Vai Latvijā jāatjauno obligātais karadienests? 15
Gaidis Andrejs Zeibots, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis:
“Mēs neesam tik bagāti, lai uzturētu obligāto karadienestu. Tas bija aktuāls laikos, kad lielās valstis gatavojās karam un šo plānu īstenošanā bija nepieciešami lieli cilvēku resursi. Šodien ir moderns karš ar tehnoloģijām, kur ir nepieciešami profesionāli un apmācīti cilvēki. Obligātais dienests ir ārprātīgi dārgs, un, ja valsts atvēl tikai vienu, divus procentus armijai, tad runāt par obligāto dienestu ir pilnīgi muļķīgi. Piesaucot obligāto dienestu, nereti lieto vārdus: iesaiste, patriotisms un atbildība par savu valsti, kam es piekrītu, taču ieguldījumi, ko tas prasa, šobrīd Latvijā nav iespējami. Šā brīža situācijā ieguldījums valsts aizsardzībā, protams, nav pietiekams. Bruņotajiem spēkiem vajadzīgs lielāks atbalsts, attīstība un jauna tehnika. Tas gan nenozīmē, ka mēs esam pilnīgi nevarīgi – mēs atrodamies lielā un spēcīgā aliansē, kurā esam iesaistījušies ar tām spējām, kuras mums ir. Bet alianse palīdzēs mums tajās jomās, kurās mums šo spēju nav.”
Juris Zeibārts, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ģenerālis:
“Tas ir politisks jautājums, un pašreiz obligātā militārā dienesta atjaunošana nav NBS darba kārtībā. Koncentrējamies uz zemessardzes paplašināšanu un stiprināšanu. Nākotnē paredzēta papildu rezervistu piesaiste, tāpat arī aktīvāks darbs ar piesaistītajiem rezervistiem. Protams, plānojam arī profesionālo karavīru skaita palielināšanu. Tas principā ir tas, uz ko ejam. Visas šīs darbības paredzētas valsts aizsardzības stiprināšanai.”
Jānis Laķis, atvaļināts Latvijas armijas karavīrs:
“Tā kā pats esmu dienējis obligātajā militārajā dienestā un pēc tam palicis virsdienestā un tālāk, esmu par to, ka tiek atjaunots obligātais dienests. Mums būtu rezervisti – jaunieši, vīrieši, kuri iziet obligāto dienestu un tā laikā tiek trenēti valsts aizsardzībai. Nepieciešamības gadījumā mobilizējam jau apmācītus rezervistus. Tā nebūs grupa, kura, dabūjusi ieročus, uzvedas kā banda. Ir nepieciešama apziņa par to, vai krīzes brīdī es būšu gatavs doties un aizstāvēt savu valsti, tāpat kā savā laikā, kad Rīgu aizstāvēja studenti. Ja šodien rastos līdzīga situācija, tad, manuprāt, daudzi jaunieši nebūtu gatavi ne psiholoģiski, ne fiziski. Obligātais militārais dienests psiholoģiski un morāli norūdītu jaunatni, no kuras liela daļa šobrīd dzīvo virtuālajā pasaulē. Armija ir vīrišķības skola, kas ļoti noder dažādās dzīves situācijās.”
Juris Ušackis, Speciālo uzdevumu vienības komandieris:
“Manuprāt, šobrīd ir muļķīgi diskutēt par šo jautājumu, jo problēmas sakne ir cita. Mēs ļoti maz investējam jauniešu veselībā, fiziskajā sagatavotībā un fizioterapijā jau skolas laikā. Kādi ir šodienas jaunieši? Spēka nav, šķībām mugurām, klibi, daudziem ir plakanā pēda. Armija veido jaunieti, bet viņš nespēj iekļauties šajā vidē. Ja tagad sāksim obligāto militāro dienestu, tad kas pēc tam būs vainīgs, ka pēc pusgada jaunietis būs piebeigts? Vecāki vainos mūs, taču armija ir tikai katalizators jau esošajām problēmām. Kamēr mēs kopā nesāksim domāt par ilgtermiņa plānu, kā attīstīt mūsu jauniešus, situācija neuzlabosies. Es šīs finanses, kas būtu jāiegulda obligātajā karadienestā, labāk novirzītu mērķtiecīgai jauniešu attīstībai.”
