Spiegošana EDSO misijā 2
Kāds no Ukrainas austrumu konflikta zonā izvietotajiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Īpašās monitoringa misijas locekļiem nodevis Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) rīcībā misijas iekšējās lietošanas dokumentus – šāda sensacionāla satura sižetu pēc žurnālistiskās izmeklēšanas veikšanas otrdien izplatīja Vācijas telekanāla ARD raidījums “Fakt”. EDSO misijas pārstāvji sola pārbaudīt informāciju un veikt iekšējo izmeklēšanu.
Telekanāla rīcībā nonākusi digitālo datu nesēja satura kopija, kas pirms tam bijusi kāda Krievijas specdienestu līdzstrādnieka rīcībā. No ARD ziņotā izriet, ka FDD piekļuvusi EDSO misijas iekšējām atskaitēm, misijas priekšsēdētāja vietnieka Aleksandra Huga sarakstei un EDSO iestāžu detalizētiem plāniem. Dokumentu vidū ir arī dosjē par misijas līdzstrādniekiem. Tajos norādīts ļoti daudz detaļu par konkrētajām personām: viņu atrašanās vietas, adreses, telefona numuri, asins grupas, rakstura īpašības un paradumi, kāda tipa sievietes viņiem patīk, attiecības ar alkoholu un finanšu stāvoklis. Raidījumā citētajos dosjē fragmentos, piemēram, norādīts: “B… patīk jaunas meitenes un izklaides. E… mīl naudu un mēģina to nopelnīt pēc iespējas vairāk. T… dzer viesnīcas istabā vai viesnīcas bārā. Reiz tas piedzērās tik ļoti, ka nogulēja patruļas laiku.” Viens no sensacionālā materiāla autoriem žurnālists Arnts Gincels paudis viedokli, ka minētie dosjē izskatās pēc mēģinājuma noskaidrot darbinieku vājās vietas. Jebkurā gadījumā tam, kura rīcībā šāda informācija nonāktu, nebūtu sarežģīti šantažēt attiecīgo personu. Žurnālistu noskaidrotais liecina, ka dokumentus FDD aģentiem nodevis kāds no EDSO Austrumukrainas misijas līdzstrādniekiem. Misijas vadītāja vietnieks Aleksandrs Hugs telekanālam sacīja, ka ir šokēts un misijā noteikti tikšot organizēta iekšējā izmeklēšana, lai panāktu skaidrību par iespējamo datu noplūdi. “Šajā brīdī mēs vēl nevaram pateikt, kas īsti ir noticis. Mums nepieciešams noskaidrot detaļas, lai varētu iedziļināties šajā starpgadījumā. Mums rūp jebkura vēršanās pret mūsu drošību, tajā skaitā šie jūsu minētie apgalvojumi. Mēs situāciju uztveram nopietni. Bet ir vajadzīgas detaļas, lai varētu veikt notikušā pārbaudi un nepieciešamības gadījumā spert atbilstošus soļus,” viņš skaidroja. EDSO misijas oficiālā pārstāve Irina Korobko ARD programmas “Fakt” atklājumu nosaukusi par “smagu triecienu” un uzsvērusi, ka organizācija “dabiski, izmeklēs, kas un kā noticis”. Sižets vēl nebija nonācis ēterā, kad jau pašā nedēļas sākumā organizācija paziņojumā atzinās, ka ir norūpējusies par potenciālajiem draudiem saviem darbiniekiem un darbiniecēm un ka šis incidents liecina par būtiskiem trūkumiem drošības sistēmā. Krievijas vēstniecība Berlīnē spiegošanas skandālā atteikusies sniegt jebkādus komentārus, jo tāda rakstura lietas esot ārpus vēstniecības kompetences.
EDSO novērošanas misija Austrumukrainā ieradās 2014. gadā. Pārsvarā tās darbinieki uzturas Doņeckas un Luhanskas apkaimē. Šobrīd situāciju uzrauga ap 700 EDSO pārstāvju un misija tiek uzskatīta par vienīgo neatkarīgo informācijas avotu reģionā. Ik dienas novērotāji sagatavo ziņojumus par situāciju. Par spīti 2015. gadā Minskā ar vidutāju starpniecību panāktajam pamieram, tas tiek regulāri pārkāpts. Apšaudes uz naidīgo spēku saskares līnijas ir ikdienišķa parādība, un dažkārt pamiers tur tiek pārkāpts “tūkstoš reižu” dienā. Pēc ANO datiem, kopš 2014. gada konfliktā starp Ukrainas drošības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem promaskaviskajiem kaujiniekiem dzīvības zaudējuši jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Regulāri patrulējošie EDSO novērotāji lieliski zina abu karojošo pušu pozīciju izvietojumu un pārvietošanos. Tas viss tiek uzrādīts ikdienas ziņojumos, par kuru saturu novērotājiem jāievēro stingrs klusēšanas režīms. Vācijas prese norāda, ka jau agrāk no abām karojošajām pusēm nākuši pārmetumi, ka it kā neitrālie novērotāji noplūdina informāciju. Tāpat bijuši “neskaitāmi” mēģinājumi ielauzties misijas iekšējās saziņas sistēmās. Starp novērotājiem ir dažādu valstu pārstāvji, tostarp 26 Vācijas pilsoņi un 37 no Krievijas. Aptuveni pusi kopskaita pārstāv ES valstis. Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Klimkins trešdien preses konferencē Berlīnē, jautāts par ARD sižetu, sacīja: “Kad draugiem Eiropā stāstu par EDSO misiju, viņi jautā – kāpēc dažkārt misijas patruļas kavējas? Es viņiem saku – labi, pārskatīsim statistiku: mūsu puiši aiztur patruļas tikai tad, ja tajās ir Krievijas pārstāvji. Jo viņi atbrauc, bet pēc 15 – 20 minūtēm sākas apšaude. Mēs esam pārliecināti, ka visi Krievijas pilsoņi misijas sastāvā strādā specdienestu labā.” Ministrs tomēr atzina, ka EDSO misija ir ļoti svarīgs faktors un vairākums tur strādājošo godprātīgi dara savu darbu. Klimkins kā ļoti svarīgu atzīmējis, ka tieši vācu žurnālisti no sabiedriskās TV sagatavojuši atmaskojošo raidījumu: “Tagad neviens nevarēs teikt, ka tas ir tendenciozi.”
