Spēkā stājas grozījumi Krimināllikumā par maigākiem sodiem 0
Mainot kriminālsodu politiku, no 1.aprīļa stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem; no cietumiem ātrāk varēs iznākt par zādzībām, krāpšanu, piesavināšanos un ekonomiskajiem noziegumiem notiesātie, aģentūra BNS uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).
Valsts probācijas dienesta vadītāja vietnieks Mihails Papsujevičs BNS pavēstīja, ka medijos izskanējusī informācija par “brīvlaišanu” – aptuveni 2000 ieslodzīto, kas no aprīļa šā gada laikā varētu atgriezties sabiedrībā, neatbilst patiesībai. Viņš sacīja, ka no šā gada aprīļa triju mēnešu laikā Latvijas tiesas sāks izskatīt jautājumus par iespējamu sodu samazināšanu notiesātajiem vai arī atbrīvošanu no soda.
“Tas nozīmē, ka nevis gada laikā viņi iznāks no cietuma, bet gan vairāku gadu laikā. Ja, piemēram, kāds 2012.gadā ir notiesāts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, bet atbilstoši likuma grozījumiem par to pašu noziegumu būs paredzēti četri, viņš iznāks pēc trim gadiem,” paskaidroja Papsujevičs. Viņaprāt, gada laikā no cietumiem iznākušo notiesāto skaits varētu būt 300 līdz 500, un par strauju noziedzības pieaugumu nevarot runāt.
Tiesa, vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas ir saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem – tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai, norāda speciālisti.
Papsujevičs atzina, ka aptuveni par diviem gadiem varētu samazināties vidējais brīvības atņemšanas laiks – no sešiem gadiem cietumā līdz četriem. “Tā ir prognoze, taču būtu jāskatās, kā tā īstenosies praksē. Ja apmēram 60% ir notiesāti par mantiskiem noziegumiem, tad attiecībā uz tiem samazinājums ir vēl nedaudz lielāks, līdz 40%,” minēja Papsujevičs.
TM sabiedrisko attiecību pārstāve Sigita Vasiļjeva BNS pastāstīja, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai. Latvijā vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem, ārvalstīs – aptuveni divi gadi. Līdz ar sodu politikas maiņu varēšot būtiski palielināt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas.
