Spiegi apdraud Zviedrijas drošību 4
Zviedrijas drošības dienests paziņo, ka trešā daļa no Krievijas vēstniecības Stokholmā darbiniekiem ir spiegi.
Zviedrijas drošības dienests (“SAPO”) savas darbības pārskatā par 2014. gadu atzinis, ka “pagājušais gads drošības dienestam bija īpaši aizņemts”. Kā ziņojuma ievadā skaidro dienesta priekšnieks Anderss Tērnbergs, par iemeslu lielajai aizņemtībai kalpojusi gan situācija Ukrainā, gan karadarbība Sīrijā un Irākā.
Brīdina par spiegu aktivitātēm
Ar savu ikgadējo ziņojumu “SAPO” nāca klajā šīs nedēļas vidū. Tajā sniegts izklāsts gan par dienesta darbību aizvadītajā gadā, gan lielākajiem izaicinājumiem valsts drošībai, ar kuru likvidēšanu drošības dienestam nācies saskarties.
Zviedrijas drošības dienests kā vienu no lielākajiem apdraudējumiem nacionālajai drošībai identificējis ārvalstu izlūkošanas operācijas. Kaut arī “SAPO” atzīst, ka “lielākos izlūkošanas draudus” rada Krievija, dienests norāda arī uz Ķīnas un Irānas izlūkdienestu aktivitātēm. “Spiegi parasti uzdodas par diplomātiem, žurnālistiem vai uzņēmējiem,” norāda Zviedrijas drošības dienests. Savā ziņojumā tas skaidro, ka ārvalstu izlūkdienestu darbinieku mērķis ir nelegālā veidā iegūt informāciju par Zviedrijas politiku, ekonomiku, tehnoloģijām un jaunumiem dažādu zinātņu nozarēs, aizsardzības jomu un sabiedriskajām aktivitātēm, kā arī patvēruma meklētājiem. “Zviedrijā arī darbojas aģenti, kas mēģina ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu vai iegādāties Zviedrijas uzņēmumus, lai tādējādi iegūtu pieeju viņiem interesējošai informācijai vai tehnoloģijām,” teikts “SAPO” ziņojumā. Tajā arī aprakstītas metodes, kādas savā darbā visbiežāk izmanto ārvalstu spiegi. Tāpat valsts pilsoņi tiek brīdināti uzmanīties no ārvalstu aģentiem. Savā ziņojumā Zviedrijas drošības dienests ietvēris arī nelielu aprakstu par to, kā visbiežāk ārvalstu dienestu spiegi mēģina uzrunāt viņus interesējošo personu, tādējādi cenšoties laikus brīdināt iespējamos ārvalstu izlūkdienestu upurus.