– Una piedalījās vēl vienā ar filmu tieši nesaistītā projektā, fiksējot ceļu, ko 1941. gadā veica Melānija Vanaga un citi izsūtītie. Protams, komforta līmenis bija cits, bet vai radās izpratne, ko cilvēki vagonos juta? 2
U. Rozenbauma: – Gints jau minēja, ka pie šīs filmas viss notiek iespējami sarežģītākajā veidā, un tā arī mums ar operatoru: vagons bija ražots 20. gadsimta 60. gados, ja ne agrāk, ļoti sliktā stāvoklī, mums bija augšējās vietas, apakšā divas sievietes no Moldovas visu laiku gulēja. Mēs trīs dienas tikpat kā nevarējām nokāpt lejā, un arī skatīties pa logu nevarēja, jo, lai ar “GoPro” kameru fiksētu apkārtni aiz loga, žalūzijas bija jātur aizvilktas. Tādēļ es sāku pierakstīt un, man liekas, sapratu, kādēļ Melānija Vanaga rakstīja savu dienasgrāmatu – lai nenomirtu, lai nesajuktu prātā.
G. Grūbe: – Tā nu ir tapis trīs dienas ilgs ceļa ieraksts, ko jau no 13. jūnija pievakares raidām portālā “Delfi”, lsm.lv un straume.lmt.lv, un man pašam nav atbildes, kas tas ir. Pasaulē garākais filmas tīzeris? Reklāma? Atsevišķs dokumentāls projekts? Katrā ziņā tā ir iespēja redzēt to ceļu, pa kuru pirms 75 gadiem veda izsūtītos. Un vēl akcijā “Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama” mēs aicinām jauniešus iemūžināt un stāstīt stāstus par savām vecmāmiņām un vecvecmāmiņām, kuru dzīves ietekmējuši traģiskie 1941. un 1949. gada notikumi.
Filma “Melānijas hronika”
Pamatā – Melānijas Vanagas autobiogrāfiskais stāsts “Veļupes krastā”.
Latvijas, Čehijas un Somijas kopprodukcija.
Titullomā Šveices aktrise Sabīne Timoteo.
Filmas pirmizrāde visā Latvijā notiks 2016. gada 1. novembrī.
2016. gadā 14. jūnijā filmas “Melānijas hronika” veidotāji sāk sociālās atmiņas akciju “Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama”.
