Spiesti ņemt jeb kādu naudu 2
Otrdien Ministru kabinets pēc četrarpus stundu apspriešanās lēma atbalstīt “Prudentia” atrasto nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. Šim lēmumam ir divi iznākumi: šaubīgs investors un demisionējis satiksmes ministrs.
Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais 132 miljonu eiro ieguldījums “Air Baltic” pašu negatīvo kapitālu – mīnus 74 miljonus eiro – pārvērstu plusos un dotu iespēju aizņemties naudu 13 “Bombardier” lidmašīnu iegādei. Tomēr šīs nav laimīgās beigas “Air Baltic” nedienām.
Satiksmes ministram Anrijam Matīsam to bija grūti paziņot sabiedrībai, jo viņš no sākta gala bija iestājies pret šādu variantu. Pirmkārt, ministrs uzskatīja, ka šo investoru nebūtu vēlams izvēlēties nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Otrkārt, pēc Matīsa kategoriskas prasības valdība septembra beigās atteicās no konsultanta “Prudentia” pakalpojumiem, kas jau publiski sāka uzspiest uz šo investoru un, ministra vārdiem, “šantažēja valdību”. Toreiz ministrs piedraudēja, ka amatu varētu zaudēt “kāds no lidsabiedrības vadības”. Nezaudēja. Arī pats ieminējies par demisiju. Vakar premjere pieprasīja viņa demisiju.
A. Matīss otrdien vēlu vakarā pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem, šādi atzīstot bezizeju. No lidmašīnu izvēles jautājuma ministrs atkratījās. Uz jautājumu, vai aviosabiedrība varētu iegādāties arī Krievijā ražotos “Sukhoi Superjet-100”, Matīss vakar LNT atbildēja, ka “valdība par to nelemj un šāds jautājums jāuzdod pašai aviosabiedrībai”. Viņš stingri uzstāja, ka “Latvijā šīs lidmašīnas nekādā veidā neienāks”. Tomēr pēdējais jautājums ir jau ārpus ministra kontroles.
Pirmkārt, tās jau nolaižas Latvijā. Septembrī pirms diviem gadiem tā pirmoreiz nolaidās Rīgā un “Aeroflot” reisā Maskava–Rīga lido regulāri.
Otrkārt, “Air Baltic” kā meslus par investīcijām var būt spiesta iegādāties vai pieņemt lietošanā piecas šīs lidmašīnas. Tā kā akcionāra līgums vēl nav noslēgts, pāragri ir apgalvot “nekādā veidā”. Valdībā un nacionālajā aviokompānijā ar lidmašīnu iegādi, šķiet, ir samierinājušies kā neizbēgamību.
Nav tikai saprotams, vai Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar pieprasīja sava partijas biedra satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju, kā oficiāli teikts, “ministra novilcinātās darbības” un “uzraudzības trūkuma par aviokompānijas stratēģisko virzību” dēļ vai tāpēc, ka viņš ir bijis pret šo investoru un faktiski noraidījis iespēju pieļaut “Sukhoi” lidmašīnu iegādi.
Pirms pusotra gada “Prudentia” pārstāvis Ģirts Rungainis intervijā “LA” atzina, ka pārrunas notiek ar 5 – 7 investoriem. Viņš minēja arī divus finanšu investorus: “Ir fonds, kas veic ieguldījumus aviācijā. Un ir arī finanšu investors, kas, lai gan nav pieredzes aviācijā, ir gatavs izdevīgā brīdī ieiet kompānijā.” Tā kā Montāgs-Girmess ir bijis iesaistīts darījumos ar ES “melnajos sarakstos” iekļauto miljardieri Viktoru Vekselbergu un tirgojis Krievijā ražotas lidmašīnas, Rietumeiropas sankcijas pret Krieviju piespiedušas viņu atvērt maku, bet ar nosacījumu, kas palīdzētu “Sukhoi” izplesties Eiropas tirgū. Tātad šis ir investoram tas “izdevīgais brīdis”.
“Air Baltic” viceprezidents Jānis Vanags vakar “LA” apliecināja, ka kompānijas biznesa plāns paredz izplešanos Baltijas reģionā, kam nepieciešamas 13 jaunas “Bombardier CSeries 300” lidmašīnas. “Flotes modernizācija ir nepieciešama, un mēs šobrīd aktīvi vērtējam, kā papildus tām vēl piesaistīt jaunas lidmašīnas. Mums ir iespējas piesaistīt tās pašas kompānijas lidmašīnas, bet mēs izvērtēsim visas tirgū pieejamās lidmašīnas – “Embraer”, “Mitsubishi”, arī “Sukhoi”,” pēdējās nonākšanu Latvijas flotē tuvākiem lidojumiem neizslēdza Vanags. “Izvērtēsim pilnīgi visas. Atcerieties, pirms diviem gadiem visi runāja, ka iepirksim “Airbus” lidmašīnas, bet konkursa kārtībā visizdevīgāko līgumu dabūjām ar “Bombardier”,” viņš atgādināja.
Ja akcionāra līgums uz to spiedīs, aviācijas eksperts Tālis Linkaits aviokompānijas vadībai jau ieteicis izveidot atsevišķu struktūrvienību “Sukhoi” lidmašīnu izmantošanai, neizmantojot “Air Baltic” logotipu un neapmācot savus pilotus uz tām – tās būtu nesamērīgi dārgas un nevajadzīgas investīcijas.
Valdība strupceļā novesta līdzīgi kā bankas “Citadele” pārdošanas gadījumā. Tad politiski tika virzīts viens vienīgs pretendents, kam banku pārdeva par zemāku cenu, nekā tā būtu vairāku pretendentu gadījumā. Arī “Air Baltic” tiek piedāvāts viens investors, kurš, tāpat kā “Citadelei”, ir jāpaņem līdz gada beigām. Par tālāku attīstību droši varēsim būt vien tad, kad būs atrasts stratēģiskais investors un kad tā būs visas Baltijas kompānija.