Praktiskais atbalsts 0
Vecākiem vajadzētu atrast veidu, kā palīdzēt bērnam aprast ar pārmaiņām no praktiskās puses. Skola ir pietiekami liela pārmaiņa, lai bērns varētu iekšēji piedzīvot nedrošību. Lai to kliedētu, visas ierastās nodarbes nevajadzētu izmainīt – joprojām ar bērnu var pārrunāt dienas laikā pieredzēto, kopīgi lasīt grāmatu pirms gulēt iešanas. Vecākiem aizvien vajadzētu sekot līdzi tam, lai bērnam ir pietiekoši daudz miega un atpūtas.
Emocionālais atbalsts
Palīdzēt bērnam arī emocionāli – tā vietā, lai no rīta bērnu izvestu no mājas ar kārtējo strīdu vai raudāšanu, vecākiem vajadzētu atrast mirkli, lai pieslēgtos bērnam emocionālā līmenī, uzmundrināt viņu. Svarīgi ir tas, kādas sajūtas viņam tiek nodotas, jo ar tādām bērns dzīvos visu dienu.
Ļaut justies bērnam laimīgam
Kustības ir dabiskais laimes hormonu avots. Tas nenozīmē, ka visiem bērniem būtu nepieciešams apmeklēt sporta pulciņus, tas nozīmē, ka jābūt kaut kādam veidam, kā bērns šīs kustības dabū – vai tas būtu futbola pulciņš, vai tas būtu deju pulciņš, vai tā būtu pastaiga ar abiem vai vienu vecāku. Protams, nepieciešami arī vecāku sniegtie apskāvieni, uzslavas un mīļvārdiņi.
Iesaistīt bērnu savas apkārtējās vides iekārtošanā
Kopīgi pirkumi skolas sākumam ļaus bērnam jau laicīgi iepazīties un aprast ar skolas piederumiem, kas būs nepieciešami skolā. Mājās iekārtojot skolnieka darba vietu un atpūtas zonu, ļaujiet bērnam piedalīties lēmumu pieņemšanā par to, kas viņam būtu piemērotākais – kādas krāsas tapetes, kādu lampu viņš gribētu. Sniedziet vairākus izvēles variantus, lai bērns lielajā klāstā neapjūk, bet mācās saprast izvēles piemērotību savām vajadzībām.
Lai vecāki varētu justies pilnīgi droši par to, ka paši ir gatavi šim nozīmīgajam solim – bērna sūtīšanai skolas gaitās, pašiem priekš sevis būtu nepieciešams atbildēt uz dažiem nozīmīgiem jautājumiem, kā arī padomāt plašāk par tiem.
- Vai es ļauju savam bērnam pašam būt personībai, vai tomēr vēlos caur bērnu piepildīt savus nepiepildītos sapņus vai cerības?
- Vai es paļaujos uz savu bērnu un uzticos viņam un spēju konstruktīvi apspriesties ar viņu, bez liekiem pārmetumiem?
- Vai esmu novērtējis sava bērna spējas kopumā?
- Vai esmu gatavs uzticēt skolotājam savu bērnu, atbalstīt skolotāju, pārrunāt problēmsituācijas un informāciju, kas skar manu bērnu?
