Spēle ar rotaļlietām un zemtekstiem 0
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Vecrīgā) līdz 8. aprīlim būs skatāma mākslinieces Ievas Jurjānes personālizstāde “Rotaļlietas stāsts”.
Gleznotāja, scenogrāfiste, tērpu un animācijas māksliniece un arī porcelāna apgleznotāja – tik daudzpusīga ir Ieva Jurjāne. Māksliniece ar fantastiskām darba spējām un izteikti inteliģentu domāšanas veidu, kas atspoguļojas it visā, ko viņa dara un rada.
I. Jurjāne ir Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas maģistre, pirms tam absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu. Veidojusi scenogrāfiju un kostīmus vairāk nekā 20 dramatisko un operas teātru izrādēm gan Latvijā, gan ārzemēs. Piedalījusies vairāk nekā 40 grupu un personālizstādēs Latvijā, Spānijā, Izraēlā, Francijā, Portugālē, Holandē, Somijā un ASV. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (1997), Jaunā teātra institūta līdzdibinātāja (1998).
Visas mākslas nozares, kurās māksliniece realizē savas radošās idejas, ir viena otru papildinošas, kaut vai darbs kino uzņemšanas laukumos iemāca, ka katrā kadrā jābūt kādam interesantam elementam, pat ja tas ir šķietami nenozīmīgs. Kadra fiksācija atspoguļojas arī viņas gleznās, zīmējumos, kas ir sižetiski – gluži kā filmas fragmenti.
Mākslinieces jaunākais veikums skatāms personālizstādē “Rotaļlietas stāsts”, tas ir veltījums cilvēku savstarpējo attiecību izpētei, kuras izspēlē bērnu rotaļlietas.
Autores attēlotās ainas rada asociācijas ar pieaugušo pasauli, to psiholoģiskajiem stāvokļiem un emocijām. Rotaļlietas mākslas darbos kļūst par varoņiem, kas atkarībā no situācijas maina savu statusu, attieksmi pret īstenību – gluži kā īsti cilvēki īstajā dzīvē.
“Es no jauna ieraugu un spēlējos ar lietām, kas it kā vairs nav domātas man. Izrautas no sadzīviskās vides, rotaļlietas kļūst par apliecinājumu un pierādījumu cilvēka eksistenciālajiem stāvokļiem un jautājumiem, ar kuriem dzīve mūs konfrontē jau kopš bērnības,” par savu projektu stāsta māksliniece.
Šī ekspozīcija ir kā spēle ar rotaļlietām un zemtekstiem. Spēlēšanās ar sajūtām, atmiņām un asociācijām katram būs citāda, viss atkarīgs no spējas saskatīt ko vairāk nekā tikai sev priekšā redzamo mākslas darbu. Tās ir mūsu asociācijas, kas gleznu un objektus mūsu acīs padara emocionāli vērtīgus un liek par tiem domāt vēl ilgi pēc tam. Nav svarīgi, vai pirmā emocionālā saskarsme ar mākslas darbu mūsos izraisa pozitīvas vai negatīvas sajūtas, svarīgi, ka māksla ir spējīga sniegt jebkādu emocionālu saviļņojumu, ka tā nav atstājusi mūs vienaldzīgus. Meistarīgā prasme izraisīt un panākt skatītājā emocionālo pulsāciju uzskatāma par mākslinieces veiksmes atslēgu.
