Lauksaimniekiem spēles noteikumus sola nemainīt 0
Lauku atbalsta dienestam (LAD) jau divus mēnešus ir jauns direktors – Ģirts Krūmiņš. Viņš gan nav jaunpienācējs iestādē, jo strādā tur kopš 2002. gada – sākumā ES Tiešo maksājumu departamentā, bijis arī tā direktors, bet kopš 2007. gada – LAD direktora vietnieks.
Jautāts, vai ilgi bija jādomā, pirms piekrita direktora amatam, Ģirts Krūmiņš atzīst – “kāds brītiņš” pārdomās esot gan pagājis, bet izšķirošā motivācija bijusi labi iepazītā kolektīva profesionalitāte un vēlme strādāt.
Lai gan iepriekš dzirdētas runas, ka amats iegūts, jo Engures pašvaldības vēlēšanās startējis no Nacionālās apvienības, politiskās piederības jaunajam LAD vadītājam neesot. “Taisnība, esmu deputāts jau divus sasaukumus, bet, lai startētu vēlēšanās, jābūt kādas partijas biedram. Esmu dzimis un audzis Smārdē, arī tagad te dzīvoju, Smārdē mācās mani bērni, tādēļ esmu motivēts un ir loģiska mana vēlme darboties novada labā. Nekādas politiskās piederības man nav. Neesmu arī plānojis pārtraukt darbu domē, jo palicis vairs tikai pusotra gada, tomēr, ja darba slodze pieaugs un nespēšu pienākumus savienot, tad noteikti vērtēšu situāciju,” teic Krūmiņš.
Akcents uz tehnoloģijām
Jaunais direktors arī atzīst, ka iestādes ilggadējā vadītāja Anna Vītola-Helviga viņam atstājusi labu mantojumu, proti, LAD ir viena no mūsdienīgākajām valsts iestādēm, kas darbā izmanto jaunākās tehnoloģijas un cenšas būt zemniekam draudzīga.
Ja arī kādreiz rodas neskaidrības, tās dienests ar klientiem risina sarunu ceļā, lai nonāktu pie abpusēji labākā risinājuma.
“Nākamgad ieviesīsim pilotprojektu kontroles procesa uzlabošanai. Eiropas regulas prasa, lai klātienē pārbaudām klientus – atbalsta saņēmējus. Politprojektā pārbaudīsim to, vai mācības, ja tās tiek organizētas par mūsu izmaksāto atbalstu, norit atbilstoši prasībām. Šobrīd praksē šāda kontrole nozīmē, ka mūsu cilvēkiem jādodas uz reģioniem, jāpavada laiks ceļā un savā ziņā jātraucē cilvēki mācību procesā, pārbaudot, kā tās norit. Plānojam ļaut pašiem atbalsta saņēmējiem fiksēt to, kā norit mācības, un atsūtīt mums informāciju par tām, arī fotomateriālus. Jau esam izveidojuši mobilo aplikāciju ātrākai saziņai ar mūsu klientiem. Šī aplikācija ir ne tikai lielisks palīgs mūsu klientiem sekot aktuālajai informācijai, bet ļaus mums ieviest šādu paškontroli – šajā gadījumā informācijas par mācību norisi saņemšanai. Nākamajā solī jau arī citos atbalsta pasākumos ļausim klientiem sniegt mums informāciju par paveikto, neveicot kontroles klātienē vairs tik bieži. Tāpat patlaban veidojam virtuālo asistentu jeb čatbotu, lai cilvēks varētu saņemt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ne tikai LAD darba laikā, bet arī ārpus tā.
Jau tagad pieteikšanās platību maksājumiem un investīciju pasākumiem notiek elektroniski – tas jau būtiski atvieglo darbu gan mums, gan klientiem. Tagad domājam, kā no dienesta saņemto informāciju padarīt zemniekiem vēl vienkāršāku un saprotamāku. Tas nav vienkārši, liek arī mums dienestā mainīties, bet iznākumā lēmums par attiecīga atbalsta piešķiršanu projektiem ir uz vienas lapas, nevis uz piecām sešām kā agrāk.
Protams, jebkuras tehnoloģijas prasa noteiktus finanšu līdzekļus, tomēr veicina vienkāršāku, ātrāku un skaidrāku komunikāciju ar lauksaimniekiem,” skaidro LAD direktors.
Viņš atgādina, ka LAD arī turpmāk cītīgi sekos, vai atbalsts tiek izmaksāts godīgi, piemēram, platību maksājumus var saņemt par patiešām izaudzēto.
“Ar satelītattēliem esam iemācījušies atpazīt 15 augu kultūras. Ir bijuši gadījumi, kad saimniekošana neatbilst prasītajiem maksājumiem. Piemēram, ilggadīgos stādījumos konstatējam, ka rindstarpas ir izpļautas, bet koku uz hektāru ir pamaz. Jo augstāka atbalsta likme, jo lielāka ir vēlme arī iegūt vairāk. Tomēr nevaru teikt, ka tā ir masveida problēma, drīzāk – atsevišķi gadījumi,” stāsta Krūmiņš.
Spēles noteikumi skaidri
LAD vadītājs stāsta, ka oktobrī jau pirmajā dienā krietni lielāks skaits klientu saņēma vienotā platību maksājuma avansus, savukārt līdz gada beigām maksājumus saņems 95% klientu.
Kas attiecas uz nākamo gadu, jaunais ES budžets lauksaimniecības nozarei pagaidām ir miglā tīts. No Briseles saņemti signāli, ka konkrētākas aprises nākamajam plānošanas periodam iezīmēsies vien Vācijas prezidentūras laikā 2021. gada otrajā pusē.
Tādēļ, jautāts par atbalsta maksājumu apmēriem nākamajiem gadiem, Krūmiņš ir piesardzīgs.
“Ministrs vēstīja, ka izstrādāta regula pārejas periodam – tā, lai atbalsta izmaksās nebūtu pārrāvuma. Detaļās komentēt prognozējamo atbalsta apjomu pagaidām nevarēšu, bet viens ir skaidrs – uzņemtās saistības tiešmaksājumos turpināsies. Plānots, ka jaunajam periodam tiešmaksājumu blokā kopumā ir plānots pieaugums. Platību maksājumu likmes turpinās augt, bet, kamēr nav regulas, tikmēr nav zināms, cik tieši būs lielākas likmes.”
Lai gan skaidrības par finansējuma apjomu vēl nav, turklāt bažas raisa gaidāmie ierobežojumi saistībā ar klimata izmaiņu diktētām stingrākām saimniekošanas prasībām, LAD direktors neprognozē sarežģītāku dzīvi zemniekam.
“Spēles noteikumi patlaban ir skaidri, un nedomāju, ka būs lielas atšķirības. Jau tagad jāievēro stingras zaļināšanas prasības. Tāpat augu aizsardzības līdzekļu lietošana jau tagad tiek ierobežota. Varbūt pamainīsies kādas normas, bet nedomāju, ka būs kardinālas izmaiņas. Skaidrs, ka būs jāsamazina emisijas kvotas, bet jautājums – cik tas attieksies uz transporta sektoru, cik uz rūpniecību un cik uz lauksaimniecību. Pēc diskusijām Eiropas Komisijā dalībvalstis vienosies, kādā veidā plānu varam pildīt. Viss nevar būt tikai “zaļš”, kur tad ražosim pārtiku? Un vienlaikus nevaram visu apsēt, dabas vērtības ir jāsaglabā. Tā ka jāatrod līdzsvars starp dabas draugiem, ražotājiem un patērētājiem,” teic Krūmiņš.
Kūlas dedzinātājus uzmanīs
Lai gan pavasaris vēl aiz kalniem, kūlas dedzināšanas problēma nekur nepaliks. Jautāts par sodiem, LAD direktors atzīst, ka tie lielāki nez vai būšot, taču dedzinātājus uzmanīs vērīgi, arī no satelīta.
“Nereti mums norāda, ka Zviedrijā ļauj kontrolēti dedzināt divas nedēļas agrā pavasarī – kad daba vēl nav modusies. Pie mums tas nebūtu iespējams, jo ir pārāk daudz aizaugušu grāvmalu un nekoptu platību. Tomēr ar katru gadu problēma ar dedzināšanu iet mazumā. Šogad bija tikai ap 50 gadījumu, kad konstatējām dedzināšanu uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas pieteikta maksājumiem. Sods ir šāds: ja nodedzināts viens hektārs, par to nemaksās vispār neko, bet par pārējiem hektāriem tiek piemērots līdz pat 5% samazinājums no kopējās atbalsta summas. Dedzinātājus rūpīgi uzraudzīsim – arī no satelīta.”
