Ieva Brante par “Pole Dance” aizkulisēm un ikdienu, pareizo un nepareizo 0
Ieva Brante un viņas divas ikdienas: pareizā un nepareizā
Sieviete, tērpusies pieguļošā bodijā un izteiksmīgās augstpapēžu kurpēs, atskanot mūzikai, uzsāk savu deju, kuru pavada griezieni, atliecieni, akrobātiski triki un neiedomājamas ķermeņa pozīcijas ap pilonu. Deja iezīmē viņas apbrīnojamo lokanību un fizisko sagatavotību – katru triku sieviete veic ar vieglumu, burtiski lidodama no vienas ķermeņa pozas otrā – vienu brīdi nedaudz pieskardamās zemei, bet jau nākamajā no jauna redzama gaisā.
“Pole Dance” jeb deja ap pilonu daudziem asociējas ar visai vieglprātīgu un nenopietnu aizraušanos, kas raksturīga vienīgi nakts deju klubiem. Lai kaut vai nedaudz lauztu šo stereotipu, tikos ar divām skaistām, sportiskām, enerģiskām, sevi pārliecinātām sievietēm – studijas “Pole&Harmony Pole Dance” treneri Aneti Blauu un juristi Ievu Branti, kura šogad piedalīsies savās otrajās “Pole Dance” sacensībās, kas norisināsies Rīgā.
A. Blauas studijā ierodos nedaudz pirms viņas vadītā “Pole Dance” treniņa beigām. Plaša telpa, kurā uzstādīti astoņi piloni, vienu no studijas sienām rotā spoguļi no griestiem līdz pat zemei, skan mierīga, bet ritmiska mūzika; meitenes uz grīdas izritinātajiem jogas paklājiņiem veic atsildīšanās vingrinājumus pēc aptuveni stundu ilgušās nodarbības.
Satiekos ar Ievu Branti. Daudzi viņu pazīst kā juristi un sievieti, kura labprāt piedalās pilsoniskās aktivitātēs (Jā, tā pati, kuru policijas darbinieki ar spēku iznesa no Rīgas domes sēdes, kur viņa klusējot rokās turēja plakātu ar baltu kaķi un Ušakova seju). Juriste vada diskusijas „Starp mums meitenēm runājot”; regulāri apmeklē sporta zāli, aizraujas ar skrituļošanu, atbalsta un dzīvo veselīgu dzīvesveidu, bet pirms gada I. Brante nolēma savus spēkus izmēģināt arī “Pole Dance”.
“Pole Dance” nodarbības, kuras I. Brante sākotnēji izvēlējās tikai kā vienu no saviem daudzajiem hobijiem, tagad kļuvušas par nopietniem treniņiem ķermeņa un sevis attīstīšanai, par enerģijas avotu – viņa kā vienmēr staro, piepilda telpu ar skanīgiem smiekliem, jūtas brīva un patīkami pašpārliecināta – tā nav iedomība vai augstprātība, bet gan patiesa sevis pieņemšana un novērtēšana.
I. Brante “Pole Dance” sniedz divus atslēgvārdus – spēks un grācija. Pirms Ieva uzsāka “Pole Dance” nodarbības, viņa apmeklēja arī Argentīnas tango un Latīņamerikas dejas, tomēr viņa līdz galam nesajuta sev nepieciešamo fizisko slodzi. “Tango un citas sporta dejas, protams, prasa spēku un enerģiju, bet prasa arī partneri. Dejojām ar vīru, bet mums bija grūti saskaņot laikus, bija jāizlaiž nodarbības, tādēļ sapratu, ka man ar to ir par maz. “Pole Dance” tiešām ir nepieciešams fizisks spēks. Cits varbūt domā, ka uz pilona uzkāpt un noturēt savu svaru ar divām rokam ir viegli, bet tā nav. Pēc “Pole Dance” jūtos patīkami nogurusi, ir īpaša sajūta – treniņā bijis labs adrenalīns, smaids, enerģijas pieplūdums. “Pole Dance” dejoju labprāt un ar prieku!”
I. Brante darbojas vairākās sfērās, mēģinot tās apvienot ar saviem hobijiem, tādēļ neviļus rodas jautājums – kā viņa to visu paspēj – divas līdz trīs reizes nedēļā spēka treniņi, pārējās dienās kardiotreniņi. Pa vidu Ieva vēl gatavojas savām otrajām “Pole Dance” sacensībām, kuras jau būs pavisam drīz – oktobrī. Tāpat kā kardiotreniņu Ieva izvēlējusies vēl skrituļošanu, izbraucienus ar velosipēdu un treniņus sporta zālē. „Slodze ir liela. Grūti to visu apvienot. Bet šobrīd tā ir tik liela, jo būs sacensības, bet pēc tām būs vieglāk, jo būs neliela atslodze.”
“Pirmās sacensības man bija lieliska pieredze, kuru noteikti izmantošu arī nākamajās sacensībās, jo tā ir absolūti neatņemama. Protams, te būs daudz man tuvu cilvēku, kas prasīs vēl lielāku atbildību. Man gribas kaut ko enerģisku un foršu. Tāpat pilnveidošu deju, pārsteigšu ar jauniem trikiem, domāju, ka pārsteigšu arī ar savu darbu pie spin pilona.”
Ieva atklāj, viņai ir divas ikdienas – pareizā un nepareizā. Pareizā, kad viņa ēd veselīgu pārtiku un skaita kalorijas. Nepareizā – kad laupa sev miegu. “Ēdu piecas reizes dienā ik pēc trīs stundām. Nesu līdzi pārtiku, ja zinu, ka kaut kur kavēšos, jo centrā ir maz vietu, kur var labi paēst to, kas man nepieciešams. Nepareizā diena ir tad, kad cenšos apvienot visu, kas ir apvienojams, tādēļ man nepietiek laika. Diennaktī man nepietiek kādu trīs stundu. Tad, kad es sev tās nolaupu, ir ļoti grūti. Treniņu ir ļoti daudz, un fiziski muskuļiem nedodu atpūtu.”
Pievērsties tikai veselīgam uzturam I. Brantei nav bijis viegli, jo viņa bijusi liela saldumu kārumniece. Sākotnēji grūti bija sevi ierobežot. “Atceros, ka pēc pirmajām sacensībām, kad pabeidzu deju, biju aizskatuvē un jutu, ka man ir salipis kakls, nevaru parunāt, man gribējās dzert, trīcēja rokas, likās, ka esmu zaudējusi kādus piecus kilogramus turpat uz vietas. Kad atbraucu mājās, apēdu kasti saldējuma un aizgāju gulēt. Pamodos ar mazāku svaru, nekā aizgāju gulēt. Domāju, ka tā bija enerģijas atdeve, ko bija nepieciešams atjaunot. Pareizs uzturs man šobrīd nozīmē daudz. Tas sniedz enerģiju un baro manus muskuļus. Man ļoti rūpīgi jādomā, ko es ēdu, cik daudz es ēdu. Pirms sacensībām es īpaši ievēroju diētu, jo ir starpība, vai es uz pilona ceļu 58 vai 55 kilogramus. Šķiet it kā sīkums, bet rokas to uzreiz jūt.”
