Spēļu elles deputātiem svarīgākas par mazajiem uzņēmumiem 6
Nodokļa celšana iznīcinās nozari, veicinās uzņēmēju aiziešanu pelēkajā ekonomikā, mazinās ieņēmumus valsts budžetā. Gan mikrouzņēmējiem, gan azartspēļu darboņiem argumenti pret nākamā gada budžetā iecerētajiem grozījumiem bija gandrīz vienādi. Taču parlamentārieši sadzirdēja tikai spēļu eļļu īpašniekus.
Saeima vakar, skatot galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu, izslēdza no darbakārtības un nemaz neskatīja grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodokli un nodevu”, kas paredzēja par 10% palielināt azartspēļu nodokli. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”), pamatojot saudzību pret azartspēlēm, skaidroja, ka komisija beidzot esot ieviesusi interneta azartspēļu licencēšanu. Viņš arī atgādināja, ka jau vairākus gadus pēc kārtas azartspēļu nodoklis ticis paaugstināts, bet tas nav nesis gaidīto līdzekļu pieplūdumu budžetam, jo uzņēmēji samazinājuši azartspēļu galdu skaitu. “Nav runa par to, ka mēs gribam palielināt azartspēļu skaitu vai apjomu. Vienkārši mēs gribam tādu likumu, kas veicinātu visus nozares uzņēmējus licencēties un ienest naudu budžetā,” skaidroja Reirs. Viņš arī solīja, ka komisija turpinās strādāt pie azartspēļu nodokļa, veiks sarunas ar spēļu zāļu biznesa pārstāvjiem par samērīgu nodokļu palielināšanu 2015. un 2016. gadā.
Mikrouzņēmumu nozares iebildumos gan tautas kalpi ieklausījās mazāk cītīgi nekā azartspēļu lobijā un galīgajā lasījumā pieņēma neatkarīgās deputātes Elīnas Siliņas piedāvātos grozījumus, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli. Pašreizējā mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9%. Grozījumi paredz 2015. gadā to palielināt līdz 11%, 2016. gadā – līdz 13% un 2017. gadā – līdz 15%. Tādā veidā iecerēts palielināt mikrouzņēmumos strādājošo sociālo apdrošināšanu. Likmes paaugstināšana neattieksies uz mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 7000 eiro (4920 latus). Šo priekšlikumu debatēs atbalstīja arī klātesošais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), atgādinot, ka 9% likmi savulaik bez kādiem aprēķiniem un pamatojumiem noteica parlaments, nevis valdība. “Un diemžēl pašreiz šis Mikrouzņēmumu nodokļa likums lielā mērā arī darbojas kā nodokļu optimizācijas likums,” teica premjers.
Budžeta likumprojektu pakete galīgajā lasījumā paredz arī virkni citu būtisku grozījumu, salīdzinot ar pirmo lasījumu. Lielākie papildu līdzekļi budžeta galīgajā lasījumā paredzēti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai – kopumā 17 miljoni eiro papildus jau šogad īstenotajiem un pirmajā lasījumā atbalstītajiem pasākumiem. Tāpat atbalstīta papildu 7,1 miljona eiro piešķiršana mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām. Vēl papildu 2,1 miljons eiro piešķirti, lai atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas precizētajiem aprēķiniem pilnā apmērā nodrošinātu plānoto pedagogu algu pieaugumu. Papildu līdzekļi tiks piešķirti arī veselības aprūpei – 1,4 miljoni eiro paredzēti, lai visiem bērniem nodrošinātu ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu apmaksāšanu 100% apmērā. Tiek plānots, ka šis papildu finansējums ļaus apmaksāt kompensējamos medikamentus apmēram 30 000 bērnu.
