašvaldības vadītājs vien paskaidrojis, kādām iedzīvotāju grupām pašvaldība tās varot piešķirt, balstoties uz pieminētajiem saistošajiem noteikumiem.
“No Grāvīša k-ga atbildes kļuva skaidrs, ka man aprēķināto nodokli nepārskatīs un ka nekādu atlaidi nesaņemšu, jo, lūk, neesmu ne 1. vai 2. grupas invalīds, ne politiski represētais, ne persona, kura aprūpē ir bērns ar īpašām vajadzībām, kuriem tās pienāktos pēc pašvaldības noteikumiem,” saka Māris Rātfelders, “tāpat man skaidrs, ka no savas pensijas tādu nodokli nekad nespēšu samaksāt. Vienīgā izeja ir šo ar paša rokām celto vasarnīcu pārdot. Vai grimt parādos, kamēr man to atsavina.”
Viņaprāt, pašvaldības prasība deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu vasarnīcā ir absurda. Pēc 1986. gadā izdotajiem būvniecības noteikumiem toreizējā dārzkopības teritorijā Māris Rātfelders drīkstējis uzcelt nevis pastāvīgai dzīvošanai paredzētu ēku, bet tādu, kas izmantojama tikai vasarā. Bet pēc tagadējās vietējās varas izdotajiem noteikumiem viņam te jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta.
Spiež fiktīvi deklarēties
“Ar šādu nodokļa aprēķināšanas kārtību pašvaldība spiež mani deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams, sevišķi vēl manos gados. Ēkā nav apkures un cita labiekārtojuma dzīvošanai ziemā. Deklarēšanās būtība ir norādīt personas faktisko dzīvesvietu, kur pašvaldība un citas valsts pārvaldes iestādes varētu nosūtīt tai dažādus paziņojumus. Bet tagad šī vairākkārt paaugstinātā nodokļa dēļ pašvaldība spiež pārkāpt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, fiktīvi deklarējot dzīvesvietu tur, kur cilvēks pastāvīgi nekad nav dzīvojis un arī nedzīvos,” spriež Māris Rātfelders.
