Par jaunajiem noteikumiem medību ieroču apritē 0
Ministru kabineta noteikumu izstrāde turpinās, taču jau kopš 15. jūnija ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 210 Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti, ar kuriem būtu jāiepazīstas ne tikai komersantiem, bet ikvienam ieroča īpašniekam.
Lūdzām Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbiniekus skaidrot būtiskākās izmaiņas, kas skar medību ieroču īpašniekus.
Vienā seifā vienāda lietojuma ieroči
Skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas vienības inspektors Juris Veispals:
“Izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, skārušas ieroču glabāšanu. Medniekiem jāatceras, ka tāpat kā līdz šim šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai paredzētā metāla seifa vai metāla skapja (metāla kastes) sienu biezums ir vismaz 2,5 mm. Cita materiāla speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētais rūpnieciski ražotais seifs pēc izturības ir ekvivalents šādam metāla seifam vai metāla skapim (metāla kastei). Seifs vai metāla skapis (metāla kaste) ir aizslēdzams ar slēdzeni, kuru atslēgt var tikai ieroča īpašnieks. Ja seifs vai metāla skapis (metāla kaste) ir aprīkots ar mehānisko slēdzeni, tā atslēgas ir pieejamas tikai ieroča īpašniekam.
Ja seifs vai metāla skapis (metāla kaste) ir mazāks par 1500 x 400 x 300 mm, to stiprina, savienojot ar grīdu vai sienu. Taču izmaiņas skārušas tos gadījumus, kad vairākiem ieroču īpašniekiem kopējā dzīvesvietā ir viena lietojuma ieroči (medību), kuri tiek glabāti vienā adresē. Turpmāk Valsts policijas attiecīgajā Atļauju sistēmas struktūrvienībā var izņemt atļauju visus šos ieročus glabāt vienā seifā (metāla skapī). Līdz šim šādu atļauju izsniedza, ja bija vienas kategorijas ieroči.
Tāpat medniekiem jāatceras, ka medību vai sporta šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu (patronu padošanas mehānismā – magazīnā vai cilindrā – un patrontelpā munīcija nav ielādēta).
Medību un sporta garstobra–vītņstobra šaujamieroča munīciju glabā seifā vai metāla skapī (metāla kastē) no ieroča atsevišķā slēdzamā nodalījumā vai atsevišķā seifā, vai metāla skapī (metāla kastē).
Ieroča futrālis jāapsedz
Sīkāk izskaidrots arī tas, kā ierocis un munīcija īslaicīgi jāglabā automašīnā: personām, kurām šaujamieroči reģistrēti medībām, ir tiesības medību laikā arī īslaicīgā pārtraukumā (līdz divām stundām) un arī īslaicīgas apstāšanās laikā (līdz divām stundām), kamēr pārvadā ieročus un munīciju no medībām, glabāt ieroci un munīciju transportlīdzeklī.
Ieročus un munīciju transportlīdzeklī novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums, kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci, nodrošinot apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Tas nozīmē, ka automašīnās, kurās iespējams ielūkoties gan salonā, gan bagāžas nodalījumā, ieroča futrālis jāapsedz, piemēram, ar segu vai pārklāju, kas neļauj futrāli identificēt.
Medībās visi ieroči var būt vienā seifā
Iepriekš mednieki diskutēja par iespēju medību laikā īslaicīgi glabāt ieroci droša vietā, piemēram, atbilstošā skapī mednieku mājā. Noteikumu 24. punkts tagad nosaka, ka personām, kurām šaujamieroči reģistrēti medībām, ir tiesības medību laikā glabāt ieroci un munīciju īpaši tam paredzētā telpā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.
Šobrīd rodas jautājumi, cik seifiem jābūt, taču tas nav noteikts – galvenais ir nodrošināt tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Tādējādi tas var būt viens liels seifs, kas atbilst tādiem parametriem, kādi spēkā, ieroci glabājot pastāvīgi dzīvesvietā. Tie var būt arī vairāki mazāki seifi.
Izlemšana atvēlēta katram mednieku formējumam atsevišķi pēc iespējām.
Attiecībā uz ieroču pārvadāšanas kārtību medniekiem izmaiņu nav – šaujamieroci, munīciju fiziskā persona pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā, vai citā speciālā iesaiņojumā), izlādētā veidā (bez munīcijas patrontelpā, ar nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu), nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča, munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.
Pārvadājot un izmantojot šaujamieroci un munīciju, līdzi ir attiecīgā ieroča glabāšanas atļauja vai ieroča nēsāšanas atļauja.
Fiziskā persona var pārvadāt šaujamieroci, tā maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai uz Valsts policijas struktūrvienību, šautuvi, sporta sacensību norises vietu, medību vietu, apsardzes komersanta vai iekšējās drošības dienesta darba pienākumu pildīšanas vietu, kā arī uz ieroču tirdzniecības uzņēmumu (realizācijai), ieroču remontdarbnīcu un atļaujā norādīto dzīvesvietu vai tā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kurā atļauta ieroča glabāšana.
Sakārtota ieroču nodošanas kārtība medībās
Medībās ir situācijas, kad ieroci viens mednieks nodod otram, izdarot par to ierakstu medību pārskatā. Noteikumos Nr. 210 rakstīts, ka ieroci drīkst nodot medību norises vietā citai fiziskajai personai, kurai ir kompetentās institūcijas izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, tā lietošanai medībās, ja ieroča īpašnieks piedalās šajās medībās.
Aizliegts nodot medību vītņstobra šaujamieroci fiziskajai personai, kurai ir tiesības izmantot tikai medību gludstobra šaujamieročus.
Medību pārskatā norāda abu mednieku vārdu, uzvārdu, attiecīgā medību šaujamieroča numuru un glabāšanas atļaujas numuru. Līdz šim ieroci varēja nodot tikai tad, ja abām personām bija vienādas kategorijas ieroču glabāšanas atļaujas, piemēram, abām personām pusautomātiskie ieroči. Ja personai, kurai ieroci nodod, ir vītņstobra ieroča glabāšanas atļauja, viņai var nodot arī gludstobra ieroci.
Tāpat ieroci individuālo medību norises vietā atļauts nodot personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ievērojot Ieroču aprites likumā noteiktās prasības, – medību ieroča lietošanai medībās, ja šaujamieroča lietošana notiek tā īpašnieka tiešā klātbūtnē. Medību pārskatā norāda abu personu vārdu, uzvārdu, medību šaujamieroča numuru un abām personām izsniegto atļauju numurus.
Šobrīd Latvijā 38 jaunie mednieki līdz 18 gadu vecumam ir saņēmuši mednieka apliecības un divi no viņiem arī izņēmuši atļaujas medībās lietot viņiem uzticēto citas personas ieroci.”
Klusinātāji nav klupšanas akmens!
Starp medniekiem diskusiju izrai-sījis jautājums par klusinātāju izmantošanu. Jaunajos noteikumos formulējumi atšķiras no līdz šim ierastajiem. Skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers:
“Ieroču īpašnieki, lasot noteikumus, ievērojuši, ka jaunajos normatīvajos dokumentos vairs netiek lietots termins rūpnieciski izgatavoti trokšņa slāpētāji (klusinātāji), tāpat vairs nav normas, ka klusinātāji slāpē ne vairāk par 70 procentiem no šāviena trokšņa. Par 70 procentiem runājot, šādas robežas noteikšana nebija īsti pamatota. Testi apliecina, ka klusinātājs neslāpē skaņu pilnībā. Tāpat to kontrolēt ir sarežģīti. Esam vienojušies, ka šāda ierobežojuma vairs nav.
Attiecībā uz terminu rūpnieciski izgatavoti jāņem vērā, ka normatīvie dokumenti jālasa kompleksi, nevis tikai viens atsevišķs pants. Klusinātājs ir ieroča sastāvdaļa, taču ne būtiska kā, piemēram, šaujamieroča stobrs vai aizslēgs.
Ieroču aprites likuma 8. pantā uzskaitīti medību ieroči, munīcija un ieroču sastāvdaļas. Šī panta 7. daļā rakstīts: Medībām var tikt paredzēti šāviena trokšņa slāpētāji (klusinātāji) medībām klasificētiem garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkoti medībām klasificēti garstobra šaujamieroči, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.
Tas nozīmē, ka mazkalibra ieroci ar klusinātāju aprīkot aizliegts, tāpat kā ieroci, kurā šāviena izdarīšanai izmanto subsonic munīciju. Šī paša likuma 18. panta 1. daļas 5. punktā rakstīts, ka ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam iegādāties atļaujā norādītajām medībām vai sportam klasificētam garstobra–vītņstobra šaujamierocim paredzēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un glabāt, kā arī pārvadāt to. Jau šis punkts nosaka, ka klusinātāju var iegādāties, nevis izgatavot pats. Savukārt šādu ierīci var pārdot tikai ieroču komersants.
Ieroču un to sastāvdaļu izgatavošana atļauta tikai tām personām, kuras saņēmušas speciālās atļaujas (licences). Tādējādi gala patērētājs – mednieks – ir pasargāts no nekvalitatīvas, bīstamas pašizgatavotas ierīces izmantošanas.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
