Spiediens uz Rimšēviču, lai atkāpjas 1
Uz Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču krītošā aizdomu ēna apdraud mūsu valsts finanšu sistēmas reputāciju un Latvijas tēlu kopumā, tādēļ viņam nekavējoties būtu jāatkāpjas no amata vismaz uz izmeklēšanas laiku. Šādu viedokli pauduši gandrīz visi valdošās koalīcijas pārstāvji, kā arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pats I. Rimšēvičs, kurš pirmdienas vakarā tika atbrīvots no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā, neatzīst vainu un šodien preses konferencē sola sniegt plašākus komentārus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktais kriminālprocess, kura ietvaros aizturēts LB prezidents, pirmdien tika vērtēts teju visos iespējamajos politiskajos formātos – Ministru kabineta ārkārtas sēdē, Saeimas Nacionālās drošības komisijā un koalīcijas sadarbības padomē. “Nestādos priekšā, ka LB vadītājs Ilmārs Rimšēvičs pēc KNAB veiktās aizturēšanas varētu vienkārši nākamajā dienā ierasties darbā un turpināt strādāt,” jau pirmdienas rītā intervijā raidījumam “Rīta panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis. Līdzīgu viedokli viņš pauda arī dienas vidū pēc MK slēgtās ārkārtas sēdes, kurā KNAB pārstāvji iepazīstināja ministrus ar izmeklēšanas gaitu. Viņam piebalsoja arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Mūsu valsts finanšu sektora stabilitātes labad būtu tikai ļoti prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.”
Arī Valsts prezidents R. Vējonis paudis viedokli, ka Rimšēvičam būtu jāatkāpjas, lai mazinātu negatīvo ietekmi, kāda ir radīta ne tikai Latvijas finanšu sektoram, bet arī valsts reputācijai kopumā. “Tiesībsargājošām un finanšu kontroles iestādēm ir jāturpina sāktais darbs neatkarīgi, profesionāli, principiāli un operatīvi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu pārliecināts, ka neatkarīgi no amata, statusa un ietekmes koruptīvas un krimināli sodāmas rīcības netiks pieļautas un vainīgie tiks saukti pie atbildības,” uzsvēra Vējonis, piebilstot, ka finanšu sektora problēmas plānots detalizēti apspriest šīs nedēļas Nacionālās drošības padomes sēdē.
Pie līdzīga secinājuma vakar nonāca arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti. “Es nevaru komentēt sēdes dienaskārtību, bet deputātu viedoklis bija diezgan vienots, ka LB vadītājam būtu jāatkāpjas no amata, jo pār viņu krītošā aizdomu ēna iedragājusi gan Latvijas finanšu sistēmas, gan valsts kopējo reputāciju,” teica NDK vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.
Nevar tik viegli atcelt
Tomēr Latvijas normatīvie akti neļauj tik vienkārši nomainīt LB vadībā esošos cilvēkus. Likums “Par Latvijas Banku” ļauj pirms termiņa atbrīvot no amata LB prezidentu tikai pēc viņa paša vēlēšanās vai arī ja izdarīts smags pārkāpums un stājies spēkā notiesājošs spriedums (šādi nosacījumi radīti centrālās bankas lielākai neatkarībai). Lībiņa-Egnere gan pieļāva, ka juridisku pamatojumu LB prezidenta atstādināšanai varētu atrast Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtos un padomes locekļu ētikas kodeksā. Tādēļ deputāti konsultēsies ar Saeimas Juridisko biroju un ECB.
Aģentūra LETA vēsta, ka valdošās koalīcijas partijas vakar atbalstījušas ieceri noteikt LB prezidentam divu termiņu ierobežojumu, kā arī likuma grozījumus, kas paredzētu iespējas atsaukt centrālās bankas prezidentu no amata. Pirms šādu grozījumu veikšanas Finanšu ministrija vēl vēlas konsultēties ar ECB. Premjers M. Kučinskis arī piebilda, ka likumā ir jāparedz iespēja apturēt LB prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku. “Vienotība”, kas rosinājusi šīs izmaiņas, rosina amatpersonu pilnvaru termiņu ierobežojumus – iecelšanu amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem noteikt arī citām amatpersonām, kam šāda ierobežojuma pašlaik nav, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājiem.
Prasīti 100 000 eiro
KNAB vadītājs Jēkabs Straume vakar preses konferencē informēja, ka 15. februārī KNAB uzsācis kriminālprocesu pret kādu “augstu LB amatpersonu”, kura tiek turēta aizdomās par Krimināllikuma 320. panta 4. daļas pārkāpumiem (kukuļa pieprasīšana un pieņemšana lielā apmērā) un kādu fizisku personu par šī noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu. Kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Krimināllikums par kukuļa pieprasīšanu paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, kā arī atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu.
Preses konferencē J. Straume savos izteikumos bija ļoti uzmanīgs. Viņš ne reizi nepieminēja Rimšēviča vārdu un ļoti izvairīgi atbildēja uz jautājumiem par izmeklējamajiem pārkāpumiem, tajos iesaistītajām personām un savākto pierādījumu apmēru, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju pagaidām nedrīkstot atklāt. Tāpat KNAB vadītājs atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, un nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt, ka šis kriminālprocess būtu saistīts ar Trasta komercbankas maksātnespējas lietu. Toties Straume īpaši uzsvēra, ka šis kriminālprocess neesot saistīts ar Latvijā pašreiz strādājošām kredītiestādēm (no tā žurnālisti izvirzīja versiju, ka lieta varētu būt saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku).
“Kas attiecas uz ASV Finanšu institūciju paziņojumiem par banku “ABLV Bank”, kā arī par potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik bankas” vadītājiem, tiem nav nekāda sakara ar šo kriminālprocesu. Uz doto brīdi, uzsveru,” teica Straume, tādējādi likdams noprast, ka netiek izslēgta iespēja, ka nākotnē šāda saistība var rasties.
Skaļi paziņojumi no “Norvik” pārstāvjiem
Valsts policijas (VP) Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins šajā pašā preses konferencē informēja par citu kriminālprocesu, ko VP sākusi pēc “Norvik bankas” iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā. Plašāku informāciju Grišins nesniedza.
Mediji iepriekš ziņojuši, ka “Norvik bankas” lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Vakar “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes, ziņo LETA. Bramvels AP apliecinājis, ka starptautiskajā arbitrāžā iesniegtajā prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs. Savukārt G. Guseļņikovs AP apgalvojis, ka ar Rimšēviču saistītas personas prasījušas bankai atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.
Rimšēvičs esot ieinteresēts sadarboties
I. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš sarunā ar “LA” pauda neizpratni par politiķu publiskajiem aicinājumiem LB prezidentam atkāpties no amata, ko varētu tulkot kā politisku spiedienu. “Vēl pirms procesa virzītājs lēmis par drošības līdzekli, Ministru prezidents paziņoja, ka tam jāietver arī aizliegums pildīt amata pienākumus. Tas izskatās pēc nepārprotama signāla KNAB virzienā,” teica Vārpiņš. Tāpat viņš uzskata, ka Rimšēviča aizturēšana uz 48 stundām bijusi nelikumīga, jo viņa klients nekādā veidā nav mēģinājis traucēt izmeklēšanu vai izvairīties no tās. “Gluži otrādi – pēc pirmā aicinājuma viņš no ārzemēm atgriezās Latvijā un devās uz KNAB, atbildēja uz visiem jautājumiem, neiebilda, ka procesuālās darbības iet ilgāk, nekā noteikts, un ievelkas pat naktī. Rimšēviča kungs ir ieinteresēts sadarboties ar izmeklētājiem, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu skaidrību šajā lietā,” teica advokāts. Tādēļ viņš gatavojot sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par nepamatotu aizturēšanu.
Pirmdienas vakarā I. Rimšēvičs tika izlaists no Valsts policijas aizturēšanas izolatora. Viņam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kuru “kāds labs Rimšēviča draugs” iemaksājis Valsts kases kontā, informēja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Pēc KNAB sniegtās informācijas, viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums, ziņo LETA.
