Jāsarod ar sevi – savām krunciņām, zilumiem… 0
Spogulis mums palīdz sevi izzināt. I. Brante min piemēru par fotografēšanos – kad fotografējamies, mēs zinām, kā pagriezt seju, kā pakoķetēt, kā lūpiņas uztaisīt, parotaļāties ar matiem, bet “Pole Dance” nodarbību laikā priekšā ir viss ķermenis. Spogulī jāatrod sev izdevīgākas pozas un triki, līnijas un gaismas, kurās izskatīsies vēl efektīgāk un labāk.
“Cik bieži mēs stāvam pie spoguļa un pozējam? Protams, mums patīk pagorīties spoguļa priekšā, bet tas ir citādāk – tu stāvi tāda, kāda esi. Apģērbs “Pole Dance” parasti ir biksītes un topiņš, – ne jau tāpēc, ka mēs vēlētos sevi izrādīt vai nepiesegties, bet tā ir ķermeņa valoda ar pilonu. Tu strādā, tā ir piesaiste ar pilonu; daudzi elementi, triki tiek izpildīti tikai tādēļ, ka pilons var pieskarties ādai, nenoslīdēt caur kaut kādu audumu. Apģērbta svārkos vai garās sporta biksēs, tu nevarēsi izpildīt attiecīgo triku, tādēļ tev jāsarod ar to, ka tu sevi redzi tādu, kāda tu esi – ar visām savām krunciņām, kas, iespējams, tev ne visai patīk, ar visiem saviem zilumiem, kas vēlāk parādās. Ar visām niansēm, kuras tu neesi gatava atklāt sev, kur nu vēl publiski parādīt. Tad, kad tu mīli savu ķermeni – tas tev atbild. Mums patīk būt mīlētiem. Ja tu sevi mīli, tad pasaule tevi redz pavisam citādāku,” prāto I. Brante.
“Es sapratu, ka, nodarbojoties ar “Pole Dance”, mans pluss ir iepriekšēja sagatavošanās, nodarbošanās ar sportu, tādēļ tas process “aizgāja” ātrāk. Tādēļ saprotu meitenes, kuram sākotnēji nesanāk, viņas pārdzīvo. Atceros, ka ar visu savu iepriekšējo sagatavotību, skatos bildes no pirmajām nodarbībām un redzu, kādā triks bija izdevies un domāju – ārprāts, tas ir kaut kas šķībs un pilnīgi aplams, bet tad es priecājos par to pašu, kas bija. Ir patīkami novērtēt attīstību laikā.”
