Spiegu skandāls – brīdinājums Baltijai 0
Divus gadus pēc tam, kad Igaunijā par valsts nodevību tika notiesāts Aizsardzības ministrijas darbinieks Hermanis Simms, kurš Krievijai nodeva slepenus Igaunijas un NATO dokumentus, valsti satricinājis vēl viens spiegu skandāls.
Šoreiz par spiegošanu Krievijas labā aizturēts Igaunijas drošības policijas “KaPo” darbinieks Aleksejs Dresens (attēlā), kurš saskaņā arī laikraksta “Postimees” ziņoto Maskavas labā darbojies “vairākus gadus”. Kopā ar Dresenu aizturēta arī viņa sieva Viktorija.
Spiegojis naudas dēļ
Igaunijas mediji, atsaucoties uz avotiem drošības dienestos, informē, ka Dresenam bijusi piekļuve Igaunijas pretizlūkošanas informācijai par Krievijas interesēm Igaunijā, kā arī citiem valsts noslēpumiem. 43 gadus vecais Dresens “KaPo” strādājis kopš 1993. gada. Sākumā viņš strauji virzījies pa karjeras kāpnēm, taču pirms desmit gadiem, kad bijis departamenta vadītājs, ticis pazemināts amatā, jo atklājušās problēmas saistībā ar operatīvajiem fondiem. Viņš arī bijis viens no “KaPo” darbiniekiem, kurš pirms 2007. gada nemieriem saistībā ar Bronzas kareivja pārvietošanu sniedzis nepilnīgu riska analīzi. Arī tad viņš pazemināts amatā un līdz šim brīdim bijis vecākais speciālists.
“Dresenam vairāku gadu garumā bija pieejama diezgan būtiska informācija,” sarunā ar Igaunijas raidsabiedrību “ETV” stāstīja “KaPo” ģenerāldirektors Raivo Aegs. Domājams, Dresens Krievijas labā spiegojis galvenokārt finansiālu motīvu dēļ. “Pagaidām vēl nezinām, cik viņš saņēmis. Bet mums ir pierādījumi, ka galvenā motivācija bijusi nauda,” atklājis Aegs.
Dresens un viņa sieva tika aizturēti Tallinas lidostā, no kurienes Viktorijai bija paredzēts doties uz Maskavu, raksta “Postimees”. Igaunijas likumsargi skaidrojuši, ka Dresena sieva nav strādājusi valsts iestādēs un bijusi kā kurjere, kas vairākus gadus vīra iegūto informāciju, tostarp valsts noslēpumus un ziņojumus par diskusijām ar kolēģiem, nogādājusi Krievijas Federālā drošības dienesta pretizlūkošanas daļai.
Arī aizturēšanas brīdī pie Dresena sievas atrastas datu uzglabāšanas ierīces ar slepenu informāciju. Ja Dresena un viņa laulātās draudzenes vaina tiks pierādīta, abiem aiz restēm var nākties pavadīt visu atlikušo mūžu.
Apliecinājums “naidīgu valstu ieinteresētībai”
Aegs atzinis, ka Dresena darbības nav nodarījušas tik lielu starptautisku kaitējumu kā Simma. 2009. gada 25. februārī Igaunijas Aizsardzības ministrijas darbiniekam par valsts nodevību tika piespriests 12,5 gadu cietumsods. Kā atzīmē ziņu aģentūra “Associated Press”, ņemot vērā, ka Simmam bija piekļuve arī slepeniem NATO dokumentiem, viņa darbības nodarīja vienu no lielākajiem kaitējumiem alianses vēsturē. Simms Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbiniekiem nodeva informāciju vairāk nekā divu tūkstošu lappušu biezumā. Taču Aegs pieļauj, ka arī Dresena darbības nav palikušas bez starptautiskām sekām. “Nevaru izslēgt, ka Krievijas rīcībā nonākusi informācija, ko mums uzticēja mūsu partneri,” piebildis “KaPo” ģenerāldirektors.
Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips sarunā ar laikrakstu “Postimees” stāstīja, ka Dresens drošības dienestu darbinieku uzmanības lokā bijis jau “kādu laiku”. “Tā bija ilgtermiņa operācija, kuru mūsu drošības policija veiksmīgi īstenoja,” uzsvēra Ansips. Dresena pretlikumīgās darbības igauņu likumsargi esot atklājuši bez ārvalstu kolēģu palīdzības.
Sarunā ar Igaunijas medijiem Aegs uzsvēra, ka Dresena lieta ir kā pamatīgs “brīdinājums mums visiem”, kas apliecina Baltijai “naidīgu valstu” ieinteresētību “mūsu drošības sistēmās”. Savukārt Igaunijas iekšlietu ministrs Kens Marti Vahers intervijā televīzijas kanālam “ETV” piebilda: “Mums jāstājas pretī vienai no pasaules lielvarām, kas iegulda milzīgus finanšu resursus, lai spiegotu un vervētu aģentus, jo īpaši kaimiņvalstīs.” Krievijas varas iestādes pagaidām atteikušās komentēt Dresena aizturēšanu.
