Spēkā stājas spriedums lietā par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai 0
Augstākā tiesa (AT) ir atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Maksimam Koptelovam piespriestas 140 stundas piespiedu darba par aicinājumu parakstīties, lai Latvija tiktu pievienota Krievijai, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums.
Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 26.aprīļa spriedums ir stājies spēkā.
Tiesas spriedumā gan atzīmēts, ka apelācijas instances tiesa, Koptelovam piespriestajās 140 stundās piespiedu darba, nav ieskaitījusi laiku, ko viņš pavadījis apcietinājumā, bet šis pārkāpums esot novēršams soda izpildes procesā.
Jau ziņots, ka apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu iesniedza Koptelovs un viņa aizstāve. Kurzemes rajona tiesa apsūdzētajam piesprieda pusgadu cietumā. Koptelova aizstāve Ilona Bulgakova toreiz paziņoja, ka spriedums noteikti tiks pārsūdzēts, jo tas ir “kauns Latvijai”.
Lieta iztiesāta saistībā ar tīmekļa vietnē “www.avaaz.org” publicēto petīciju, kurā pausts aicinājums parakstīties par Latvijas pievienošanos Krievijai. Petīciju portālā ievietojis Koptelovs, kurš rakstījis – ja Latvija atkal nokļūs Krievijas sastāvā, tad pavēršoties milzīgas attīstības perspektīvas, kas būšot “daudz lielākas” nekā pašreiz Eiropas Savienībā. Algu, pensiju un pabalstu līmenis kļūšot dzīvošanai daudz labvēlīgāks, solījis petīcijas autors.
Vīrietim apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma panta par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, ar piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saskaņā ar lēmumu par lietas nodošanu tiesai apsūdzētais tīmekļa vietnē ievietoja paziņojumu/petīciju: “Vēršanās pie visiem Latvijas iedzīvotājiem. Parakstu vākšana par Latvijas iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā.” Veicot aptauju, apsūdzētais aicināja konkrētās tīmekļa vietnes lietotājus parakstīties aicinājumā iekļaut Latviju Krievijas sastāvā.
Lietu izmeklēja Drošības policija (DP) (tagad Valsts drošības dienests), kas iepriekš norādīja, ka vīrietis nav neviens no sabiedrībā zināmajiem Krievijas tautiešu politikas atbalstītājiem Latvijā.
Šis kriminālprocess tika sākts 2014.gada 17.martā. Tās autori gan pēdējā rindkopā tika pauduši, ka šim uzsaukumam nav nekādas nozīmes un tas vērtējams kā joks.
DP 2015.gada 25.februārī aizturēja Latvijas iedzīvotāju, kā arī veica kratīšanu piecos objektos, kur tika izņemta datortehnika un elektroniskie datu nesēji. Aizturētā persona tika identificēta, neraugoties uz to, ka savas aktivitātes izvērsa ārpus Latvijas reģistrētā tīmekļa vietnē.
