Kerli Vares: Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību. “Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju 16
Kerli Vares, “Luminor” bankas vadītāja Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā un arī šī gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu. “Luminor” bankas vadītāja Latvijā Kerli Vares atzīmē, ka arī šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.
Reaģējot uz straujo inflācijas kāpumu, jau pagājušā gada vidū Eiropas Centrālā banka sāka celt “Euribor” likmi (kredīta procentu likmes mainīgo daļu), kas palielināja kredītņēmēju ikmēneša maksājumus. Bankām un kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī šogad likmju kāpums turpināsies un tas kopumā var ietekmēt kreditēšanas tirgu.
“Euribor” celšana ir zāles pret augsto inflāciju, bet tirgus stabilizācija joprojām nav pietiekama. Lai gan pagaidām interese par aizdevumiem būtiski nemazinās, tomēr tālāka kredītu sadārdzināšanās var ietekmēt klientu vēlmi un spēju aizņemties. Arī “Luminor” decembrī veiktajā aptaujā iedzīvotāji atzina, ka teju piektdaļu Latvijas iedzīvotāju ietekmē “Euribor” likmes pieaugums.
Šajā kontekstā mainās arī noguldījumu likmes, kas daudzus gadus bija nulles robežās, taču šobrīd situācija ir mainījusies un kopš pagājušā gada beigām līdz ar procentu pieaugumu novērojam iedzīvotāju jaunu interesi par depozītiem. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai patlaban strauji nezaudētu savas naudas vērtību, piemēram, investējot un ieguldot. Cilvēki cenšas diferencēt riskus, gan veicot termiņnoguldījumus, gan ieguldot alternatīvos instrumentos, t. sk. privātos pensiju fondos, kur ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veikto iemaksu apmēra.
Lai gan mūsu veiktās uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka, neskatoties uz grūtībām, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veiksmīgi turpina attīstīt biznesu un kopumā pagājušo gadu vērtē salīdzinoši pozitīvi, tomēr nākotnes prognozes ir piesardzīgas. Gandrīz puse Baltijas MVU norāda, ka uzņēmumu attīstības plānus ietekmēs inflācijas pieaugums un enerģijas cenu kāpums, kā arī tālākā situācijas attīstība Ukrainā. Piesardzība var ietekmēt arī uzņēmēju vēlmi aizņemties, kas attiecīgi samazinās kreditēšanas apjomus.
Tāpat liela nozīme būs tam, kā attīstīsies citu valstu ekonomika, jo Latvijas rūpniecība ir atkarīga no eksporta tirgiem. Strauji atdziestot mājokļu tirgiem citviet pasaulē, tas var atstāt iespaidu, piemēram, uz Latvijas kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumiem, kuri ražo dažādas komponentes būvniecībai. Energoresursu cenas biržās jau samazinās, taču gada inflācija joprojām ir augsta, kas var samazināt iekšējo patēriņu. Pagājušajā gadā cenu kāpums vidēji par desmito daļu pārsniedza algu pieaugumu, bet gada nogalē starpība bija vēl lielāka. Šā gada laikā cenas, visticamāk, stabilizēsies.
Neskatoties uz dzīves dārdzību, novērojam, ka mājsaimniecībām joprojām ir pandēmijas laikā veiktie uzkrājumi, kas pērn aktīvi tika tērēti ceļojumiem, kultūras pasākumiem un citiem pakalpojumiem. Ziema būs pārbaudījumu laiks izdevumu ziņā, kas varētu ietekmēt turpmāko gadu.
Jautājumi, kas saistīti ar ilgtspējas mērķiem, jau vairākus gadus ir gan banku sektora, gan citu nozaru dienaskārtībā, tomēr augstās energoresursu cenas Zaļo kursu ir padarījušas par nepieciešamību tālākai biznesa attīstībai. Jau šobrīd finanšu iestādes aktīvi mudina uz domāšanas maiņu un rīcību, lai sabiedrība un uzņēmēji īstenotu dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus, un turpmāk darīs to vēl aktīvāk. Jau šobrīd kredītiestādes daudz cītīgāk izvērtē, kam un kādu projektu īstenošanai tās izsniedz finansējumu, tas nozīmē, ka klimata mērķi skars ikvienu kredītņēmēju. Starptautiskie investori arvien vairāk vēlas sadarboties ar tādiem uzņēmumiem, kas darbojas ilgtspējīgi, tādēļ izdošanos un mūsu turpmākās dzīves kvalitāti lielā mērā noteiks tas, cik ātri spēsim pielāgoties pārmaiņām un rīkoties.
Jo aktīvāk pielāgosim individuālo un kolektīvo darbību, jo vieglāk spēsim pārdzīvot sarežģītos apstākļus.
