Saeima uzklausa premjeres ziņojumu par nacionālo drošību 3
“Lai gan šobrīd nav identificējami tieši draudi Latvijas valstij, tās drošībai un labklājībai, tomēr gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski pastāv dažādi drošības riski un apdraudējumi, kuru savlaicīga noteikšana un novēršana ir svarīga nacionālās drošības un stabilitātes garantēšanai,” savā ziņojumā deputātiem teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”). Par kādiem riskiem un apdraudējumiem tad Ministru kabineta sagatavotajā ziņojumā ir runa?
Pirmkārt, Krievijas agresija Ukrainā arī 2015. gadā turpinājusi apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā. Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos. Paralēli turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību – agresīva propaganda, uzbrukumi kibertelpā, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām. Ziņojumā izteikta prognoze, ka arī turpmāk Krievija īstenos spēka demonstrēšanas, provocēšanas un konfrontēšanas pasākumus pret NATO un ES dalībvalstīm.
Otrkārt, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā, kā arī Ziemeļāfrikā veido augsni teroristu grupu stiprināšanai, ko apliecina pērn piedzīvotie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā. “Ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībvalsts, tad ilgtermiņā šie draudi var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību, neraugoties uz to, ka pašlaik terorisma draudu līmenis Latvijai ir zems,” teikts dokumentā. Turklāt terorisms apdraud mūsu pilsoņus, kas brīvi pārvietojas pa Eiropas valstīm.
Nespēj izvērtēt bēgļus
Neprognozējamā Krievija un teroristi jau iepriekšējos gados regulāri aprakstīti šādos ziņojumos, bet trešā sadaļa ir nosacīts jaunums – tā veltīta ar migrāciju saistītajiem riskiem jeb, vienkārši runājot, “bēgļu problēmai”. “2015. gadā dramatiski pieauga ES ieceļojošo migrantu skaits,” teikts ziņojumā. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, pērn Eiropā iebraukuši vismaz 710 000 imigrantu, kas ir milzīgs pieplūdums. Drošības iestādes nespēj noskaidrot un kvalitatīvi izvērtēt migrantu patieso identitāti, dzīves gājumu un uzskatus. Liela daļa ierodas bez dokumentiem vai tos vilto, uzdodoties par sīriešiem, lai saņemtu bēgļa statusu. “Ar teroristiskām organizācijām saistītu personu identificēšana migrantu vidū ir ES drošības dienestu galvenā prioritāte,” teikts ziņojumā. Turpat arī norādīts uz vietējās sabiedrības radikalizēšanos imigrācijas jautājumā. Šādā situācijā esot iespējama radikālu un ksenofobisku organizāciju aktivizēšanās, kas savukārt var novest pie vardarbīgām sadursmēm, fiziskiem uzbrukumiem bēgļiem un patvēruma centriem.
Ceturtā nodaļa veltīta ārvalstu izlūkdienestu aktivitātēm Latvijā. Vislielāko apdraudējumu veidojot tieši Krievijas specdienesti. Tie cenšoties veidot vadāmu aģentu tīklu plašsaziņas līdzekļos, valsts un pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās, politiķu un uzņēmēju vidē. Arvien lielāka loma tiekot pievērsta virtuālajai telpai, tostarp dažādām kampaņām sociālajos tīklos. Šī nodaļa gan ir ļoti īsa un vispārīga jau tāpat nekonkrētajā ziņojumā. Nav pat izteikts vērtējums, cik lielu apdraudējumu šīs specdienestu aktivitātes rada.
Visbeidzot piektā nodaļa pieskaras Krievijas militārajai intervencei Sīrijā. Tā gan neradot tiešus draudus Latvijas drošībai, bet šī konflikta turpmāka attīstība un eskalācija varot radīt nacionālās drošības izaicinājumus nākotnē.
Izvairīgās atbildes
Sadaļa par to, kā Latvija gatavojas atbildēt uz šiem ārējiem drošības izaicinājumiem, gan varētu būt precīzāka. Tur vēstīts, ka finansējums valsts aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšanai šogad palielināsies par 70 miljoniem eiro, lai 2018. gadā aizsardzībai varētu atvēlēt jau nepieciešamos 2% no IKP. Tikšot stiprinātas Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas un zemessardze. “Latvijas drošība nav iedomājama bez NATO. NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi. 2015. gadā Latvijai ir izdevies iesākt kolektīvās aizsardzības stiprināšanu gan politiski, gan praktiski,” teica Straujuma. Latvijas uzdevums būšot panākt, lai Varšavas galotņu sanāksmē NATO vienotos par papildu militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā ilgtermiņā.
Runājot par iekšējo drošību, premjere pievērsa uzmanību cīņai ar organizēto noziedzību un austrumu robežas stiprināšanu, kam nākamā gada budžetā atvēlēts otrs lielākais finansējums. Tāpat neatņemams drošības aspekts esot enerģētikas joma. “Latvijai vēl ir jāizpilda savi mājasdarbi – jāatver gāzes tirgus. No lielākas izvēles un zemākām cenām ieguvēji būsim mēs visi!” norādīja Straujuma.
Deputāti kritiski
Opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba to pielīdzināja studentu diplomdarbam: “Te atrodama gan teorija par to, ka nacionālā drošība ir plašs, visaptverošs jēdziens, gan atstāstīta informācija, kuru ikviens var atrast masu medijos, gan ievīti pārspriedumi par to, kas mūsu valstī ir labi un kas ir slikti. Atšķirībā no īsta diplomdarba trūkst tikai atsauces uz izmantoto literatūru un avotiem. Tiesa, lasot tālāk, parādās arī konkrētāks šajā jomā paveiktā izklāsts. Piemēram, ko dara Nacionālie bruņotie spēki un robežsardze, taču dokuments ir un paliek aprakstošs. Ja kāda problēma, kas jārisina, lai uzlabotu drošību, arī ir nosaukta, tad nav analīzes, kā to plānots izdarīt.” Straujuma gan taisnojās, ka precīzāka analīze un plāni esot ierobežotas pieejamības informācija un nebūtu iekļaujama publiskā dokumentā.
Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) brīdināja, ka nacionālo drošību var apdraudēt arī pārmērīgs politkorektums un pašcenzūra, minot gadījumus, kad sabiedrībai netika savlaicīgi sniegta informācija par imigrantu pastrādātajiem seksuālajiem uzbrukumiem. Viņam piebalsoja arī Jānis Dombrava, kurš atsaucās uz premjeres ziņojumā paustajām bažām, ka bēgļu aizsegā valstī var ierasties arī teroristi un noziedznieki. “Ja šāda informācija parādās ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību, tad kādēļ lēmums par bēgļu uzņemšanu tika pieņemts? Vai nebūtu laiks atzīt, ka tas bija kļūdains?” retoriski jautāja Dombrava.
Visbeidzot “Saskaņas” pārstāvis Ivars Zariņš norādīja, ka valdošā koalīcija mīl vaimanāt un biedēt sabiedrību par enerģētisko atkarību no austrumu kaimiņa, bet neveic nekādus reālus soļus, lai šo atkarību mazinātu.
