Spēkbarība kazu piena kvalitātei 0
Uzlabojoties kazu audzēšanai, turēšanai, kopšanai un ēdināšanai, kazu izslaukums palielinās, augsti produktīvo kazu ražība pārsniedz 500 kg piena laktācijā.
Šādus augstus rādītājus nodrošina ģenētiskais potenciāls, kas ir sasniegts selekcijas darbā, veicot mērķtiecīgu dzīvnieku atlasi un novērtēšanu. Mūsu izmēģinājuma uzdevums bija salīdzināt Madonas novada Bērzaunes pagasta z/s Līvi Alpu kazu piena izmaiņas, izēdinot kazām dažādus graudus.
Izmēģinājumu veicām 2010. gadā no 15. maija līdz 12. septembrim, tas ir, 135 dienas.
Sagatavošanas periodā, kas ilga divas nedēļas, ēdināšanas, turēšanas un kopšanas apstākļi visām izmēģinājumā iekļautajām desmit Alpu kazām bija vienādi. Uzskaites periodā kazas saņēma saimniecībā ražoto pamatbarību: zāli un graudus (ganību zāle 6,5 kg dienā un graudi 0,8 kg dienā). Barības vielu vajadzību dzīvniekiem noteicām atbilstoši kazu dzīvmasai un izslaukumiem, vadoties pēc Latvijā pieņemtiem normatīviem noteikumiem. Pēc barības vienību, maiņas enerģijas, kopproteīna, sagremojamā proteīna, kalcija, fosfora, aminoskābju, karotīna un galveno bioloģiski aktīvo vielu daudzuma izmēģinājuma laikā Alpu kazu barības devas bija līdzvērtīgas (sk. 1. tab.).
Izmēģinājuma laikā no Alpu kazām pirmajās 45 dienās tika izslaukti 1296 kg piena (no katras kazas 129,6 kg), katrai kazai vidēji dodot 2,88 kg dienā. Otrajās 45 dienās izmēģinājuma laika no 10 kazām tika iegūti 1008 kg piena (no katras kazas 100,8 kg piena), katrai kazai vidēji dodot 2,24 kg dienā.
Izmēģinājuma trešajās 45 dienās no visas kazu grupas tika iegūti 967,5 kg piena (no katras kazas 96,8 kg piena), katrai kazai vidēji dodot 2,15 kg piena dienā.
Vislielākais olbaltumvielu daudzums kazas pienā bija, kad tās barības devā saņēma kviešu graudus, – 2,84%, arī visvairāk tauku bija to kazu pienā, kas saņēma kviešu graudus, – 4,56 % (sk. 2. tab.).
Viena kilograma piena ražošanai vismazāk maiņas enerģijas un sagremojamā proteīna patērēja kazas, kas 45 dienās kā spēkbarības piedevu saņēma auzu miltus (sk. 3. tab.). Kazas, barības devā saņemot kviešus un miežus, l kg piena ražošanai arī labi izmantoja gan maiņas enerģiju, gan arī sagremojamo proteīnu.
Miežus saņēmušo kazu pienā atrasta tendence uz piena epitēlija šūnu relatīva daudzuma palielinājumu. Putaino šūnu skaits šīm kazām bija mazāks nekā tām, kas barotas ar auzām.
Kvieši kazām ir piemērotāka barība nekā mieži un auzas, savukārt auzas ir piemērotākas nekā mieži. Miežu grupas kazu pienā konstatējām paaugstinātu epitēlija šūnu līmeni, heterocītu, eozinofilu skaitu, bet arī paaugstinātu kopšūnu līmeni un samazinātu putaino šūnu skaitu. Turklāt miežu grupas kazu pienā bija visaugstākais lizocīma un CIK līmenis, salīdzinot ar auzu un kviešu grupām. Kazu piena šūnu kopēja skaita palielināšanos var uzskatīt par negatīvu tendenci, kas norāda uz iekaisuma iespēju. Tam ir saistība ne tikai ar barību, bet arī ar ļoti karsto vasaru. Šajā laikā kazām pavājinās imunitāte un dzīvnieki var saslimt.
