Karīnas Miezājas foto

Spēlē, līdz stīga plīst! 1

Lielās mūzikas balvas ceremonijas tradicionālais koncerts sniedza baudu kā muzikāli, tā režijas ziņā, jo nepārprotami izcēla brīžus, kad uz skatuves kāpa nominanti un jau laureāti, un kopumā bija spilgts, pārliecinošs, emocionāls.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Balvu, kuru otrdien pasniedza 25. reizi, ar savu klātbūtni bija pagodinājušas divas augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura kā viņu visdziļāk saviļņojošāko priekšnesumu izcēla kora dziedājumu no LNO iestudētās operas “Tanheizers” fināla un ērģelnieces Ivetas Apkalnas spēli: “Tiešām lieliski!” Tieši Elbas Filharmonijas ērģeļu programmas vadītājas uzstāšanās visvairāk aizkustināja arī diriģentu Imantu Resni: “Tā meitene – uzdrīkstos par Ivetu tā teikt, jo ar viņas mammu kādu laiku bijām studiju biedri – patiešām ir pelnījusi Lielo mūzikas balvu.”

Londonā muzicējošais pianists Reinis Zariņš pirmo reizi sēdējis zālē. “Grūti baudīt mūziku, ja uz tevi ik pa laikam vērš starmeti, kaut visi, protams, zinām, ka ceremonija ir tāds šovs. Taču beigās atradu klusu stūrīti zāles galā. Jā, kopumā koncerts bija labs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Publiku, protams, interesē, par kurām nominācijām žūrijā raisījās vislielākās diskusijas? Kā teic žūrijas pārstāve, žurnāla “Mūzikas saule” redaktore Ilze Medne, visgrūtāk bijis izšķirties par izvirzāmajiem kategorijā “Gada koncerts” un “Gada jaundarbs”, jo tieši šajās jomās gada laikā bijis vislielākais pienesums. Taču, atšķirībā no citām balvām, šajā lielās diskusijas notiek pirms nominantu izvirzīšanas un nevis pirms laureātu noteikšanas. Tā, piemēram, pie laureāta goda tikušais Krista Auznieka jaundarbs “Uguns un roze” jau nominēšanas diskusijās žūriju pārliecinājis ar izsmalcinātu skaņu vīziju, kuras trauslais mirguļojums piepilda telpu un sirdi un aicina ieklausīties pašam sevī, lai sajustu un apjaustu visbūtiskāko. Ceremonijas dienā visi septiņi žūrijas pārstāvji sanākuši kopā, nu jau bez jebkādiem mēģinājumiem citam citu pārliecināt, paskatījušies viens otram acīs, katrs aizklāti atstājis savu balsi par saviem favorītiem un vakarā, tāpat kā pārējie ceremonijas viesi, gaidījuši rezultātu. Tāda, lūk, spēle. Turklāt balvas nolikums aizliedz žūrijas pārstāvjiem izpaust savus favorītus.

Izskanēja arī kultūrpolitiski akcenti. Raimonds Vējonis atkārtoja zināmo par koncertzāles nepieciešamību Rīgā, bet kultūras ministre, izmantojot savu iespēju atrasties uz skatuves, bija tiešāka, sakot – jā, prezidenta kungs, šogad (!) jāpieņem lēmums par koncertzāles celtniecību.

… Pirmajā mirklī bija pat grūti saprast, kas notiek – Kristīnes Balanas vijoles stīga nošvīkst gaisā, māksliniece mirklī pagriežas pret Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un viņai rokā jau orķestra pirmās vijoles Sanda Šteinberga instruments. Aizkulisēs runāja, ka līdzīgā situācijā koncerts tiktu pārtraukts. “Patiesībā man bija šoks,” laureāte pēcāk atklāja savas izjūtas, “kaut kas tāds, ka uzstāšanās laikā uz skatuves plīst vijoles stīga, man gadās pirmo reizi mūžā…” Bet konkurente par gada jaunā mūziķa titulu, traversflautiste Maija Kļaviņa nekad mūžā neesot izjutusi tik daudz neviltotas mīlestības no apkārtējiem un it īpaši viņas flautas spēles audzēkņiem Juglas mūzikas skolā kā portāla “Delfi” rīkotā publikas simpātiju balsojuma laikā. Kad Maija Kļaviņa kā šī balsojuma uzvarētāja pieņemšanā pēc koncerta neķērās un neķērās pie tradicionālās tortes griešanas, aizkulisēs runāja, ka visos Operas butaforiju cehos nav atrodams neviens īsts nazis. Un patiesībā labi, ka tā – torti apēdīs bērni Juglas mūzikas skolā.

Reklāma
Reklāma

“Lielās mūzikas balvas 2017” laureāti

* “Par mūža ieguldījumu” – komponists Romualds Kalsons.

* “Gada koncerts” – 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts (3. martā koncertzālē “Lielais dzintars” – solisti Iveta Apkalna, Dita Krenberga, Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala, rīkotājs – LSO).

* “Gada uzvedums” – Osvaldo Golihova operas “Ainadamar” iestudējums Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls).

* “Gada jaunais mākslinieks” – vijolniece Kristīne Balanas.

* “Gada jaundarbs” – Krista Auznieka kompozīcija “Uguns un roze” (pirmatskaņojums 25. augustā koncertzālē “Cēsis”, “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē).

* “Par izcilu sniegumu gada garumā” – orķestris “Rīga”, galvenais diriģents Valdis Butāns.

* “Gada mūziķis” – ērģelniece Iveta Apkalna.

* “Par izcilu darbu ansamblī” – klavesīniste Ieva Saliete.

* Publikas simpātiju balva – traversflautiste Maija Kļaviņa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.