Spēles kovida dzimtenē: Pekinas ziemas olimpiskās spēles – izaicinājums sportistiem 12
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīt Pekinā tiks atklātas XXIV ziemas olimpiskās spēles, par kurām vismaz šobrīd var teikt, ka tās būs vienas no dīvainākajām moderno olimpisko spēļu vēsturē, jo pasaule turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām. Likteņa ironija, ka vīruss, kurš pirms diviem gadiem pārvērta cilvēces ikdienu, savu uzvaras gājienu sāka tieši Ķīnā.
Nu šī komunistiskā režīma valsts uzņems ziemas sporta veida lielāko forumu. Pērnvasar Tokijas vasaras olimpiskajās spēlēs jau bija gana stingri epidemioloģiskie noteikumi, bet ķīnieši ir spēruši vēl soli tālāk, sportistus un viņu pavadoņus “ieslogot” olimpiskajos ciematos un objektos bez iespējām pārkāpt to robežu.
Ar Ķīnas izstrādātā drošības protokola noteikumiem olimpieši iepazinās vēl pirms došanās uz Pekinu, daudziem atlētiem sagādājot pārdzīvojumus un vilšanos.
Diemžēl, bet tādi šoreiz ir spēles noteikumi, kuros sportistiem jācīnās ne tikai par punktiem, sekundēm un metriem, bet arī Covid-19 izaicinājumiem. “Latvijas Avīze” pirms spēlēm piedāvā dažādu faktu apkopojumu par gaidāmo olimpiādi.
Vēsture. Tiesības rīkot XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekina ieguva 2015. gadā jūlijā, IOC izpildkomitejas balsojumā sīvā cīņā vien par četrām balsīm pārspējot otru konkurenti Kazahstānas pilsētu Almati. Pekina, kur mīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem cilvēku, ir pirmā pilsēta moderno olimpisko spēļu vēsturē, kas būs uzņēmusi kā vasaras, tā ziemas olimpiādi.
Izmaksas. Ķīnai olimpisko spēļu sarīkošana izmaksājusi 3,9 miljardus dolāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējām divām ziemas spēlēm, ir daudz mazāk. 2014. gadā Sočos krievi iztērēja 51 miljardu, pirms četriem gadiem Phjončhanā Dienvidkorejas tēriņi bija 12,9 miljardi. Ķīnieši ietaupīja uz olimpisko objektu celtniecību, pielāgojot arēnas, kuras izmantoja vasaras spēlēs.
Olimpiskie ciemati. Sacensības norisināsies trīs dažādās vietās – Pekinā, Jaņcjinā un Džandzjakou, katrā no tiem esot arī savam olimpiskajam ciematam. Pekinā sacensības pārsvarā notiks apjumtajās arēnās (hokejs, daiļslidošana, ātrslidošana, šorttreks). Jaņcjinā ir bobsleja, skeletona un kamaniņu braukšanas trase. Netālu notiks arī kalnu slēpošana. Savukārt Džandzjakou, kas no Pekinas atrodas 220 km, sacentīsies dažādu sporta veidu slēpotāji.
Arēnas. Olimpiskie pasākumi notiks 13 sporta celtnēs. Atklāšanas un noslēguma ceremonijas norisināsies Nacionālajā stadionā jeb “putna ligzdā”, kur tika atklātas arī 2008. gada vasaras olimpiskās spēles. Pašā Pekinā no jauna tika uzbūvēta tikai ātrslidošanas halle un tramplīns frīstaila un snovborda “Big Air” lēcieniem.
Transports. Visas trīs olimpisko spēļu norises vietas savienos ātrgaitas vilcienu satiksme, organizatoriem solot no vienas vietas uz otru nokļūt stundas laikā.
Laika apstākļi. Lai arī kalnos ziemā gaisa temperatūra Ķīnā var noslīdēt zem -20 grādu atzīmes, visās slēpošanas trasēs tiks izmantots mākslīgais sniegs. Vairāki sportisti par to pauduši bažas, jo krītot, var gūt smagākas traumas, nekā ja tas notiek uz dabiskā sniega.
Talismans. Panda, vārdā Bings Dvens Dvens, kas tulkojumā nozīmētu ledus bērns.
Olimpiskās uguns stafete. Olimpiskā lāpa Ķīnā tika nogādāta vēl pagājušā gada nogalē, taču ierastā stafete notiks vien trīs dienas, lāpai paviesojoties visās trīs sacensību norises vietās.
Dalībnieki. Tiesības piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs ieguvuši 2872 sportisti no 91 valsts.
Vēriens. Lielākā delegācija olimpiskajās spēlēs būs ASV (224) sportisti, kam seko Kanāda (215) un Krievijas olimpiskās komitejas (KOK) komanda (212). Mājinieki ķīnieši līdzi just varēs 174 savējiem. Lielas delegācijas tradicionāli arī Šveicei (167) un Vācijai (149).
Medaļas. Tiks sadalīti 109 godalgu komplekti 15 sporta veidos – hokejā, kalnu slēpošanā, biatlonā, distanču slēpošanā, bobslejā, skeletonā, kamaniņu braukšanā, kērlingā, daiļslidošanā, ātrslidošanā, šorttrekā, frīstailā, snovbordā, ziemeļu divcīņā, tramplīnlēkšanā ar slēpēm.
Pirmā reize. Septiņās disciplīnās olimpiskie čempioni tiks noskaidroti pirmo reizi – monobobā sievietēm, “Big Air” lēcienos frīstailā vīriešiem un sievietēm, jauktajās sacensībās frīstailā, snovbordkrosā, tramplīnlēkšanā un šorttrekā.
Covid-19 protokols. Sportisti, oficiālās personas, organizatori un brīvprātīgie mitināsies stingrā izolācijā jeb “burbulī”, pārvietojoties tikai olimpisko objektu ietvaros, bez iespējas apmeklēt pilsētas. Visām akreditētajām personām katru dienu būs jāveic kovida testi.
Pozitīva testa gadījumā saslimušais tiks izolēts speciālās viesnīcās, savukārt kontaktpersonām jāievēro distancēšanās un nedēļu testi jāveic divas reizes dienā.
Obligāta ir masku nēsāšana (sportistiem izņēmums ir sacensību laikā).
Skatītāji. Tribīnēs tiks ielaists limitēts līdzjutēju skaits (ap 30% no arēnu ietilpības). Klātienē sacensības varēs apmekēt tikai Ķīnā dzīvojošie sporta fani.
Politika. Vairākas valstis šīm olimpiskajām spēlēm pasludinājušas diplomātisko boikotu, protestējot par Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem pret mazākumtautībām, jo īpaši uiguriem.
Latvija. Pekinā startēs 57 Latvijas sportisti 11 sporta veidos. Baiba Bendika piedalīsies biatlonā un distanču slēpošanā. Šis ir atkārtots Latvijas rekords, jo 57 atlēti startēja arī 2006. gada Turīnas un 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs. Atklāšanas ceremonijā sportistu parādē Latvija stadionā iesoļos kā 66. valsts, karogu nesot Laurim Dārziņam un Elīzai Tīrumai.
Pieredze. Piektās olimpiskās spēles būs diviem brāļu duetiem – skeletonistiem Tomasam un Martinam Dukuriem, kā arī Jurim un Andrim Šiciem. Ceturtās olimpiskās spēles ātrslidotājam Haraldam Silovam, trešās hokejistiem Laurim Dārziņam, Kasparam Daugaviņam un Mārtiņam Karsumam, kamaniņu braucējai Elīzai Tīrumai un bobsleja pilotam Oskaram Ķibermanim. Treneriem Ilmāram Bricim un Sandim Prūsim šīs būs devītās olimpiskās spēles. Bricis sešas reizes startēja kā sportists, kas ir dalīts rekords ar kamaniņu braucēju Annu Orlovu.
Medaļu pretendenti. Martins Dukurs lūkos tikt pie savā karjerā iztrūkstošā un svarīgākā titula – olimpiskās zelta medaļas.
Divkārtējais olimpiskais čempions šosezon 11. reizi uzvarēja Pasaules kausa kopvērtējumā, taču šoreiz netiek uzskatīts par izteiktu favorītu.
Teicama sezona izdevusies arī brāļiem Šiciem, kuri ilgu laiku atradās Pasaules kausa kopvērtējuma līderpozīcijā, Lielo kristāla globusu no rokām izlaižot vien pēdējā posmā. Šici līdz šim ir izcīnījuši trīs olimpiskās medaļas – vienu sudraba 2010. gadā Vankūverā un divas bronzas 2014. gadā Sočos.
Starp medaļu pretendentiem mūsējie ir arī komandu stafetē kamaniņu braukšanā un Kristers Aparjods vīru vieninieku sacensībās. Par godalgoto trijnieku noteikti cīnīsies arī Oskara Ķibermaņa pilotētais bobsleja četrinieks, kurš pavisam nesen triumfēja Eiropas čempionātā.
Hokejs. Latvijas hokeja izlase kopš neatkarības atjaunošanas piekto reizi piedalīsies olimpiskajās spēlēs. Turnīrā startēs 12 komandas, sadalītas trīs apakšgrupās. Katras grupas uzvarētāja un labākā starp otrajām vietām uzreiz iekļūs ceturtdaļfinālā, bet pārējās cīnīsies izslēgšanas kārtā. Latvijai grupā jāmērojas spēkiem ar Zviedriju, Somiju un Slovākiju. Diemžēl otro reizi pēc kārtas olimpiādē nespēlēs Nacionālās hokeja līgas (NHL) profesionāļi.
Debija. Pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas Latvija būs pārstāvēta ziemeļu divcīņā, kur startēs 19 gadus vecais Markuss Vinogradovs. Viņu šajā sporta veidā ievirzīja vectēvs Agris Kumeliņš, kurš joprojām trenē mazdēlu.
Kaimiņi. Lietuva uz Pekinu aizvedusi 13 sportistus četros sporta veidos – kalnu slēpošanā (2), biatlonā (5), distanču slēpošanā (4) un daiļslidošanā (2). Igaunijai komanda uz pusi lielāka – 26 atlēti astoņos sporta veidos – distanču slēpošanā (9), biatlonā (8), kalnu slēpošanā (2), daiļslidošanā (2), tramplīnlēkšanā (2), frīstailā (1), ziemeļu divcīņā (1) un ātrslidošanā (1).
Veterāni. Vācijas ātrslidotāja Klaudija Pehšteina, kura 22. februārī svinēs savu 50. dzimšanas dienu, piedalīsies savās astotajās olimpiskajās spēlēs, kas ir atkārtots ziemas spēļu rekords. Savulaik astoņas reizes ziemas sporta forumā piedalījās japāņu tramplīnlēcējs Noriaki Kasai. Pehšteina kļūs par vecāko sievieti ziemas olimpisko spēļu dalībnieci. Viņa piedalīsies sacensībās masu startā. Pehšteina karjeras laikā izcīnījusi deviņas olimpiskās godalgas, tostarp piecas zelta. Starp vīriem lielākā pieredze būs Šveices tramplīnlēcējam Simonam Amānam, kuram šīs būs septītās spēles. 40 gadus vecais sportists ir četrkārtējs olimpiskais čempions.
Favorīti. Sporta analītikas kompānija “Gracenote” pirms olimpiskajām spēlēm veido virtuālo medaļu tablo, prognozējot veiksmīgākās valstis. Pekinā pirmā vieta tiek atvēlēta Norvēģijai, tai prognozējot 44 godalgas, tostarp 21 zelta. Tālāk seko Vācija un KOK, kam prognozētas pa 30 godalgām. Pirmajā desmitniekā iekļuvušas arī ASV, Kanāda, Šveice, Nīderlande, Zviedrija, Francija un Japāna. Latvijai tiek prognozētas divas medaļas – zelts skeletonā un bronza kamaniņu braukšanā.
Iepriekšējās spēles. Pirms četriem gadiem Phjončhanā Norvēģija valstu vērtējumā bija pirmā ar 39 medaļām (14 zelta), apsteidzot Vāciju (31) un Kanādu (29).
