Spieķi, kruķus vai krāģīti? Ko dod katrs palīglīdzeklis staigāšanai 0
Kad kājas vairs neklausa tik labi, kā gribētos, vajadzīgs atbalsts. Kādu palīglīdzekli staigāšanai izvēlēties? Ko vajadzētu izvērtēt pirms spieķa, kruķu, pārvietošanās rāmja vai kādas sarežģītākas ierīces iegādes?
Konsultē Protezēšanas un ortopēdijas centra tehniskā ortopēde Dana Lazdiņa.
No spieķa vai cita palīga noteikti nevajadzētu kautrēties un censties bez tā iztikt, jo tad kustību spējas nākotnē var pasliktināties vēl vairāk. Turklāt nokrītot ir risks gūt lielāku vai mazāku traumu.
Lai izraudzītos vispiemērotāko palīgu, jāizsver, cik ierobežotas ir kustības un vai staigāšanas grūtības būs pastāvīgas. Tas jāizvēlas atbilstīgi auguma garumam un svaram. Ja palīglīdzeklis nepieciešams īslaicīgai lietošanai, var apsvērt iespēju to nomāt. Taču jebkurā gadījumā jāatceras, ka nepiemērots palīgs nodarīs lielāku ļaunumu nekā labumu, jo tiks nepareizi noslogoti muskuļi un locītavas.
Sabiedrotais – spieķis
Visvienkāršākais palīgs staigājot ir spieķis ar vienu atbalsta punktu. Vēlams izvēlēties ar iespēju to regulēt – augstāk vai zemāk. Tas īpaši svarīgi, lietojot spieķi pirmo reizi.
Turot roku taisni uz leju, spieķim jāsniedzas līdz delnas locītavas augstumam, bet ejot rokai jābūt nedaudz saliektai elkonī.
Savukārt, ja tas būs par garu, tiks nevajadzīgi sasprindzināti kakla un roku muskuļi.
Koka darinājumiem ir vienāds augstums, tāpēc tie lietotājam jāpielāgo, nozāģējot atbilstīgā garumā. Tie nav tik izturīgi kā regulējamie alumīnija spieķi.
Izvēle atkarīga no tā, vai palīgs nepieciešams galvenokārt atbalstam vai līdzsvaram. Jo lielāka ķermeņa masa un nopietnāki pārvietošanās traucējumi, jo izturīgākam jābūt spieķim. Ja ķermeņa svars pārsniedz 150 kilogramu vai augums divus metrus, spieķis jāpasūta individuāli.
Rūpējoties par plaukstu labsajūtu, priekšroka dodama tā sauktajam anatomiskajam spieķim ar mīkstu rokturi, kas paredzēts konkrēti labajai vai kreisajai rokai ar atbalsta spilventiņu īkšķim.
Nereti tiek diskutēts, kurā rokā spieķis jātur. Teorētiski – ja atbalsts nepieciešams labajai kājai, spieķim jābūt kreisajā rokā, taču, ja ērtāk šķiet otrādi, to var izmantot arī tā – staigāšanas paradumus ir grūti mainīt.
Nedrīkst aizmirst, ka uz atsevišķām virasmām, piemēram, slapjām flīzēm, spieķis var slīdēt. Atbalsta laukumu un stabilitāti palielina gumijas uzgaļi, kas ir arī kruķiem un citām staigāšanas palīgierīcēm.
Ar laiku tie nodils, un agrāk tas notiks, staigājot pa asfaltu vai citu raupju virsmu, nekā uzturoties tikai istabā. Pērkot jaunus uzgaļus, ja spieķis nav līdzi, jāzina tā diametrs.
Ziemā slidenā laikā, ejot laukā, spieķi vajadzētu aprīkot ar metāla radzēm.
Salīdzinot ar citiem staigāšanas palīglīdzekļiem, spieķiem ir visdaudzveidīgākais dizains – tie ir dažādās krāsās, ar interesantiem rokturiem, un daži izmantojami pat kā stilīgi aksesuāri.
Piedāvājumā ir arī saliekami spieķi, kurus var ielikt somā un lietot pēc vajadzības, iestājoties nogurumam, taču jārēķinās, ka tie nebūs tik stabili.
Vasarai lieliski noderēs spieķis–sēdeklis, piemēram, dodoties uz brīvdabas koncertiem.
Ja spēks zudis abās kājās un tās nedrīkst noslogot, var staigāt ar diviem spieķiem, lai gan praksē pārbaudīts, ka šādā gadījumā lielāku stabilitāti nodrošinās kruķi.
Palīgi ar vairākiem atbalsta punktiem
Ja ir līdzsvara traucējumi, drošāks un stabilāks pavadonis ikdienas gaitās būs tripods vai kvadripods – spieķis ar trim vai četrām kājām, kura platais atbalsts nodrošina papildu stabilitāti. Visbiežāk tādus lieto pēc insulta.
Šādus palīgus var izmantot, tikai staigājot pa gludu virsmu. Jārēķinās, ka ar vairumu šo ierīču nav iespējams pārvietoties pa kāpnēm, jo visām kājām uz pakāpiena pietrūks vietas, taču atbalstam var izmantot margas.
Sievietes ar mugurkaula asimetriju bieži izvēlas lietot vienā rokā kvadripodu, bet otrā – spieķi, tādējādi palielinot atbalsta laukumu un nodrošinot lielāku stabilitāti.
Lietojot nekustīgu rāmi, tas jāpārceļ uz priekšu paralēli spertajam solim. To var droši izmantot arī kā atbalstu pieceļoties, lai uz tā atbalstītos.
Kustīgais rāmis staigājot nav jāpārceļ uz priekšu, jo tā korpuss ļauj manevrēt ar katru pusi atsevišķi. Piemēram, ja ķermeņa svars nepārsniedz 70 kilogramu, pieceļoties uz tā var arī atbalstīties, tomēr katra situācija jāizvērtē individuāli.
Gan kustīgie, gan nekustīgie rāmji ir dažāda dizaina, augstuma regulācijas un svara izturības. Kādam būtu dodama priekšroka, speciālistu domas dalās. Lietotājam pašam jāsalīdzina abi varianti.
Staigāšanas rāmis ar diviem riteņiem nodrošina tā slīdēšanu, bet aizmugurējie atbalsti bremzē no pārāk straujas kustības. Gados vecākiem cilvēkiem ar koordinācijas traucējumiem labāk izvēlēties rāmi bez sēdekļa, jo griežoties, lai apsēstos, ir risks aizstumt ierīci uz priekšu un tādējādi nosēsties garām.
Kruķi – padušu vai elkoņu?
Ja lauzta kāja, sastiepta potīte, kā arī atkopjoties pēc gūžas, ceļa vai pēdas operācijas, 2–6 nedēļas atkarībā no situācijas par sabiedrotajiem kļūs kruķi.
Jauniem cilvēkiem parasti iesaka elkoņa kruķus. Tos pārsvarā izvēlas pēc endoprotezēšanas operācijas vai ja sastiepta potīte.
Alumīnija elkoņa kruķi mēdz būt dažādās krāsās. Tiem var būt anatomiski, mīksti plastmasas plaukstu atbalsti, pagarināma vai paplašināta elkoņa daļa un citi uzlabojumi.
Tomēr daudzos gadījumos priekšroka dodama padušu kruķiem, jo tie ir stabilāki, kas sevišķi svarīgi gados vecākiem cilvēkiem. Piedāvājumā ir ne tikai alumīnija, bet arī koka kruķi, kuri daudziem patīk labāk.
Padušu kruķi vairāk piemēroti, ja to lietotājs sevi aprūpēs, piemēram, gatavos ēst. Staigājot kruķi balstās pāris centimetru jeb lietotāja divu pirkstu platumā zem paduses, taču svars gulst uz rokām. Lai nenospiestu perifēros nervus un neizraisītu sāpes, kruķiem jābūt noregulētiem atbilstīgi augumam. Alumīnija kruķus regulē ar podziņu, bet koka – ar skrūvēm.
Ja kāju nemaz nedrīkst slogot vai tā ir amputēta, kā arī ja cilvēks sver 90 un vairāk kilogramu, nepieciešami kruķi ar lielāku svara izturību.
Palīgi ar riteņiem
Ja cilvēks nespēj pārvietoties vertikālā stāvoklī, būtu jākonsultējas ar speciālistu, vai nav vajadzīgs pārvietošanās galds. Tas gan izmantojams tikai iekštelpās, un mazā dzīvoklītī tam nebūs vietas.
Pārvietošanās galdam ir četri lielāki vai mazāki ritenīši, uz aizmugurējiem ir bremzes. Polsterēta platforma nodrošina ērtu apakšdelmu atbalstu un samazina slodzi uz rokām. Galdam ir regulējams gan augstums, gan rokturi. Lai izvēlētos šo palīgierīci, lietotājam jāspēj nospiest bremzi.
Šīm ierīcēm ir dažāda svara izturība, regulācijas iespējas, dizains un citas īpašības, piemēram, sēdeklis, grozs, soma iepirkumu vai citu mantu pārvadāšanai.
Tas, kāda veida rolatoru izvēlēties, atkarīgs no vietas, kur to lietos, – pilsētā vai laukos. Jo platākas riepas riteņiem, jo ar to vieglāk pārvietoties pa smiltīm un zāli.
Jāņem vērā mājas un lifta durvju platums, jāapsver, vai lietotājs spēs nospiest bremzi. Ja mājās nav lifta, bet jātiek augstākos stāvos, jāizvēlas viegla svara rolators.
Smagu pārvietošanās traucējumu gadījumā nepieciešams riteņkrēsls. Arī tie ir dažādi – ar vienu vai abām rokām vadāmi, pavadoņa stumjami vai elektriskie, kurus vada ar vadības pulti. Izvēloties jāņem vērā lietotāja augums un svars, jāizvēlas atbilstīgs sēdvirsmas platums, kā arī tāds palīglīdzeklis, kas nav platāks par mājas un lifta durvīm.
SVARĪGI
Visbiežākās kļūdas
• Izvēlas neatbilstīga augstuma un svara izturības spieķi.
• Staigājot spieķi tur nepareizi – pārāk tālu no sevis un nebalsta visu plaukstu tam paredzētajā vietā.
• Nepareizi noregulē kruķus vai arī pietiekami stingri nenofiksē, tāpēc konstrukcija sabrūk.
• Laikus nenomaina palīglīdzekļu nodilušos uzgaļus un tāpēc paslīd. Turklāt šādi var bojāt arī parketu vai citu grīdas segumu.
KONSULTĒJUSI PROTEZĒŠANAS UN ORTOPĒDIJAS CENTRA TEHNISKĀ ORTOPĒDE DANA LAZDIŅA