Spiegošanas skandāls neaptur ES sarunas ar ASV 0
Eiropas Savienība (ES) un ASV šonedēļ aizvadījušas pirmās sarunas par apjomīgo brīvās tirdzniecības līgumu, neraugoties uz spiegošanas skandālu, kas izraisījis asu reakciju no vairāku Eiropas valstu vadītāju un ES institūciju puses.
Šis būs viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem līgumiem ES vēsturē, solot daudzus ekonomiskās attīstības ieguvumus abām pusēm. Uz brīdi sarunas nebija tālu no iesaldēšanas, kamēr pragmatiski domājoši Eiropas politiķi izšķīrās par ceļa turpināšanu, paralēli risinot kutelīgo lietu. Taču pēdējās dienās pārmest pilsoņu izspiegošanu tikai un vienīgi ASV izskatītos pēc divkosības, jo spiegošanas ēna mesta arī uz vairākām ES valstīm.
Ar sarunām nekavēsies
ASV spiegošanas skandāls plaši uzvirmoja pēc tam, kad presē nonāca bijušā ASV Nacionālās drošības pārvaldes darbinieka Edvarda Snoudena liecības par to, kā ASV izlūkdienesti plaši noklausās telefonsarunas un ievāc informāciju internetā. Vācu izdevums “Der Spiegel”, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, kas atklātībā uzniruši pēc Snoudena atzīšanās, ziņoja, ka ASV Nacionālās drošības pārvalde izspiegojusi ES diplomātiskās misijas, uz ko Francija un Vācija Vašingtonai nekavējoši pieprasīja skaidrojumu.
Īsi pēc publiskā spiegošanas skandāla sākuma Eiropā uz brīdi iestājās apmulsums, kurā skaļi savu balsi pacēla ASV kritiķi, arī daļa Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, galvenokārt zaļie un franču sociālisti, kas aicināja iesaldēt sarunas, kamēr spiegošanas lieta nebūs pilnībā izmeklēta.
Tomēr vairākums Eiropas politiķu par spīti sarežģītajai situācijai atbalstīja virzīšanos uz priekšu, apliecinot, ka līguma nozīmība stāv pāri spiegošanas kaislībām.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu apstiprinājis, ka paralēli sarunām darbosies ekspertu grupa, kas izmeklēs un izvērtēs spiegošanas apmērus, arī EP lēmis, ka Pilsoņu brīvību komiteja sāks “visaptverošu izmeklēšanu” par ASV izspiegošanas programmām un līdz gada beigām iepazīstinās ar rezultātiem.
ES un īpaši EK ir ieinteresēta nevilcināties ar sarunām un pabeigt tās līdz vēlēšanām nākamā gada vasarā, rēķinoties, ka jaunās EK politika pret attiecību padziļināšanu ar ASV varētu būt atšķirīga. Līgums solās kļūt par plašāko brīvās tirdzniecības dokumentu pasaulē.
Jau tagad ES un ASV var lepoties ar iespaidīgu preču tirdzniecības apjomu, kas sasniedz 500 miljardus eiro, savukārt savstarpējās investīcijas lēšamas triljona eiro vērtībā. Brisele prognozē, ka brīvās tirdzniecības līgums ASV ekonomikai gadā dos papildu 85 miljardus eiro, bet ES vēl vairāk – 119 miljardus eiro.
Baļķis un skabarga acī
Līdz ar E. Snoudena atklātībā nonākušo ziņojumu arvien jauni fakti atklājas arī par pašu Eiropu, ko bez vilcināšanās publisko Eiropas mediji. Jūnija nogalē atklātībā nonāca ziņas par britu slepeno dienestu darbību, kas gluži kā ASV specdienesti izspiego cilvēkus internetā, noklausās telefona sarunas un informācijā dalās ar kolēģiem ASV. EK tieslietu komisāres Vivianas Redingas personā nosūtīja vēstuli Lielbritānijas ārlietu sekretāram Viljamam Heigam, pieprasot sniegt paskaidrojumu, kā arī Hāgas tiesai noskaidrot spiegošanas programmas apmērus. Īsi pēc tam skandāla ēna pārvilkās Francijai.
Saskaņā ar vēstīto franču izdevumā “Le Monde” Francijas drošības dienesti izspiego telefona sarunas un interneta saraksti gan pašu mājās, gan arī ārpus Francijas robežām. Spiegošanas ritenis, tiesa gan, ne starptautiskos apmēros, tagad aizvēlies arī uz Luksemburgu.
Ilggadējam Luksemburgas premjerministram Žanam Klodam Junkeram nācās stāties parlamenta priekšā ar skaidrojumu par nepietiekami uzraudzīto Luksemburgas valdības izlūkdienestu darbību, ko vaino par nelikumīgu noklausīšanos, korupciju un zagtu automašīnu izmantošanu. Parlaments par spīti premjerministra apgalvojumiem, ka viņam nav bijis ne jausmas par notiekošo, pieprasīja uzņemties politisku atbildību, kas maksāja Junkeram amata krēslu.
Viedokļi
Žozē Manuels Barozu, Eiropas Komisijas prezidents: “Neviens no mums neatteiksies no satura par labu ātrumam, taču mēs paredzam, ka progress būs sekmīgs. Mēs sagaidām ļoti būtiskus ekonomiskus ieguvumus, tiklīdz būs atcelta sarkanā līnija un vairāki traucējoši ierobežojumi. Es aicinu visus Eiropas Savienības lēmējus un jo īpaši Eiropas Parlamentu, kā arī pilsonisko sabiedrību aktīvi iesaistīties šajā procesā.”
Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāts, “Vienotība”: “Neticu, ka pār Snoudenu, kurš desmit gadus nostrādājis savā biznesā, pēkšņi nākusi atklāsme, viņš ir morāli atdzimis un nu tas viss ir sācies. Joprojām būtisks ir vecais princips – “Kam tas viss ir izdevīgi?”. Ja šī epizode notiek tieši Eiropas Savienības un ASV brīvās tirdzniecības līguma sarunu priekšvakarā, tad, man šķiet, tas tomēr ir inscenēts pasākums, lai šīm sarunām traucētu. Jebkurā gadījumā nekādas Snoudena atklāsmes nedrīkst būt pat par mazāko šķērsli šo sarunu veiksmīgai norisei.”
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”: “Līgums ir ļoti svarīgs, jo tas globāli ienes ģeopolitiskas izmaiņas. Rietumu civilizācija – Eiropas Savienība un ASV – būs milzīgas ieguvējas, un tas mums ļautu daudz spēcīgāk stāties pretī tiem globālās attīstības centriem, kas ir Austrumāzijā, Indijā, Brazīlijā un citur. Līdz ar to ģeopolitiski ir ārkārtīgi svarīgi šo līgumu veiksmīgi pabeigt.”
Uzziņa ES un ASV tirdzniecības līgums Plašākais brīvās tirdzniecības līgums pasaulē. 2013. gada 12. februārī ASV prezidents Baraks Obama savā gadskārtējā uzrunā par valsts stāvokli paziņo, ka ASV sāks sarunas ar ES par brīvās tirdzniecības telpas veidošanu. Nākamajā dienā, 13. februārī, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu apstiprina atbalstu sarunu sākšanai. ES un ASV preču tirdzniecības apjoms sasniedz 500 miljardus eiro. Prognozē, ka brīvās tirdzniecības līgums ASV ekonomikai gadā dos papildu 85 miljardus eiro, bet ES – 119 miljardus eiro. Pēc EK aprēķiniem, līgums Eiropā radītu 400 000 jaunu darba vietu. Sarunas paredzēts pabeigt līdz 2014. gada nogalei. |
