Kailgraudu mieži – divkārt vērtīgāki 2
Līdztekus tradicionālajiem miežiem “Kaņepītēs” audzē arī kailgraudu miežus. Atšķirībā no parastajiem kailgraudu miežu plēksnes no graudiem atdala, jau kuļot tīrumā, tādējādi nevērtīgās plēksnes paliek uz lauka kopā ar salmiem. Parastajiem miežiem plēksne ir cieši saaugusi ar graudu, tāpēc graudi pārstrādes procesā jānoloba.
– Kailgraudu mieži ir stingrāki, cietāki, toties divkārt veselīgāki nekā parastie mieži, jo pārstrādes procesā līdz ar plēksnēm netiek atdalīta grauda ārējā kārtiņā esošā šķiedrviela un minerālvielas, ko dēvē par grauda bagātāko daļu. Savukārt no sēnalām atdalītajiem parastajiem miežu graudiem ir nedaudz atsists dīglītis, tāpēc tie vairs nav tik bagāti ar šķiedrvielām, – stāsta Dita.
Kailgraudu miežus pārtikā var izmantot dažādos veidos. Saimniecībā “Kaņepītes” no tiem ražo grūbas un maļ rupjos miltus. No miltiem saimnieki iesaka gatavot bezrauga mīklas izstrādājumus – smilšu mīklas cepumus, pankūkas, makaronus (pastu). Kailgraudu miežu miltiem ir zems lipekļa saturs, tāpēc no tiem nevar cept kēksus – tie sabirst drumstalās.
Grūbas noder arī salātiem. Vispirms tās 12 stundas mērcē ūdenī, tad izvāra mīkstas. Kad atdzisušas, pievieno rozīnes, riekstus, ogas, medu, citrona sulu, olīveļļu.
“Kaņepīšu” saimniece pati regulāri dzer kailgraudu miežu tēju. Divos litros ūdens vāra divas saujas graudu, līdz tie kļūst mīksti. Nokāš šķidrumu un garšai pieliek nedaudz citrona un medu. Tēja iegūst sarkanbrūnu krāsu, ir nedaudz tumīga. Dzēriens mazina tauku daudzumu, ūdens uzkrāšanos organismā.
Kailgraudu miežu graudus var diedzēt tāpat kā kviešus graudus.
