Veterinārārsta padoms pareizai mākslīgās apsēklošanas veikšanai govju ganāmpulkā 0
Egils Juitinovičs, veterinārārsts, Vidzemes veterinārais serviss
Arvien vairāk palielinās to saimniecību skaits, kur ir apmācīti cilvēki govju mākslīgās apsēklošanas (MA) veikšanai. Vai nu tas ir pats saimnieks, vai kāds no darbiniekiem. Tāpat atšķiras apsēklošanas tehnika un prasmes starp dažādiem mākslīgās apsēklošanas veicējiem. Tāpēc ganāmpulka veselības vizītēs nereti tiek uzdots jautājums: kur ir vislabākā spermas ievadīšanas vieta? Vai tas ir dzemdes kaklā vai tūliņ aiz dzemdes kakla, tas ir, dzemdes ķermenī vai dzemdes ragos?
Īss ieskats anatomijā un fizioloģijā
Dzimumorgānu galvenās sastāvdaļas telēm un govīm ir vulva jeb ārējie dzimumorgāni, tālāk maksts, dzemdes kakls, dzemdes ķermenis, tad divi dzemdes ragi, divi olvadi un divas olnīcas. Tāpat der atcerēties, ka zem dzimumorgāniem govij atrodas urīnpūslis un urīnizvadkanāls, kas atveras maksts apakšējā sienā, tās sākuma daļā, t. i., tuvāk ārējiem dzimumorgāniem. Lai izvairītos no pipetes nokļūšanas urīnpūslī, tā jāievada 30o leņķī uz augšu jeb virzienā uz govs muguru. Vulva jeb ārējie dzimumorgāni sastāv no divām kaunuma lūpām, kas noslēdz dzemdību kanālu un ir saistītas ar urīna izvadīšanu, dzimumaktu, apsēklošanas procesu un dzemdībām. Dažreiz apgrūtinātu dzemdību gadījumos notiek maksts un vulvas plīsumi, kas pēc tam var nepareizi saaugt un traucēt normālam kaunuma lūpu sakļaušanās procesam. Tādējādi makstī nokļūst un sakrājas gaiss jeb izveidojas pneimovagīna. Tas savukārt novirza dzemdes kaklu no ierastās vietas un ievērojami apgrūtina mākslīgās apsēklošanas procesu vai pat padara to neiespējamu. Šādos gadījumos vēlams konsultēties ar veterinārārstu un, ja nepieciešams, veikt ķirurģisku iejaukšanos, lai novērstu gaisa uzkrāšanos makstī.
Dzemdes kakls ir cauruļveida orgāns ar biezām sienām, kura iekšienē ir trīs vai četras cirkulāras krokas, caur kurām mākslīgās apsēklošanas laikā jāizvada pipete. Turklāt tas jādara bez pārmērīga spēka, virzot dzemdes kaklu pāri pipetei vai MA pistolei. Dzemdes kakls ar tam raksturīgo uzbūvi pasargā dzemdi no ārējās vides iedarbības. To arī var uztvert kā robežu starp nesterilo vidi, kas ir ārējie dzimumorgāni un maksts, un nosacīti sterilo vidi, kas ir dzemde, olvadi, olnīcas.
Kā veicama MA
Dzemdes kakls MA tehniķiem noder kā orientieris, lai saprastu, vai ir sataustīta būtiska dzimumorgānu sastāvdaļa, kas savukārt kalpo kā orientieris, lai varētu tālāk sataustīt dzemdi un olnīcas, ja nepieciešams. Saviem praktikantiem vienmēr uzsveru: vispirms satausti dzemdes kaklu un tad veic tālāko dzimumorgānu palpāciju, MA, vai grūsnības pārbaudi ar roku. Vadot pipeti, ir jānonāk līdz dzemdes kakla ārējai atverei, bet tas nebūt nav tik vienkārši, jo apkārt dzemdes kaklam 360o leņķī ir tāda kā aklā kabata. Tā rodas tāpēc, ka dzemdes kakls nedaudz atvirzās atpakaļ makstī un maksts sienā visapkārt izveido ieliekumu.
Lai veiksmīgi ievadītu MA pipeti līdz vajadzīgajai vietai, ir jāpārliecinās, vai tās gals atrodas pie dzemdes kakla ārējās atveres, nevis šajā aklajā kabatā. Vēl viena īpatnība, kas varētu apgrūtināt nokļūšanu ar MA instrumentiem līdz dzemdes kaklam, ir maksts gļotādas krokas. Lai tās izlīdzinātu un nodrošinātu MA instrumentu ievadīšanu, jāpaņem dzemdes kakls un jāpabīda tas uz priekšu, lai šīs krokas izlīdzinās. Bullis spermu ievada makstī. Taču, veicot mākslīgo apsēklošanu, to ievada citā vietā.
Lai apaugļošanās varētu notikt, spermatozoīdiem ir jānonāk olvados. Apaugļošanās notiek olvada priekšējā trešdaļā, kas nosacīti ir olvada platākā vieta. Pēc apsēklošanas spermatozoīdi nonāk šajā vietā jau dažu minūšu laikā, taču tie nav apaugļot spējīgi. Lai spermatozoīdi varētu veiksmīgi veikt apaugļošanas procesu, tiem ir jāuzkrājas un jānobriest jeb jāiziet kapacitācijas process. Tas notiek olvada šaurākajā daļā jeb tuvāk dzemdes ragam, ko sauc par isthmus. Visšaurākā vieta ir savienojums, kur olvads savienojas ar dzemdes ragu. Šajā savienojumā notiek spermatozoīdu atlase, respektīvi, tālāk olvadā tiek tikai dzīvotspējīgie, kur isthmus daļā, kā jau minēju, notiek to nobriešana.
Dažādu pētījumu rezultāti
Ilgus gadus tika kļūdaini uzskatīts, ka pēc apsēklošanas lielākā daļa spermatozoīdu nokļūst olvados. Kā norāda Dr. Fils Sengers, pēdējo gadu pētījumi apliecina, ka lielākā daļa, tas ir, apmēram 60% no visiem spermatozoīdiem, kas ievadīti dzemdē, nonāk atpakaļ ārējā vidē 12 stundu laikā. Nav starpības, vai sperma ievadīta dzemdes ķermenī vai dzemdes ragos, zudumi ir vienādi. Taču ievērojami lielāki ir spermas zudumi, nokļūstot ārējā vidē, ja sperma tiek ievadīta dzemdes kaklā vai makstī.
Pētījumi liecina, ka govju apaugļoties spēja samazinās par aptuveni 10%, ja sperma tiek ievadīta dzemdes kaklā. Rodas pamatots jautājums: ja zinām, ka spermatozoīdiem jānokļūst un jānobriest olvados, varbūt vislabākā vieta, kur ievadīt spermu, ir dzemdes ragi, respektīvi, tuvāk šai vietai. Teorētiski šāds pieņēmums liekas ticams un pamatojams, taču pētījumi to neapstiprina. Lai gan jāatzīst, ka var atrast pētījumus, kur ir uzrādīti labāki apaugļošanas rezultāti, ja apsēklošana notiek dzemdes ragos, taču citi pētījumi liecina, ka rezultāti ir sliktāki vai nav starpības salīdzinājumā ar bioprodukta ievadīšanu dzemdes ķermenī.
Spermatozoīdu kustība govs dzimumorgānos nav līdz galam īsti noskaidrota. Taču ir pierādīts, ka spermiji nekustas tikai vienā virzienā, bet, ievadīti vienā dzemdes ragā, tie virzās atpakaļ un nokļūst būtiskā daudzumā arī otrā dzemdes ragā. Tāpēc nav starpības, vai sperma tiek ievadīta tikai vienā ragā, un nav svarīgi arī, kurā vai abos, bet gan, lai tas tiktu izdarīts dzemdes ķermenī vai dzemdes ragos, nevis dzemdes kaklā. Tāpat retos gadījumos notiek arī embrija migrācija no viena raga uz otru, pirms tas ir piestiprinājies pie dzemdes sienas. Fizioloģiski grūsnība vidēji noris 60% labajā dzemdes ragā un 40% kreisajā ragā. Loģiski būtu, ka spermas ievadīšana labajā ragā dotu labākus rezultātus, taču pētījumi to neapstiprina.
Vēl minēšu faktu, ka olšūnas apaugļošanā piedalās vismaz 200–300 tūkstoši spermatozoīdu, taču tikai viens no tiem iekļūst olšūnas iekšienē un dod pamatu jaunai dzīvībai, savienojoties ar olšūnā esošo DNS. Pārējie piedalās olšūnas apvalku šķīdināšanā un veic citus priekšdarbus. Parasti vienā pajetē konvencionālā biomateriāla ir 10–30 miljoni spermatozoīdu, bet pēc dzimuma šķirotajā biomateriālā – 2–4 miljoni. Pētījumos, kur izmantoja pēc dzimuma šķirotos spermatozoīdus, arī neatšķīrās apaugļošanas rezultāti no tā, vai tie tika ievadīti dzemdes ragos vai dzemdes ķermenī. Interesanti, ka vienā pētījumā MA tehniķi tika sadalīti nosacīti pēc rezultātiem – kuriem rādītāji ir virs vidējā un kuriem MA rezultāti ir zem vidējā. Rezultāti apkopoti 2. tabulā.
Pētījumos tika izmantots iekrāsots produkts, ko lietoja dzīvniekiem, kurus pēc tam nogādāja kautuvē, un varēja redzēt, kurā vietā MA tehniķis ievadījis produktu. Kā redzam, tad tie MA tehniķi, kuru profesionālā sagatavotība ir labāka, spēja apsēklošanu pārsvarā veikt dzemdes ķermenī. Taču dzemdes ķermenis ir nedaudz īsāks par 3 cm, un, ja fokusējas tikai uz bioprodukta ievadīšanu dzemdes ķermenī pēc principa, lai nav par dziļu, tad pastāv ļoti liela iespējamība, ka, pavelkot pipeti atpakaļ, apsēklošana notiek dzemdes kaklā, tādējādi ievērojami samazinot pozitīvu rezultātu. MA tehniķiem, kuriem nav īstas pārliecības, ka spēj ievadīt bioproduktu dzemdes ķermenī, labāk to darīt tālāk dzemdes ragos, tādējādi izvairoties no tā ievadīšanas dzemdes kaklā. Tāpat jāuzmanās no tā, lai, nospiežot MA pistoles virzuli, vienlaikus netiek vilkta atpakaļ arī pati pistole un tās gals nenonāk dzemdes kaklā.
Tātad, atbildot uz jautājumu, kur ir labākā bioprodukta ievadīšanas vieta – tas ir dzemdē. Nav atšķirības – dzemdes ķermenī vai ragos, bet noteikti ne dzemdes kaklā. Tikai jāatceras, ka dzemdes gļotāda ir jutīga un ievadīšana dzemdes ragos jāveic ar lielu piesardzību.
Tāpat, veicot MA procesu, ir jāatceras par higiēnu un spermas pareizu atkausēšanas procedūru. Svarīgi, lai MA procesa laikā netiktu ienesta infekcija dzemdē. Ārējo dzimumorgānu noslaucīšana, ja tie aptraipīti ar mēsliem, un sanitāro uzmavu lietošana, veicot MA procesu, var būtiski uzlabot govju apaugļošanās rādītājus.
Daži svarīgi fakti
Ovulācija jeb olšūnas atbrīvošanās no olnīcas notiek vidēji 10–12 stundas pēc tam, kad ir beigusies īstā meklēšanās.
Olšūna olvada ampulā jeb vietā, kur notiks apaugļošanās, nonāks 6 stundas pēc ovulācijas.
Olšūnas dzīves ilgums ir 8–12 stundas pēc ovulācijas.
Spermatozoīdu dzīves ilgums govs dzimumorgānos ir 24–48 stundas; pirms tie kļūst apaugļotspējīgi, tiem jāpavada olvados 5–6 stundas.
Pēc apaugļošanās olšūna sāk dalīties un pēc četrām dienām nonāk dzemdē.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
