“Spēlmaņu nakts” milžu cīņas 1
Vakar uz pēdējo lielo apspriedi sanāca “Spēlmaņu nakts” žūrija – teātra kritiķi Maija Uzula-Petrovska (priekšsēdētāja), Silvija Radzobe, Mārīte Gulbe, Līga Ulberte un Atis Rozentāls –, lai izšķirtos, kam tiks balvas. Šo noslēpumu kā intrigu glabās līdz rītvakaram, kad labākie spēlmaņi tiks sumināti svinīgā ceremonijā uz Dailes teātra skatuves. Protams, kā aizvien aizkulisēs un teatrāļu aprindās, kā arī skatītājos virmo interese – kuriem no nominētajiem tiks balvas? Starptautiskajā teātra konferencē ārzemju kritiķi slavēja un reizē apbrīnoja divas lielās formas izrādes – “Asins kāzas” Latvijas Nacionālajā teātrī Vladislava Nastavševa režijā un izrādi “Uguns un nakts” turpat Viestura Kairiša režijā. Var gandrīz droši apgalvot, ka arī par Gada režisora titulu no pieciem nominētajiem žūrijas diskusijās vislielākie strīdi būs tieši par Viesturu Kairišu un Vladislavu Nastavševu.
Izteikt savu viedokli un mazliet pazīlēt kafijas biezumos, mēģinot uzminēt un prognozēt, kam tiks balvas, aicināju divas kritiķes ar visai atšķirīgu skatījumu uz teātri – teātra zinātnieces Maiju Svarinsku un Silviju Geikinu.
Prognozē kritiķes: Kairišs vai Nastavševs
MAIJA SVARINSKA, teātra zinātniece
Gada lielās formas izrāde:
“Mana favorīte ir izrāde “Asins kāzas” Nacionālajā teātrī un, manuprāt, šai izrādei arī žūrija piešķirs balvu. Suģestējoša izrāde, pavisam negaidīts telpas risinājums. Arī visi aktieri veidoti kā melnas skulptūras. No otras puses, katram ir dzīvelīga stīga, ko viņš kaismīgi izspēlē. Caur duendes patību režisors Vladislavs Nastavševs pauž Federiko Garsijas Lorkas daiļrades suģestējošo satvaru. Aktieri piepildīti vairāk nekā tikai ar konkrētās lomas saturu. Kaut vai Uldis Siliņš kā Mēness – viņš dzied bez balss, bet kādu tēlu atklāj!”
Gada mazās formas izrāde:
“Droši vien uzvarēs Vladislava Nastavševa “Melnā sperma” Ģertrūdes ielas teātrī. Es par šo darbu gan nebalsotu. Manī būtu strīds sevī starp teātrī TT režisores Ingas Tropas iestudētajām “Dāmām” un “Zēnu” Latvijas Nacionālajā teātrī Elmāra Seņkova režijā. “Dāmas” ir ļoti negaidīts pārsteigums. Inga Tropa strādā drosmīgi. Uzteicama ir režisores māka strādāt ar aktieriem, kāda piemīt vēl tikai Elmāram Seņkovam. Jā, arī Nastavševs ir prasmīgs šajā ziņā, taču neesmu pārliecināta, vai viņš tiktu galā ar viduvējiem aktieriem. Bet Seņkovs var izslīpēt pērlīti no tādiem, kas gadiem spēlē, liekas, neko pārsteidzošu vairs nav vērts gaidīt un pēkšņi – ir! Arī “Dāmās” ļoti interesanti izmantota telpa, kas ir reāls dzīvoklis. Ne velti Gada aktrises titulam par darbu šajā izrādē nominēta Līga Liepiņa, un es vēl būtu balvai virzījusi arī Annu Putniņu, kura atklājas kā dziļa māksliniece.”
Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem:
“Balvu var saņemt izrāde “Bērns vārdā Rainis” Valmieras Drāmas teātrī Reiņa Suhanova režijā. Te bērni nenokļūst skolas solā, bet tiek ļauta vaļa viņu fantāzijai.”
Gada režisors:
“Vladislavs Nastavševs par “Asins kāzām”. Viņš kā režisors spēj perfekti īstenot iecerēto – kustībā, mīmikā, – slīpē, bet neiegrimst detaļās, taču paceļ tās līdz vispārinājumam. Apbrīnojami precīzs. Gudra, kaismīga meistarība. Nastavševs netrako pa pasauli, bet atklāj to tēlā – vai tā būtu telpa, mūzika vai aktieris.”
Gada aktrise:
“Domāju, ka balvu saņems Guna Zariņa par Spīdolas lomu “Ugunī un naktī”. Perfekta māksliniece, daudz sumināta. Bet es balsotu par Inesi Kučinsku, jo viņa ir par maz slavēta viena vienīga iemesla dēļ – strādā Liepājas teātrī. Viņa savās lomās neatkārtojas, katrā spēj pārsteigt un pasniegt autora un režisora domu. Viņas atveidotā Meropa Davidovna Murzavecka izrādē “Portreti. Vilki un avis” it kā ir konkrēta sieviete, taču aktrise to atklāj, paplašinot tēlu ar savu intelektu.”
Gada aktieris:
“Es dotu balvu Mihailam Barišņikovam par lomu izrādē “Brodskis/Barišņikovs” Jaunajā Rīgas teātrī Alvja Hermaņa režijā. Tas, kā Barišņikovs lasa dzeju un uzrunā publiku, ir neatkārtojami. Alvim Hermanim ir taisnība, kad viņš savā “Dienasgrāmatā” raksta – liela daļa aktieru, lasot dzeju, izceļ savu personību. Bet Mihails Barišņikovs rīkojas pilnīgi pretēji, viņam galvenais ir dzeja, šajā gadījumā Brodska radītā.”
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā:
“Balvu ir pelnījis aktieris un režisors Kārlis Krūmiņš par “Andrievu Niedru” “Dirty Deal Teatro”. Radīts ļoti principiāls vēsturisks materiāls. Man negaidītā gaismā atklāts Andrievs Niedra. Darbā ir dzīvi, uzrunājoši dialogi, dramaturģijā iejaukts spēles elements.”
“Grand Prix” – “Asins kāzas” Nacionālajā teātrī
SILVIJA GEIKINA, teātra zinātniece
Gada lielās formas izrāde:
“Noteikti “Uguns un nakts” Latvijas Nacionālajā teātrī Viestura Kairiša režijā. Šī izrāde ir mana favorīte. Vērienīga, daudzslāņaināka nekā citas.”
Gada mazās formas izrāde:
“Balvu ir pelnījušas “Dāmas” teātrī TT. Izrādei ir ļoti īpatni formas meklējumi, veiksmīgi izmantotas jaunās tehnoloģijas, taču galvenokārt tā mani iepriecina ar dziļām un nopietnām savstarpējām attiecībām starp paaudzēm un sievietēm.”
Gada režisors:
“Viesturs Kairišs. Vēl, protams, uz balvu pretendē arī Vladislavs Nastavševs, taču viņš, manā skatījumā, caur izrādi vairāk runā par sevi, savām problēmām un grib tās vispārināt līdz vispārcilvēciskām problēmām. Kairišs ir objektīvāks, redz laiku, cilvēku laikā un pasaulē, nav tik personisks. Tomēr Lāčplēša traktējumā “Ugunī un naktī” ar spoguļattēlu atklājas arī viņa subjektivitāte. Kopumā spēcīgākais režisors šobrīd, manuprāt, noteikti ir Viesturs Kairišs.”
Gada aktrise:
“Nešaubīgi Guna Zariņa, ārkārtīgi spoža, spēj tik emocionāli iejusties Spīdolas tēlā “Ugunī un naktī” – ar fantastisku formas amplitūdu un pārdzīvojumu paleti uz skatuves. Vienubrīd man gribējās viņas Spīdolu salīdzināt ar Lilitu Bērziņu un Indru Briķi šajā lomā, taču viņu veidotie tēli ir pilnīgi atšķirīgi. Gunas Zariņas Spīdola ir ārkārtīgi iedvesmojo ša un aizraujoša, spožākais tēls izrādē.”
Gada aktieris:
“Nedomāju, ka tas notiks, bet man gribētos, lai balvu dabūtu Valdis Lūriņš par Andrē tēlu izrādē “Ak, tētīt…” Latvijas Nacionālajā teātrī. Šajā tēlā man Lūriņš ir ārkārtīgi simpātisks, jo dziļi, niansēti, oriģināli iejūtas tēva lomā, tik smalkas attiecības uz skatuves pēdējos gados neesmu redzējusi. Darbs dvēselei.”
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā:
“Man šķiet, ka balva tiks Justīnei Kļavai par “Dāmām” teātrī TT. Dramaturģiski spraigi, labi dialogi, ass, uztverams konflikts.
“Grand Prix” – “Uguns un nakts” Latvijas Nacionālajā teātrī
Vārds nominantiem: ļoti personisks darbs
No 17 kategorijām vienā – “Gada jaunie skatuves mākslinieki” – izvirzīti veseli astoņi nominanti.
Nominētajiem vaicāju – ko viņiem nozīmē darbs, par kuru izvirzīti balvai, un par ko tas viņiem licis domāt?
Aktrise ALISE DANOVSKA (Kultūras akadēmijas 4. kursa studente, nominēta par Hedvigas lomu izrādē “Mežapīle” Latvijas Nacionālajā teātrī): “Darbs izrādē man lika domāt par ģimenes attiecībām, cik ātri un vienā mirklī var sagrūt ilūzija par to, kam tici un kam dzīvo. Un, izrādās, cilvēks mierīgi vada savas dienas, bet īsti nemaz nevar zināt, kas ir kas. Man ir nācies turēt rokās bisi, bet visā nopietnībā ieroci – ne. Mani pašu izrādē visvairāk aizķer brīdis, kurā Hedviga uzzina, ka tēvs gatavojas iet prom no mājām un viņai pasaka – negribu tevi vairāk redzēt. Meitenes emocionalitātei tas ir baiss trieciens, un, jā, ja reiz jānes upuris, tad bezizejas situācijā viņa nespēj nošaut pīli, bet upurē pati sevi…”
Režisors DĀVIS AUŠKĀPS (nominēts par režiju izrādei “Celtnieks Sūlness” Valmieras Drāmas teātrī): “Ļoti personisks darbs. Pirmkārt, tajā daudz runāts par virzīšanos uz augšu, par vertikāli pretēji tam, ka cilvēki mēdz sevi iztērēt sīknaudā, koncentrēties horizontāli, uz materiālām lietām. Izrādi veidoju par garīgām vērtībām, tiekšanos uz augšu. Otrkārt, varbūt man nav tāds vecums kā Ibsenam, kad viņš radīja šo darbu, un pašam Sūlnesam, bet mani interesēja arī paaudžu attiecības. Jo, pārkāpjot 40 gadu slieksnim, sajutu, ka, salīdzinot sevi ar divdesmitgadniekiem, piederu jau citai paaudzei. Un arī tas bija ļoti interesanti lugas kontekstā. Un, treškārt, protams, kā arvien uz skatuves jārunā par mīlestību. Par tās nepieciešamību, milzīgo spēku. Un mīlestība šajā lugā ir visdaudzveidīgākā – pret Dievu, pret sievu, pret sievieti, tuvāko visās iespējamās formās. Ideālisms, radošums, iekšējās mokas, tā visa pārpārēm.
Šis ir visvairāk pārdomātais, jau galvā iznēsātais darbs, kas ir tik svarīgi, pirms nāc pie aktieriem un uz teātri. Varu teikt paldies komandai. Brīnišķīga bija sadarbība ar kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni, galvenās lomas atveidotāju Krišjāni Salmiņu un komponistu Jēkabu Nīmani.”
Aktieris ULDIS SILIŅŠ (nominēts par Klaudio tēlu izrādē “Zēns” Latvijas Nacionālajā teātrī): “Izrāde man lika domāt par robežu, cik daudz mākslinieks var atļauties iejaukties citu cilvēku dzīvē. Cik daudz drīkst ietekmēties no reālā? Un cik mākslā vai literatūrā nesam reālo dzīvi kā šajā izrādē? Kur ir robeža, kad vari nodarīt pāri citiem un vai tas ir tā vērts? Izrāde nav reālpsiholoģiska. Līdz pat pirmizrādei ar režisoru Elmāru Seņkovu ilgi meklējām veidu, kā pasniegt skatītājam šo smalko darbu. Tagad vai katru vakaru pēc mēģinājuma eju pagalmā un vēroju logus… Jo arī lugā ir stāsts par to, ko jūt, novērojot kādu namu un domājot par cilvēkiem, kas mīt aiz tā logiem.”
Aktrise AGNESE CĪRULE (nominēta par Līgavas lomu izrādē “Asins kāzas” Nacionālajā teātrī): “Tā kā skatītāji izrādē sēž uz skatuves, man uzvedums vēl vairāk liek domāt par to, ko nozīmē ieiet mākslā tik tieši no reālās dzīves… Kas ir laulība? Un kā īsti ir ar to it kā populāro uzskatu, ka mūsdienās precības un laulības ir nevērtīgas un liekas? Mani pašu visvairāk aizķer aina, kad Līgava atnāk pie Mātes un teic, ka viņas klēpis ir šķīsts. Piedzīvoju to pašu duendi, par ko runā lugas autors Federiko Garsija Lorka… Tādu katram savas patiesības atklāsmes mirkli kaut reizi mūžā es novēlētu piedzīvot ikvienam. Izrādes izskaņā viņi – vīrieši – ir miruši un sievas skatās tālumā stingām acīm… Bet lugas un izrādes kontekstā tā var būt arī ir labāk, jo citādi turpinātos lāsts un atriebība… Bet paliek tas smagais jautājums: kā ir labāk – laulībā aiz divus metrus platas sienas, kā saka Māte un kas nodala no visa pārējā, vai dzīvot tā, kā liek sirds?”
IZVĒLAS “KULTŪRZĪMES”
Gada lielās formas izrāde – “Uguns un nakts” Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Viesturs Kairišs.
Gada mazās formas izrāde – “Dāmas” teātrī TT, režisore – Inga Tropa.
Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem – “Bērns vārdā Rainis” Valmieras Drāmas teātrī, režisors – Reinis Suhanovs.
Gada režisors – Vladislavs Nastavševs – “Asins kāzas” Lavijas Nacionālajā teātrī un “Melnā sperma” Ģertrūdes ielas teātrī.
Gada aktrise – Guna Zariņa – Spīdola izrādē “Uguns un nakts” Latvijas Nacionālajā teātrī.
Gada aktieris – Valdis Lūriņš – Andrē izrādē “Ak, tētīt…” Latvijas Nacionālajā teātrī.
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā – Kārlis Krūmiņš, “Andrievs Niedra” “Dirty Deal Teatro”.
“Grand Prix” – “Uguns un nakts” Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Viesturs Kairišs.
