Spēle “postā”, muskuļi un elkoņi – spilgtākās epizodes no Kaspara Kambalas karjeras 0
Šovakar ar spēli “Jūrmala/Betsafe” komandas sastāvā pret Igaunijas čempioniem Tallinas “Kalev/Cramo” basketbolista karjeru noslēgs 40 gadus vecais Kaspars Kambala.
Neapšaubāmi – viena no spilgtākajām personām Latvijas sportā šajā gadsimtā. Vai personībām? Var diskutēt, jo tāpat kā zebrai – dzīves un sporta gājumā nepārtraukti ir baltas un melnas svītras.
Katram līdzjutējam droši vien ir sava spilgtākā asociācija, domājot par šo spēka mitriķi. Man augšgalā gribas likt lielisko ienākšanu Latvijas basketbola izlasē 2001. gada Eiropas čempionātā, kad viņš pārsteidza visu Veco kontinentu, nopelnīja sev vārdu, pirmo profesionālo līgumu un palīdzēja komandai iekļūt astoņniekā, pa ceļam uz to pārspējot Slovēniju un sagraujot Lietuvu. Vidēji mačā 19 gūti punkti bija piektais labākais rādītājs turnīrā, bet deviņas atlēkušās bumbas – ceturtais.
Tieši pret dienvidu kaimiņiem bijusi arī vēl viena emocionāla spēle – 2009. gadā, gatavojoties Eiropas čempionātam, abas principiālās sāncenses satikās Rīgā un Kambalam tā bija atgriešanās basketbolā pēc diskvalifikācijas par kokaīna lietošanu un savu spēku izmēģināšanas boksā. Tur apgūtās šova elementu iemaņas tika liktas lietā pilnā apmērā.
Bet nedaudz vēlāk Eiropas čempionātā Polijā pēdējā spēlē pēc uzvaras pār Vāciju (68:62), ar ko gan nepietika, lai iekļūtu nākamajā kārtā, Kambala jau pēc finālsvilpes ar elkoni ievilka pa zobiem garām skrienošajam pretiniekam.
Kaspars ne vienmēr mācēja spēku salikt kopā ar gudrību un viltību – viņa elkoņu asumu izjuta arī spēlētāji Latvijas čempionātā.
Un tomēr – labākajos gados viņa spēle ar muguru pret grozu bija ļoti augstā līmenī, Kambala mācēja vairākos veidos apspēlēt pretinieku un dabūt bumbu grozā. Ne velti latvietim joprojām pieder dalīts Eirolīgas rekords vienā spēlē gūtajos punktos (41).
Aizsardzībā – jā, tur bija slinks, tāpēc 2005. gadā Kārlis Muižnieks nepaņēma uz Eiropas čempionātu. Ja nebūtu problēmas ar disciplīnu arī ārpus laukuma, Kambala ilgus gadus varētu spēlēt augstākajā līmenī Eiropā. Bet – tad jau tas būtu cits Kambala. Lai nu kā – paldies par emocijām, Kaspar!
