Agris Liepiņš: Viņķelei kā pirmais sniegs uz galvas uzkrita vēl nebijusi atklāsme! 24
Agris Liepiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Naktī lauki apsniga, un, pamostoties pirmdienas rītā, veselības ministrei Ilzei Viņķelei kā pirmais sniegs uz galvas uzkrita vēl nebijusi atklāsme.
Tāpat viņa atzina esošo ierobežojumu kontroles trūkumu. Veselības ministre steidzās piebilst – jau pirms nedēļas viņa esot novērojusi nepieciešamību pēc šādiem stingrākiem mēriem.
Loti apsveicami, ka Viņķeles kundzei ir attīstījusies spēja novērot un paredzēt pat veselu nedēļu uz priekšu. Šī dabas dotā talanta viņai pietrūka pirms mēneša, valdības sēdē lemjot par Rīgas maratona atcelšanu vai aizliegšanu. Cik noprotams no publiskajā telpā saklausītā, tad vienīgi premjerministrs Krišjānis Kariņš konsekventi visu laiku iestājas par stingrāku ierobežojumu ieviešanu pandēmijas laikā.
Pirms mēneša, lemjot par Rīgas maratona atcelšanu vai atļaušanu, oponentu prātulas dzirkstīja kā šampanieša burbuļi. Samudžinot vārdu krelles, visā nopietnībā tika pierādīts, ka tautas masu skrējiens notiks bez drūzmēšanās un ievērojot noteikto distanci! Maratona organizatoru dabīgajai vēlmei skriet atradās arī ietekmīgi politiskie līdzskrējēji. Starp tiem Viņķeles kundze.
Dienu pirms starta šāviena, 9. oktobrī, notika valdības sēde, kurā pārmaiņas pēc uzvarēja veselais saprāts un tika nolemts plānoto Rīgas maratonu atcelt. Interesanta bija veselības ministres reakcija pēc notikušā. Atcerēsimies, ka tolaik viņai vēl nepiemita spēja vērot un paredzēt nedēļu uz priekšu, un tāpēc Viņķeles kundze gaudās – līdz šim valdības sēdēs sabiedrības veselības jautājumi bijuši no ideoloģijas brīvi, bet šajā sēdē uzvarējušas bailes un nedrošība!
Nu lūk, šobrīd pierādījumi ir. Diezgan skaudri pierādījumi.
Izmantojot savas tiesības krīzes situācijā uzrunāt iedzīvotājus ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, vakara stundā premjerministrs vērsās pie Latvijas iedzīvotājiem ar vēstījumu, un raugi – nākamās dienas rītā veselības ministre paziņo, ka par kaut ko līdzīgu domājusi jau nedēļu iepriekš.
Attālināti vērojot ainavu aiz loga, redzēju sunīti, kurš ostīja gaisu te uz vienu pusi, te otru. Tad, uzodis pareizo virzienu, ausīm plīvojot, aizļepatoja krūmu virzienā. Neviļus nodomāju, ka līdzīgi rīkojas arī dažs labs politiķis. Osta gaisu un cenšas saprast, kurā stabulē tagad jāpūš, lai neatstātu pavisam glupu iespaidu. Varbūt izdosies? Varbūt palaimēsies iepūst pareizajā stabulē?