Spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ 0
Vai zinājāt, ka pētnieki izskaitļojuši, cik bieži mūsdienās darba laikā mūs patraucē dažādi tehnoloģiski rīki, piemēram, sociālie tīkli? Ik pēc 11 minūtēm. Katrā no šīm reizēm zaudējam vairākas minūtes, ko citādi varētu veltīt darbam. Kas interesanti – pat pēc pieslēgšanās atpakaļ darbam paiet trīs minūtes, līdz atgūstot zaudēto.
Uzmanības novēršana ir viens no būtiskākajiem mūsdienu darba efektivitātes samazinātājiem, līdz ar to spēja koncentrēties jau pavisam drīz kļūs par jauno IQ, ar to pierādot spēju nodoties darbam. Tā ikgadējā biznesa tehnoloģiju izstādē “Riga Comm 2018” norādīja gudrās komunikācijas rīka “Tipi” vadītāja Aurēlija Urbonavičiūte.
Šogad izstādes laikā notikušajās konferencēs laikā īpašu uzmanību pievērsa gan finanšu tehnoloģiju jeb “fintech” un blokķēdes attīstībai, gan digitālā mārketinga jaunumiem, gan “gudrajiem” risinājumiem ne tikai mājai, bet arī uzņēmumiem, kā arī vienam no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem – kā strādāsim nākotnē, kādas darba vietas radīsies un kādas zināšanas būs nepieciešamas.
Normēts darba laiks kļūs par pagātni
Aurēlija arī uzsvēra, ka straujā tehnoloģiju attīstība uzņēmumiem liks mainīties. Ja uzņēmumi to neņems vērā, tad tās vienkārši izzudīs. Lai tiktu līdzi pārmaiņām un uzlabotu uzņēmumu darbību un efektivitāti, jādomā par vairākām lietām. Kā jau paredzams, uzņēmumiem būs ārkārtīgi grūti iztikt bez mākslīgā intelekta un automatizācijas iesaistes savā darbībā. Tāpat arvien būtiskāks faktors būs labāko talantu piesaistīšana.
“Mākslīgais intelekts un automatizācija neatņems cilvēkiem darbu, bet būtiski mainīs mūsu paradumus, to, kā strādājam. Kompānijām būs jādomā, kā uzlabot darbinieku prasmes, radošumu un darba vidi. Turklāt, tā kā mūsdienās lielākie talanti izvēlas kompānijas, kurās strādāt, nevis otrādi, arvien nozīmīgāku lomu talantu piesaistē ieņems darba vide – lai cilvēki gribētu strādāt, lai patīkamā darba vide uzlabotu darba efektivitāti,” sacīja “Tipi” vadītāja.
Līdzīgi izteicās arī zīmolu konsultāciju uzņēmuma “ERDA” un sociālo mediju rekrutēšanas uzņēmuma “UpMatched” īpašniece Zane Čulkstēna, kura norādīja, ka mūsdienās darba vietas uzlabošanā jāiegulda tikpat līdzekļu, cik jaunās tehnoloģijās, citādi nebūs darbinieku, kuri šīs tehnoloģijas izmantos. “Kompānijas lēnām sāk domāt par šo lietu, tostarp Latvijā – pēdējā laikā būvē arvien vairāk biroju, kuri atbilst mūsdienīgas darba vietas prasībām.” Viņa arī norādīja, ka uzņēmumiem arī bez mūsdienīgām darba vietām jārada patīkama vide citos veidos, piemēram, viņa kā labu piemēru nosauca apdrošināšanas kompāniju “BTA”, kurā darbiniekiem nodrošinot brīvdienu dzimšanas dienā, ņemot vērā, ka tāpat dzimšanas dienā darbinieka produktivitāte ievērojami krītoties. Labs veids, kā iepriecināt darbinieku.
Runājot par notiekošajām izmaiņām darba tirgū, Aurēlija Urbonavičiūte uzsvēra, ka darba tirgus drīz kļūs par t. s. frīlanseru pārņemtu, uzsverot, ka Y paaudzi jeb “mileniāļus” pavisam noteikti nevarēs piesaistīt, piedāvājot normētu darba laiku no deviņiem rītā līdz sešiem vakarā. “Līdz 2027. gadam “frīlanseru” ASV darba tirgū būs vairāk nekā tradicionālo darbinieku, Eiropā ir līdzīga tendence. Tas nozīmē tikai to, ka izzudīs kompāniju prakse gausties par darbiniekiem, kuri maina darbu ik pēc pusgada, gada. Kompānijām jābūt gatavām, ka “frīlanseru” komandas pieslēgsies tikai uz atsevišķiem projektiem un vēlāk pazudīs,” norādīja A. Urbanovičiūte. Viņasprāt, šāds darba stils palīdzēs arī reģionu attīstībā, no kuriem uz lielpilsētām šobrīd notiek darbaspēka migrācija – par normu kļūs attālināts darbs jebkurā pasaules malā, ļaujot strādāt arī no laukiem.
Efektivitāti var palielināt vienkārši
Datu detektīvs, kiberpilsētu analītiķis, genomu portfeļa direktors, digitālais “drēbnieks”, kvantu mašīnmācīšanās analītiķis, papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts, personīgo datu brokeris, virtuālo veikalu šerpas u. c. Kas ir visi šie nosaukumi? Izrādās – specialitātes, kuras radīsies tuvāko piecu, desmit gadu laikā – tādu kopumā būšot vismaz 21. Par to konferencē runāja viesis no Kanādas – Gregs Andrišenko –, kurš ikdienā strādā IT un tehnoloģiju konsultāciju uzņēmumā “Cognizant”.
Viņš pastāstīja par pāris piemēriem, kuros “Cognizant” izdevies palīdzēt uzņēmumiem kļūt modernākiem un iet līdzi laikam. Piemēram, notikusi sadarbība ar Norvēģijas inženierijas un būvniecības uzņēmumu “Kverner”, kas specializējas naftas platformu būvniecībā. G. Andrišenko pastāstīja, ka būvnieki strādājuši vecmodīgi – katru dienu metāla kastē saņēmuši mapi ar papīru kaudzi, kuros norādīts, kas un kā viņiem dienā jāizdara. Tā kā naftas platformas bieži ir vietās ar ne pārāk labvēlīgu klimatu, papīrs laika apstākļus bieži nav pacietis.
Bez kompānijas ziņas jau paši darbinieki sākuši izmantot sev pieejamos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, planšetdatorus, lai atvieglotu savu darbu. “Uzņēmām foto un video no viņu darbavietām, likām viņiem atklāt lietas, kas darbā patīk un nepatīk. Tā uzzinājām, ka viņiem visvairāk nepieciešams modernizēt 3D attēlu nolasīšanu, ko līdz šim viņi lasīja no papīra. Izstrādājām īpašu rīku, kurā 3D attēli, darbu plāni pieejami elektroniski, turklāt daudz pārskatāmākā veidā. Otra lieta – viņiem trūka platformas, kurā sazināties savā starpā. To atrisinājām ļoti vienkārši – izmantojot “WhatsApp”, kurā izveidojām darbinieku grupu,” sacīja Andrišenko, norādot, ka bieži vien risinājumi darba efektivitātes celšanai ir ļoti vienkārši.
“Cognizant” strādājis arī ar skandalozo “Monsanto”, palīdzot darbu efektivizēt arī lauksaimniekiem. “Apmēram pirms diviem gadiem gaisā palaidām īpašus satelītus, kuri ar īpašas programmatūras palīdzību pēta lauku stāvokļus – vai lauks ir gana mitrs, vai pietiek visas barības vielas. Izstrādājām lietotni, kurā lauksaimnieki savā viedtālrunī vai datorā bez problēmām var apskatīt satelītos redzamo informāciju, tāpat esam sākuši izmantot arī dronus, kuri apseko lauku stāvokli.”
Ķīnas uzņēmumi izstādē sevi parāda iespaidīgi
Runājot par pašu tehnoloģiju izstādi, iespaidīgāko pārstāvniecību ar 49 dažādu kompāniju klātbūtni šogad nodrošināja Ķīna. Turklāt iespaidīgs bija ne tikai kuplais atbraukušo skaits, bet arī atvestās tehnoloģijas jeb izstādes saturs. Izstādi ar klātbūtni bija pagodinājusi arī “Shanghai Electric” enerģētikas kompānijas (2017. gada apgrozījums – teju 10 miljardi eiro), izrādot, piemēram, savu gāzes turbīnas maketu un maketu, kurā redzams vairāku hektāru liels saules bateriju lauks, ar vidū esošu spēkstaciju, kurā visu jaudu uzkrāt.
Skaidrs, ka ķīnieši par nākotni domā. Bez dažādu mikroshēmu, lielu serveru, planšetdatoru un portatīvo datoru izrādīšanas Ķīnas uzņēmēji parādīja arī savas spējas robotikā. “Ferly Technology” uz Latviju bija atvedis savu robotmeiteni – gudro palīgu banku klientiem. Viņas uzdevums ir atbildēt uz dažādiem banku klientu jautājumiem, viņiem ienākot iestādē. Tomēr, kā pārliecinājos, pārāk gudrs robots gan nebija, jo spēja atbildēt tikai uz pašiem vienkāršākajiem jautājumiem (turklāt robots pats piedāvā nākamos iespējamos jautājumus), bet jebkādas novirzes no iecerētā scenārija robotam nepatīk. Uzskatu, ka Latvijā izstrādātie virtuālie čatboti ir spējīgāki par multimiljonu “Google Home”, “Siri” u. c. projektiem nemaz nerunājot. Ļoti interesantus robotus izrādīja “Keenon Robotics”. Viņu “Peanut” sērijas roboti jau veiksmīgi darbojas dažādās Ķīnas viesnīcās kā pasūtītā ēdiena piegādātāji uz numuriņiem un arī vienkārši kā sūtījumu piegādātāji – glīti, ātri un arī diezgan gudri.
