Spēles ar skaitļiem 0
Pusmiljards latu medicīnai – joprojām par maz
Valdošās partijas veselības aprūpi ir izsludinājušas par prioritāti, taču vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā veselības ministres Ingrīdas Circenes demonstrētie grafiskie attēli par budžeta izdevumiem ārstniecībai turpmākajos trijos gados rāda ko citu.
Skaitļu ailes nekāpj uz augšu, bet slīd uz leju, un nekas neliecina, ka Latvija ar medicīnai piešķirtajiem 700 miljoniem eiro (500 miljoniem latu) 2014. gadā izrāpsies no pēdējā trijnieka Eiropas Savienībā.
Latvijas Ārstu biedrības valdes pārstāve, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Gunta Ancāne centās noskaidrot, kā tas gadījies, ka valdības rīcības plānā ir ierakstīti 4,5% no iekšzemes kopprodukta 2014. gadā, bet būs tikai 3,01%, 2016. gadā – vairs 2,54%, un vai ir kāds, kas atbild par to, ka šis uzdevums netiks izpildīts. Ministres partijas biedrs deputāts Arvils Ašeradens neslēpa, ka šo valdības apņemšanos nav iespējams izpildīt, jo Latvija ir nabadzīga, maza valsts un tai patlaban nav tik daudz naudas, lai varētu ārstniecībai papildus piešķirt vēl 260 miljonus, sasniedzot valdības rīcības plānā solīto. Sodu par to saņemšot nākamajā vēlēšanu ciklā.
Neraugoties uz valdības prognozēm, ka 2014. gadā papildus budžeta izdevumos varēs sadalīt tikai 39 miljonus eiro, bet 2015. gadā – 160 miljonus eiro, Veselības ministrija nolēmusi nākamgad papildus lūgt 370 miljonus eiro, vēl pēc gada – 472 miljonus eiro, bet 2016. gadā jau 551 miljonu eiro. Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) secināja, ka tā ir fantazēšana un ka ministrijai nevajadzētu maldināt ne sevi, ne citus. Tam piekrita ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, uzsverot – ar tik zemu nodokļu slogu un tik lielu valsts parādu valdības rīcības plānā ierakstīto tuvākajā laikā nav iespējams sasniegt.
Ar šīm atbildēm nebija mierā “Saskaņas centra” deputāti Andrejs Klementjevs un Vitālijs Orlovs. Klementjevs paaugstinātā tonī lūdza ministri atbildēt vēl par citiem rīcības plānā ierakstītajiem, bet neizpildītajiem uzdevumiem. Circene uz šiem pārmetumiem atbildēja ar vēsu prātu, skaidrojot, ka viņai tomēr izdevies šogad panākt, ka veselības aprūpe papildus saņem vēl 12 miljonus latu, ka tiks palielinātas mediķu algas, ka nedaudz pieaugs finansējums valsts apmaksātajām zālēm, ka pacientiem uzlabosies pieejamība ārstiem… Ministre uzskata, ka budžeta skaitļi ir dažādi traktējami un Klementjevs uz tiem nespējot paraudzīties no pozitīvas puses. “Kopš jūs vadāt ministriju, viss iet tikai uz slikto pusi,” nerimās “SC” deputāts. Kad Circene vēlējās atstāt komisijas sēdi, jo viņu gaidīja cits pasākums, Klementjevs lika Circenei apsēsties un izrādīt cieņu parlamentam, ko ministre arī izdarīja.
ZZS un “SC” deputāti centās noskaidrot, kāpēc Veselības ministrija nepilda Saeimas doto uzdevumu un nav izvērtējusi iespējas 2014. gadā palielināt kompensāciju C hepatīta slimības ārstēšanai līdz 90 procentiem. R. Muciņš uzskata, ka nedrīkst C hepatīta slimniekus izraut no kopējā konteksta – visām diagnozēm 2009. gadā samazināja kompensācijas procentu un nevienai tas nav palielināts līdz pirmskrīzes līmenim, jo neesot naudas. Deputāti vienprātīgi atzina, ka ministrija deputātu vietā pieņēmusi lēmumu šo iniciatīvu pārtraukt un tālāk nevirzīt. Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) pieprasījusi precīzu statistiku no Veselības ministrijas par saslimstību ar C hepatītu un ministrijas prognozi par saslimstības tendencēm nākotnē, taču informācija, neraugoties uz to, ka valstī ir izveidots Slimību kontroles un profilakses centrs, solīta tikai pēc divām nedēļām.
Komisija atgriezīsies pie jautājuma par ārstniecības budžeta racionālu izmantošanu un lūgs palīgā ekspertus, kas spēj saprast, kas slēpjas aiz ministrijas piedāvāto skaitļu rindām.
