Spēlē šahu ar likumu pantiem 0
Tiešām, gudrie fon Bismarka vārdi par ierēdņiem mums Latvijā ir vietā (“Ar sliktiem likumiem, bet labiem ierēdņiem valsti var pārvaldīt. Bet, ja ierēdņi ir slikti, nelīdzēs arī paši labākie likumi.” Citēts Voldemāra Krustiņa komentārā ”Ko nu iesāksim?”, 09.04.2013.).
Bēda tā, ka, krasi mainoties divām sistēmām, cilvēki nespēj mainīties. Pārejot no PSRS valsts kapitālisma uz privātkapitāla sistēmu ar tukšu kabatu, tas ir lēciens tukšumā, kam cilvēki nav gatavi. Jācer, ka izaugs gudrākas jaunās paaudzes, ja tik mūs neokupēs ķīnieši.
Cilvēki protestē pret valdību, jo pieraduši, ka nav pašiem par sevi jāgādā, ka valsts kapitālisms savus kalpus pabaro; kas neder, iznīcina utt. Cēlonis protestiem ir haoss, ko sastrādā lielā ierēdņu armija, kas spēlē šahu ar likumu pantiem, zūd līdzekļi dokumentu makulatūrai. Tie nepēta problēmu cēloņus, tos nenovērš, ļauj afēristiem žonglēt ar likumu pantiem, rezultātā strādā tukšgaitā. Ar liekulīgo demokrātijas piesaukšanu producē formālismu un stagnāciju, kaitina sabiedrību. Ķeza tā, ka ierēdnis uz visu raugās ne no valstiskā labuma pozīcijas, bet no sava skatpunkta, zināšanu un informētības līmeņa un dreb par savu krēslu. Rodas formālisms, kas grauj ekonomiku un sadzīvi. Ne velti Kārļa Ulmaņa republikā bija ļoti maz ierēdņu, kuru darbu ik kvartālu pārskatīja revidenti, lai nerastos kļūmes ierēdņu darbā.
Vai 21. gadsimtā nebūtu laiks apcirpt birokrātiju, ieviest īsāku, pārskatāmāku dokumentu formu, kas velti nemulsinātu lasītāju? Piemēram, dokumentos derētu: 1) iestāde, 2) datums, lietas nr., 3) tēma, 4) lēmējpersonu uzvārdi, 5) lēmuma teksts, 6) lēmuma pamatojuma paskaidrojums.
Pašlaik ierēdņi tikai atskaitās, kā PSRS laikos neko nerisina, nestrādā. Garās runas arī ir tukšas.
K. Ulmaņa republikā skolēnam nebija jāraksta vēstule Ministru prezidentam par ceļa labošanu, jo pašvaldībā dzīvojošie bija paši atbildīgi par ceļa remontu. Bija speciālas normas īpašniekiem, jāsūta strādnieki, jāmaksā utt. Katrā pagastā bija karjeri, kur ņemt granti utt. Tagad karjerus pārdevuši spekulantiem, afēristi pumpē naudu no valsts, tātad no nodokļu maksātājiem, jo neesam jau bagāti ar izrakteņiem, gāzi un citiem resursiem, no kuriem iegūt līdzekļus dzīvošanai.
Prezidents A. Bērziņa k-gs ir prātīgs un pieredzējis cilvēks un izprot gan pašreizējo nelaimi ar afēristu producēto globalizāciju, gan mūsu cilvēku resursu zemo izglītības līmeni saimnieciskās lietās.
Žurnālistiem derētu šo ierēdņu neizdarību un formālismu tā labāk parādīt, lai cilvēki no trūkumiem mācās, sāk arī par sevi parūpēties, ne tikai bļaustīties.
Arī Brīvības pieminekli neder apgānīt ar pilnīgi liekiem pasākumiem, kam nav valstiski būtiskas jēgas.
