Spēlēt nedrīkst sodīt – ekspedīcija Ķelnes antidopinga laboratorijā 0
Latvijas hokejista Vitālija Pavlova un vēl daudzu citu atlētu, kuriem organismā uzrādīta metileksanamīna klātbūtne, diskvalifikācija ir nepareiza, uzskata Ķelnes antidopinga laboratorijas vadītājs Hanss Geiers.
Līderi pasaulē
Pasaules hokeja čempionāta organizatori medijiem sarūpējuši vairākas ekskursijas un pirmajā no tām otrdien varēja paviesoties Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) akreditētajā Ķelnes antidopinga laboratorijā. Pasaulē šobrīd ir ap 30 šādām iestādēm, bet Ķelnē tiek veiktas visvairāk analīžu – aizpērn nepilni 26 tūkstoši. Laboratorija atrodas Vācijas sporta universitātes milzīgajā kompleksā, tajā mācās ap sešiem tūkstošiem studentu un visiem, starp citu, izglītība ir bezmaksas.
Antidopinga laboratorija, kurā strādā 70 cilvēki, atrodas pēc skata visai necilās telpās, bet Geiers sacīja, ka nākamgad paredzēts pārvākties uz blakus uzcelto jaunu ēku. Iespēju ielūkoties dopinga ķērāju aizkulisēs izmantoja vien četri mediju pārstāvji – trīs latvieši un krievu kolēģis. Geiers slavēja Krievijas zinātniekus kā labākos pasaulē, agrāk vāciešiem ar Maskavas nodaļu bijusi visnotaļ cieša sadarbība, bet nu, kā zināms, laboratorija ir aizvērta saistībā ar Krievijā īstenoto dopinga sistēmu. Iepriekš kopējā sadarbība vainagojusies ar jaunu metožu izgudrošanu, kas palīdz atklāt daudzos grēkāžus arī no Pekinas un Londonas olimpiskajām spēlēm.
Arī par Latviju Hansam Geieram bija ko teikt – vispirms viņš, protams, norādīja, ka Latvija ir meldonija dzimtene (pagājušā gadsimta 70. gados izgudroja profesors Ivars Kalviņš). Brīdī, kad WADA iekļāva šo preparātu aizliegto sarakstā, neesot bijis īsti skaidrs, cik ilgi viela uzglabājas organismā, tāpēc arī pērnā gada sākumā bija daudzie dopinga skandāli. Vēlāk saruna nonāca līdz Soču olimpiskajām spēlēm un Greiers atcerējās, ka aizliegtās vielas uzrādītas trīs hokejistiem. Jā, un divi no tiem bija no Latvijas izlases, mēs piebildām. Ralfs Freibergs saņēma divu gadu diskvalifikāciju, bet Vitālijam Pavlovam uz pusotru gadu bija jānoiet pagrīdē. Zinātnieks bija pārsteigts, ka abiem ir teju vienāds soda laiks, jo Freibergs tika vainots steroīdu lietošanā, savukārt, Pavlova organismā tika atklāts metileksanamīns, kas, kā uzskata Geiers, neuzlabo atlēta spējas: “Tas ir nonsenss! No 2009. līdz 2015. gadam metileksanamīns tika konstatēts tūkstošiem analīzēs, jo uztura bagātinātājos bieži vien nav minēta tā klātbūtne.”
Protams, tas ir subjektīvs skatījums. Tāpat kā Kalviņš uzskata, ka meldonijs tikai aizsargā sportista sirds veselību, nevis palīdz uzlabot sniegumu. Spēlēt nedrīkst diskvalificēt – te zinātnieki var likt komatu pēc savas pārliecības. Bet noteikumi ir noteikumi.
Ralfam Freibergam pirms un pēc olimpiskajām spēlēm veiktās analīzes neko aizliegtu neuzrādīja, līdz ar to aizsargs vainoja Soču laboratorijas speciālistus un norādīja uz protokolā veiktajiem labojumiem – kādiem tur nevajadzēja būt. Hanss Geiers sprieda, ka 2013. gadā tika atklātas jaunas metodes vielu atklāšanā un 2014. gada ziemā tās vēl nebija ieviestas visās laboratorijās, līdz ar to nav izslēgts, ka vienā viela netika uzrādīta, bet citā – tika.
Divi procenti
Dopinga izgudrotāju, lietotāju un ķērāju cīņa ir nebeidzama. “Pozitīvs rezultāts ir aptuveni diviem procentiem analīžu jeb mums tas ir ap 400 gadā, līdz ar to var teikt, ka katru dienu ir kāds pārkāpums,” stāstīja Geiers. “Kvalitātes standarti ir ļoti augsti. WADA mums arī sūta savus analīžu paraugus – viņi zina, kādas vielas ir pievienotas. Ja mēs tās neatklājam, tiekam sodīti un var sekot diskvalifikācija. Tas nozīmē, ka gandrīz visi speciālisti zaudēs darbu. Mēs regulāri piedalāmies arī zinātniskos projektos.”
Filmēt un fotografēt laboratorijas telpās nedrīkst, jo process ir nopietns un attiecīgi – arī iekšējās kārtības noteikumi. Ķelnē tiek pārbaudītas pasaules hokeja čempionāta laikā ņemtās analīzes, taču Starptautiskā hokeja federācija, visticamākais, izmanto arī citu laboratoriju pakalpojumus.
Vienas standarta urīna analīzes veikšana maksājot 130 eiro. Lielākā daļa paraugu tiek uzglabāti vēl desmit gadus -20 grādu temperatūrā. Veidi, kā sportisti mēģina piemānīt dopinga kontrolētājus, ir izdomas bagāti – izmantojot mākslīgu dzimumlocekli vai arī plazmas paketē iepriekš ielietu urīnu pirms došanās pie kontrolieriem iespiež starp dibena vaigiem un pēc tam ar caurulītes palīdzību ievada pudelītē. Bet tas viss ir labi zināms, procedūra notiek pietiekami atkailināti, apkārt ir spoguļi, tāpēc piemānīt kontrolierus nav viegli. Ir bijuši mēģinājumi izmantot mākslīgo urīnu, bet – tam nav hormoni un ir viegli atklājams. Vai arī savu – tad, kad tas ir tīrs. “Pagaidām vēl nav izgudrots veids, kā to atklāt, bet pie tā tiek strādāts,” atzina Geiers.
