Spiediens palielināt algas kļūst spēcīgāks 7
Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7% un sasniedza 927 eiro. Privātajā sektorā algas ir par 9,1%, bet sabiedriskajā sektorā par 8,2% lielākas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Identisks darba samaksas pieauguma temps bija vērojams arī Lietuvā.
Alga augusi straujāk nekā pērn kopumā, kad tā pakāpās par 5%. Pozitīvi vērtējams, ka vidējās darba samaksas kāpums bija gandrīz visās nozarēs. Kritums bija vērojams vienīgi nekustamo īpašumu jomā, atzīmē eksperti.
Spiediens palielināt algas kļūst spēcīgāks
Spiediens palielināt algas ir bijis visu pēckrīzes periodu, tomēr, līdz ar darba tirgus aktivizēšanos, tas kļūst spēcīgāks, norāda “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
“Līdz ar ekonomikas nosacījumu uzlabošanos un darbinieku ierobežojumu dēļ, darba devēji ir spiesti piekāpties. Lai arī arvien biežāk redzēsim pirmskrīzes periodā novērotu uzvedību, jāšaubās, ka visa ekonomika atgriezīsies pie pirmskrīzes apmātības,” jaunākos statistikas datus komentē Gašpuitis.
Ekonomists norāda, ka daudzviet piesardzība saglabāsies. Uzņēmēji turpinās kontrolēt izmaksas un vērtēs peļņas iespējas, no kā izrietēs arī to vēlme un iespējas palielināt atalgojumu.
Situāciju sarežģīs arī strauji veidojošās šaurās vietas ekonomikā, kad ir apgrūtinoši īstenot attīstības projektus. Tāpat ar jaunu sparu aktualizēsies darbinieku ievešanas jautājumi.
Situācija atšķirsies gan nozaru, gan uzņēmumu vidū.
“Protams, ziņas par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Un noteikti, ka iespējamais pielikums būs ne visiem darbiniekiem un vēlamajā apjomā, kā dēļ darbinieku migrācija palielināsies. Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti,” skaidro Gašpuitis.
Viņaprāt, lielākie riski slēpjas ar tendencēm publiskajā sektorā. Lai arī daudzviet darba samaksa ir jāaudzē, tam jābūt stingrā sasaistē ar reformu gaitu un vienotu nosacījumu saglabāšanu. Labvēlīgā situācija budžetā un ekonomikā var radīt populistiskas vēsmas, kas var veidot nevēlamu konkurenci privātajam sektoram, brīdina ekonomists.
Algu izaugsme uzņem apgriezienus
Kā arī bija gaidīts, vidējās algas kāpums kļūst spējāks, tā komentē “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece.
Vidējā neto darba samaksa palielinājās par 6.4%. Neto algas aug lēnāk nekā bruto algas diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas kārtības dēļ, viņa skaidro. Ja pērn visiem strādājošajiem algas izmaksas brīdī piemēroja 75 eiro minimālo neapliekamo minimumu, tad šogad tie ir 60 eiro – par 15 eiro mazāk. Tas nozīmē, ka no lielākas algas daļas tiek iekasēti nodokļi algas izmaksas brīdī. Pārmaksāto ienākuma nodokli var atgūt, iesniedzot ienākumu deklarāciju nākamajā gadā, bet šīs atmaksas algu statistikā neparādās. Ne tikai algas, bet arī cenas aug straujāk (+3.2%), tāpēc pirktspējas kāpums ir nolaidis tvaiku, augot par 3.1%. Lai gan tas ir lēnākais kāpums pēdējo četru gadu laikā, tas ir un paliek kāpums.
“Interesanti, ka, lai gan pirmajā ceturksnī strādājošo skaits Latvijā samazinājās par 6.7 tūkstošiem, algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 6.4 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka darba devēji palielināja esošo darbinieku slodzes, piemēram, būvniecībā), un šo darbinieku ienākumi pieauga straujāk nekā uzrāda vidējās algas pieaugums. Ilustrēšu šo ar nelielu piemēru. Uzņēmums nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi un katram no viņiem maksā 250 eiro. Vidējā alga par slodzi ir 500 eiro. Brīdī, kad uzņēmums palielina šo darbinieku slodzes līdz pilnai slodzei un maksā katram 500 eiro, tad vidējā alga uz slodzi joprojām ir 500 eiro. Bet katram no darbiniekiem ienākumi ir palielinājušies par 100%. Protams, realitātē slodzes un attiecīgi ienākumi tik strauji nepieaug,” saka bankas pārstāve.
Gan statistikā, gan dzīvē redzam, ka mājsaimniecību ienākumi kopumā pieaug. Tās gan turpina naski uzkrāt (pirmajā ceturksnī depozīti bankās pieauga par 8.6%), bet arī patēriņš pieaug spējāk (+5.5% šī gada pirmajos trīs mēnešos).
“Gada sākumā redzējām jestru no jauna reģistrēto automobiļu pieaugumu. Noskaņojums, kas strauji pasliktinājās pērnā gada nogalē, pamazām sāk atgūties. Bezdarba līmenis turpina samazināties, karsējot darba tirgu un radot spiedienu uz algām. Pēc mūsu pēdējām prognozēm vidējā darba samaksa šogad pieaugs par 6%. Tomēr gada sākums ekonomikā ir izrādījies labāks, nekā gaidīts, un algu izaugsme varētu būt arī straujāka,” prognozē ekonomiste.
Aktuāls kļūst jautājums vai ekonomikā parādās pārkaršanas pazīme?
“Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka tik straujš algu kāpums diezgan labi atspoguļo šobrīd notiekošo Latvijas ekonomikā, kur, ārēju un iekšēju faktoru labvēlīgas sakritības rezultātā, pēdējais pusgads ir bijis labākais kopš 2012.gada. Iekšzemes kopprodukta izaugsme ir pārsniegusi 4%, reģistrētais bezdarbs noslīdējis līdz gandrīz 7% un līdz ar to darba devēju vidū pieaug konkurence par darbiniekiem, kas arī atspoguļojas straujajā algu kāpumā.
Āboliņš norāda, ka šo konkurenci vēl pastiprina arī nelabvēlīgās demogrāfiskās un emigrācijas tendences, un prognozē, ka darba samaksas pieaugums šogad kopumā varētu pat pārsniegt 8%, savukārt vidējā alga pietuvoties 930 eiro “uz papīra”. Vienlaikus Āboliņš atzīmē, ka algu kāpums šobrīd nav ne tuvu tik straujš kāds tas bija pirmskrīzes laikā, kad tas brīžiem pārsniedza pat 30%.
“Vienlaikus gan pat pie 8-9% algu pieauguma aktuāls kļūst jautājums vai ekonomikā parādās pārkaršanas pazīmes. Jā, algu kāpums šobrīd ir straujāks nekā produktivitāte un bezdarbs ir relatīvi zems, taču te, manuprāt, līdzība ar pirmskrīzes laiku arī beidzas, jo citu makroekonomisko rādītāju, piemēram, ārējais parāds, eksporta bilance un kreditēšana, dinamika, liecina par diezgan sabalansētu ekonomikas attīstību. Līdz ar to galvenais iemesls straujajam algu kāpumam šobrīd ir nevis ar ārējo parādu finansēts nekustamo īpašumu un patēriņa burbulis, bet gan demogrāfija un emigrācija, ko centieni ierobežot algu kāpumu, visticamāk, tikai pastiprinātu,” skaidro Āboliņš.
Ekonomists uzsver, ka ekonomikas spēja nopelnīt šādu algu kāpumu ir daudz lielāka nekā pēdējos trīs gados, savukārt daļa, ko no mūsu ekonomikā nopelnītā saņem strādājošie joprojām ir nedaudz zem ES vidējā. “Tādēļ vēl kādu laiku varam atļauties algu kāpumu, kas ir straujāks par produktivitātes pieaugumu, taču vidējā termiņā tas noteikti var radīt problēmas mūsu konkurētspējai un par ekonomikas galveno izaicinājumu kļūs darbaspēka pieejamība,” saka Āboliņš.
Darbaspēka trūkums Latvijā gan šobrīd vēl ne tuvu nav tik liels, kā tas bija pirmskrīzes laikā, taču tendences nav iepriecinošas, akcentē Āboliņš. Uzņēmēju aptaujas norāda uz arvien lielākām grūtībām atrast strādājošos, it īpaši būvniecības nozarē un šī arī nav tikai Latvijas problēma. Par darbaspēka pieejamību uzņēmēji sūdzas ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī Polijā, Čehijā, Ungārijā un citās Austrumeiropas valstīs, kur līdzīgi, kā Latvijā šogad sākas ES fondu jaunā cikla apguve.
Rezultātā, norāda Āboliņš, straujš darba samaksa pieaugums vērojams visā reģionā un, piemēram, Ungārijā tas jau sasniedzis 15%. Tas liek domāt, ka, visticamāk, arī tuvākajos gados algu kāpums saglabāsies pietiekami straujš.
Ekonomists informē, ka no nozaru viedokļa otrajā ceturksnī pietiekami straujš algu kāpums bija vērojams faktiski visās nozarēs un visstraujāk otrajā ceturksnī atalgojums palielinājies izglītībā (pieaugums par 13% pret iepriekšējo gadu), kas saistīts ar izglītības sistēmas atalgojuma reformu, kā arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (par 10,9%). Tāpat atalgojums strauji audzis tradicionāli zemāk atalgotajās tirdzniecības (par 10,4%), kā arī viesnīcu un restorānu (par 9,4%), savukārt gandrīz visās pārējais nozarēs algu kāpums pārsniedz vismaz 5%. Vienīgā nozare, kur otrajā ceturksnī nav palielinājies atalgojums ir nekustamais īpašums.
