Kā un kāpēc mēra acs iekšējo spiedienu 0
Zināt acu iekšējo spiedienu ir tikpat svarīgi, kā mērīt asinsspiedienu, jo tā paaugstināšanās vai pazemināšanās nelabvēlīgi ietekmē acu veselību. Kā to vislabāk noteikt? Vai par pārmaiņām vienmēr jāuztraucas?
Acu spiediens nodrošina redzes orgāna pareizu anatomisku struktūru un barošanu. To rada acs iekšējais šķidrums, kas apskalo un baro struktūras, kurās nav asinsvadu, un arī aizvada vielmaiņas galaproduktus. Svarīgi, lai būtu līdzsvars starp to, cik daudz šķidruma acī veidojas un aizplūst. Ja liekais šķidrums netiek aizvadīts, spiediens paaugstinās. Taču var būt arī pretēji – spiediens ir zems, jo tiek saražots par maz šķidruma, un tādējādi tiek traucēta acs barošana.
Zems spiediens var liecināt par acs struktūru nopietniem bojājumiem, piemēram, tīklenes plīsumu vai atslāņošanos, izteiktu iekaisumu, kas var radīt deģeneratīvas pārmaiņas. Tie ir akūti stāvokļi, un jāārstē pamatslimība.
Savukārt paaugstināts acu spiediens ir viens no galvenajiem glaukomas riska faktoriem. Šīs slimības gadījumā tiek bojāts redzes nervs un, laikus nesākot lietot zāles, pamazām var zaudēt redzi.
Spiedienu nejūt
Normāls acu spiediens ir no 12 līdz 21 mm/Hg, lai gan attiecībā uz slimībām tas ir diezgan nosacīts rādītājs. Somijā veiktie pētījumi liecina, ka aptuveni pusei cilvēku ar paaugstinātu acu spiedienu glaukoma nerodas, bet slimība attīstās tikpat lielai daļai ļaužu, kam šis rādītājs ir normāls.
Atvērta kakta glaukomas slimnieki augstu acu spiedienu parasti nejūt. Tas liek par sevi manīt vienīgi slēgta kakta glaukomas lēkmes gadījumā, kad spiediens strauji paaugstinās. Tā mēdz notikt stresa situācijās, pēc pirts apmeklējuma vai ilgstoši kaut ko darot ar noliektu galvu. Sākas stipras acu un galvas sāpes, miglojas redze, un parādās varavīksnes loki, visbiežāk no rītiem pieceļoties, taču vēlāk spiediens izlīdzinās, un ne vienmēr tā strauja paaugstināšanās izvēršas akūtā lēkmē.
Kā mēra
Lai izmērītu reālo spiedienu, kā to dara, piemēram, automašīnas riepām, acī būtu jāieliek elektrods. Patiesībā tiek mērīts spēks, ar kādu uzspiežot acs ābols spiež pretī. Spiedienu nosaka pēc noteiktas formulas, pieņemot, ka visiem ir ideālas formas acis un vienāda biezuma radzene, kas vienādi reaģē uz iespiedumu mērīšanas laikā. Tomēr atbilde ir atkarīga no radzenes biezuma, elastības un citiem parametriem, kas katram cilvēkam ir individuāli.
Bezkontakta metodi ar spēcīgu gaisa strūklu visā pasaulē izmanto profilaktiskām pārbaudēm. Tā ir visizplatītākā, bet nav ļoti precīza. Šajā gadījumā pacientam ir sajūta, ka acīs iepūš vējiņu. Ja atklāj paaugstinātu spiedienu, jādodas pie acu ārsta, ņemot vērā, ka glaukoma var veidoties arī normāla spiediena gadījumā.
Goldmana tonometrija atzīta par tā saukto zelta metodi, it sevišķi glaukomas slimniekiem, jo ir daudz precīzāka. Izmeklējuma laikā ārsts pieskaras acij ar tonometru, bet anestēzijas piliena ietekmē tas nerada nepatīkamas sajūtas.
Dažkārt Latvijā joprojām izmanto Maklakova tonometru, kas pacientam ir mazāk komfortabli, jo jāatrodas guļus vai pusguļus. Turklāt mērījumu neveic un rezultātu nenolasa vienlaikus, tāpēc var būt lielāka neprecizitāte.
Jāņem vērā, ka spiediens var paaugstināties, ja cilvēks ir uztraucies un sasprindzinājies vai viņam ir pārāk cieši sasieta kaklasaite.
Parasti no rītiem acu spiediens ir augstāks nekā pārējā dienas daļā, tādēļ, lai noteiktu diagnozi, to vajadzētu mērīt divreiz dienā – pēc iespējas agrāk no rīta un vakarpusē.
Atklājot augstu spiedienu, ārsts acis apskatīs ar mikroskopu, pārbaudīs redzes nervu un noteiks redzes lauku. Ja cita vaina nebūs redzama, izmērīs radzenes biezumu, lai pārliecinātos, vai tas neietekmē mērījumu. Ja radzene ir plāna, it kā normālais acu spiediens jāpārrēķina, jo tas neatspoguļos reālo situāciju. Jo biezāka radzene, jo lielāks viltus spiediens; jo plānāka, jo mazāks.
Radzenes biezums ir anatomiska īpatnība. Mākslīgi plānāka radzene veidojas, to saplacinot refraktīvās ķirurģijas operācijā, lai likvidētu tuvredzību.
Kas paaugstina
Spiediena paaugstināšanos var provocēt spēcīgi pretiekaisuma līdzekļi kortikosteroīdi – gan acu pilieni, gan iekšķīgi lietojami medikamenti. Tiklīdz zāles vairs nav vajadzīgas, spiediens parasti normalizējas, bet glaukomas slimniekiem paralēli vajadzīgas stiprākas zāles pret acu spiedienu. Problēmu saasina arī nafazolīnu saturoši, asinsvadus sašaurinoši deguna pilieni.
Vēl vainojamas ir traumas, kad tiek kavēta acs iekšējā šķidruma attece, un iekaisumi. Ja iekaisis ciliārķermenis, kas ražo šo šķidrumu, visbiežāk spiediens paaugstinās, jo arī tūska samazina atteci. Vispirms jāārstē iekaisums un paralēli jālieto zāles spiediena samazināšanai.
Pacientus, kam sāp galva, ģimenes ārsti un neirologi bieži sūta pie acu ārsta, lai izvērtētu, vai ir tendence uz glaukomu, kaut gan vizītes laikā spiediens nav paaugstināts. Tad speciālists pārbauda, vai ir pazīmes, kas liecina par paaugstinātu spiedienu galvā, vai citas neiroloģiskas saslimšanas, kas var atspoguļoties acīs.
Acu hipertensija
Ja nav glaukomas un nepastāv tās riska faktori, paaugstinātu spiedienu dēvē par acu hipertensiju. Tā nav bīstama un nekādas pārmaiņas acīs nerada.
Augsts asinsspiediens nav tieši saistīts ar augstu acu spiedienu, taču ilgstoša hipertoniskā slimība maina asinsvadus un acu barošanu, tāpēc tās var kļūt jutīgākas pret paaugstinātu acu spiedienu.
Ja ir augsts acu spiediens, taču ārsts neatklāj glaukomas pazīmes, spiediens atkārtoti jāpārbauda reizi pusgadā vai gadā. Atsevišķos gadījumos ir mērķtiecīgi lietot zāles, lai nepieļautu tā paaugstināšanos. Taču, ja glaukomas risks pastāv ļoti vecam cilvēkam, spiediens viņam nav jāsamazina par katru cenu, jo šī slimība attīstās ļoti lēni.
KONSULTĒJUSI “DR. VOLKSONES ACU ĀRSTA PRAKSES” ACU ĀRSTE LĀSMA VOLKSONE
