Spiegošanai Krievija izmanto kara veterānu biedrības Latvijā 15
Ap gadu miju kļuva zināms, ka apcietināts “Latvijas Dzelzceļa” darbinieks, kuru tur aizdomās par spiegošanu. Aizturētais veicis mērķtiecīgu un sistemātisku informācijas vākšanu, kas notikusi ilgstošā laika periodā, svētdien ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Krievijas medijos rakstīja, ka Latvija pret nevainīgiem cilvēkiem pirmo reizi piemērojusi krimināllikuma grozījumus. Kad tā saucamos “pretspiegu likumu grozījumus” pagājušajā gadā pieņēma Saeima, pret tiem iebilda partija Saskaņa.
Raidījumam kļuvis zināms, ka aizturētais bijis “Saskaņas” Jelgavas nodaļas biedrs un regulāri uzturējis kontaktus ar bijušajiem padomju armijas dienesta biedriem Krievijā. Visticamāk, viņiem arī sūtītas ziņas par NATO kravām, kas ar dzelzceļa vagoniem sūtītas caur Jelgavu.
Par iespējamo spiegošanu citas valsts labā aizturētais Aleksandrs Krasnopjorovs strādāja Latvijas dzelzceļa Jelgavas nodaļā par ceļu meistaru. Vadīja iecirkni ar 15 darbiniekiem un atbildēja par sliežu uzturēšanu. Darba vieta atradusies blakus galvenajam dzelzceļa mezglam Jelgavā, kur var labi pārredzēt ienākošos vilcienu sastāvus.
Aizturētā tiešais priekšnieks atceras, ka pagājušajā gadā no Garkalnes caur Jelgavu uz Lietuvu braukuši vilcienu sastāvi ar kara tehniku. Tie piesaistījuši daudzu apkārtējo uzmanību. Un kā izrādās – par tiem interesējies arī viņa padotais. “Kaļiņingradā viņam ir kaut kādi čomi. Tad viņš tiem esot sūtījis. Tā tāda informācija, kas parādījās pēc tam, kad Kozlovskis to pateica,” viņš sacīja.
Pieminētie čomi Kaļiņingradā ir agrākie cīņu biedri no Afganistānas kara laikiem. Veterānu biedrības uztur ciešus sakarus, regulāri rīko tikšanās. Plaša un aktīva organizācija ar nosaukumu “Šuravi” dibināta arī Jelgavā. Aleksandrs Krasnopjorovs bijis tās biedrs.
“Šuravi” līderi Aleksandu Gotovku sastapt viņa dzīvoklī reģistrētajā biedrības adresē neizdodas – viņš arī strādā “Latvijas Dzelzceļā” un uz laiku izbraucis. Fotogrāfijās redzama pirms gada rīkota sanākšana, kad pie Afganistānas veterāniem Jelgavā viesojās saskaņieši – no Eiroparlamenta Andrejs Mamikins un no Saeimas Sergejs Potapkins. Piedalījies arī vietējais “Saskaņas” līderis, Jelgavas domes deputāts Sergejs Stoļarovs. Lai arī iepriekš viņa kolēģis saskaņietis Ivars Jakovels centās noliegt, ka par spiegošanu aizturētajam būtu saistība ar partiju, Stoļerovs atklāj, ka Krasnopjorovs partijā iestājies pēc viņa aicinājuma. Stoļerovs apgalvo, ka Krasnopjorovs no partijas it kā atskaitīts jau rudenī par biedra naudas nemaksāšanu. Neoficiāla informācija gan liecināja, ka partija aizturēto biedru vēl nav paguvusi izslēgt no savām rindām.
Pēc iespējamā spiega aresta strīdi sākušies arī Jelgavas krievu kopienā. Valentīna Kudrjavceva, kura Jelgavā rīko 9.maija pasākumus, gribējusi skaļu skandālu. Tāpēc Facebook uzrakstījusi Vladimiram Lindermanam, kurš sacerējis rakstu portālam Baltnews. Cita aktīviste Viktorija Rubika pret skandālu iebildusi. Noorganizējusi aizturētajam advokātu. Bet Nekā Personīga noliedz, ka būtu kā saistīta ar šo lietu.
Pēc biedra Krasnopjorova apcietināšanas afgāņu biedrība vākusi līdzekļus, lai varētu tiesā prasīt viņa atbrīvošanu pret drošības naudu. Tiesa gan pants, pēc kura iespējamais spiegs aizturēts, šādu iespēju neparedz.
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets norādīja, ka izlūkošanas pasākumu esence ir un paliks informācijas iegūšana no personām. Iesaistot slepenajā sadarbībā cilvēkus, kuriem ir pieeja informācijai, kuri savām acīm redz, savām ausīm dzird, redz dokumentus un spēj mērķtiecīgi, sistemātiski iegūt informāciju, apkopot informāciju, nodot to saviem kuratoriem. Un līdz ar to Krievijai ir pastiprināta interese veidot šeit aģentu tīklu, uzturēt aģentu tīklu, kas spēj sniegt apsteidzošo informāciju par visiem tiem jautājumiem, kas Krieviju operatīvi interesē mūsu valstī.
Drošības policija dažus pēdējos gadus pastiprināti raugās uz bijušo militārpersonu biedrībām. Normunds Mežviets apliecina, ka agrāko militāristu kontakti ar biedriem Krievijā var tikt izmantoti, lai spiegotu Latvijā.
“Šiem cilvēkiem ir regulāri kontakti ar Krieviju. Ar bijušajiem dienesta biedriem, kas dzīvo Krievijā. Krievijā šādām veterānu organizācijām ļoti raksturīga ir specdienestu klātbūtne. Darbojas bijušie specdienestu darbinieki vai esošie specdienestu darbinieki, ir specdienestu darbinieki, kas ir kuratori šīm organizācijām. Līdz ar to mūsu valsts piederīgi dodoties uz Krieviju un piedaloties kaut kādos padomju militāro veterānu organizāciju organizētos pasākumos viņi pakļauj sevi arī pretizlūkošanas riskiem. Viņi var izraisīt mums nedraudzīgās valsts izlūkdienestu interesi. Arī Ukrainas konfliktā Krievijas puse izmantoja šīs militāro veterānu organizācijas. Jāsaprot, ka tie ir vīrieši, kas ir reāli piedalījušies kara darbībā, kas ir izgājuši speciālu apmācību, kas ir arī attiecīgi ideoloģiski motivēti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veterānu organizācijas ir arī Drošības policijas redzes lokā. Tas, protams, absolūti nenozīmē to, ka cilvēki, kuri darbojas šādās veterānu organizācijās, tiek turēti aizdomās par sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Tas tā neapšaubāmi nav,” viņš teica.
Aizturētais joprojām atrodas cietumā un nav izlaists arī pēc tam, kad to prasījis viņa advokāts. Nākamā tiesas sēde šajā lietā varētu notikt 16.janvārī.
