“Spējam rīkoties vien sociālajos tīklos!”Mediķim skarbs viedoklis par sabiedrību 2
Autobusa šofera, līdzcilvēku, arī Valsts policijas darbinieka vienaldzība ir nepieļaujama un vērtējama kā nolaidība, TV3 raidījumam “Bez Tabu” komentējot plaši apspriesto avāriju Liepājā un bezdarbību pēc tās, kritisks ir viens no kompetentākajiem dzīvības glābšanas ekspertiem Latvijā.
Video redzams, kā AS “Liepājas autobusu parks” sabiedriskais autobuss notriec 1939. gadā dzimušu sirmgalvi.
Līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanās brīdim cietušais strauji asiņo, tomēr nedz autobusa šoferis, nedz līdzcilvēki nesniedz pirmo palīdzību, nenorobežo notikuma vietu, tādējādi turpinot pakļaut riskam cietušo.
Roberts Fūrmanis, Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents:”Visi tie cilvēki bija nolaidīgi! Neviens nav darījis neko, lai palīdzētu cietušajam. Pilnīgi visi cilvēki, kas atradās šajā notikuma vietā un to redzēja, kas pabrauca garām! Protams, vislielākā atbildība jāuzņemas autobusa šoferim.”
“Bez Tabu” iepriekš stāstīja par liepājnieces centieniem palīdzēt cietušajam, kamēr gaidīja ierodamies neatliekamo medicīnisko palīdzību. Viņa uzrunājusi autobusa vadītāju, kurš pēc sadursmes ar gājēju nevis steidzies palīdzēt cietušajam, bet gan runājis pa telefonu ar dispečeri.
Sieviete taujājusi pēc aptieciņas, lai sasegtu cietušo, tomēr šoferis kļūdaini nospriedis, ka vīrietis jau ir miris, tāpēc palīdzība, viņaprāt, būtu bezjēdzīga, pēcāk atzīstot, ka aptieciņas nemaz neesot, kaut šāda veida transportā tām ir jābūt pat divām.
“Uzskatu, ka ikvienam autobusa šoferim vismaz reizi gadā jāpārbauda zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā. Autobusa vadītāja pienākums bija doties klāt cietušajam, protams, pārliecinoties par satiksmes drošību. Tāpat bija nepieciešams izvietot avārijas trijstūri, ieslēgt avārijas signālu un norobežot notikuma vietu, doties klāt un palīdzēt cietušajam, noskaidrojot, kāds ir viņa stāvoklis, proti, vai ir bezsamaņā,” stāsta dzīvības glābšanas eksperts Fūrmanis.
Vienaldzīgie riskē ar cietušā dzīvību
Fūrmanis uzsver, ka cietušā trauma, spriežot pēc asiņošanas, bijusi ļoti nopietna un dzīvībai bīstama. Līdz ar to vilcināšanās ar pirmās palīdzības sniegšanu varēja būt liktenīga.
Pārbaudot cietušā stāvokli un pārliecinoties, ka viņš ir pie samaņas un elpošana, novietojot cietušo stabilajā stabilajā sānu stāvoklī un sasedzot ar folijas segu, viņš kļūtu pamanāmāks un pasargātāks no apkārt braucošajām automašīnām.
Policists apstājās, bet – vai rīkojās?
Dzīvības glābšanas ekspertu pārsteidz arī Valsts policijas darbinieka bezdarbība. Kā redzams video, policists brauc garām notikuma vietai nejauši, aptur dienesta automašīnu, tomēr noraugās no malas, nesteidz uz spēkratu pēc savas aptieciņas un nesniedz pirmo palīdzību, tāpat kā pārējie.
“Valsts policijas darbinieki ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā. Valsts policijas darbinieka pienākums bija sniegt pirmo palīdzību. Viņam bija iespēja ar savu transportlīdzekli norobežot ceļu, samazināt satiksmes intensitāti un jebkā iesaistīties satiksmes regulēšanā,” likumsargus pamāca mediķis.
Dzīvības glābšanas speciālists uzskata, ka sabiedrība ir spējīga gudri izteikties vien sociālajos tīklos, sēžot dīvānos, bet realitātē nespēj rīkoties, lai glābtu dzīvības. Tāpēc cer, ka turpmāk kritiskā situācijā priekšzīmi rādīs līderis, kura rīcībai sekos pārējie.
