Krimināli sodītiem darbs ar bērniem liegts 32
Par E. Ludzīša darbu ar jaunatni sašutumu pauž Jaunsardzes un rekrutēšanas centra vadītājs Druvis Kleins, kurš norāda, ka cilvēkiem ar sodāmību, pat ja tā dzēsta, ir aizliegts būt par pedagogiem bērniem, un arī norāda, ka tas ir nepieņemami, ka cilvēks, kurš sodīts par vardarbību, var strādāt ar bērniem un jauniešiem. “Pie vainas ir nesakārtotā likumdošana. Viņam licenci darbam ar jauniešiem ir izdevusi pašvaldība, taču tās pienākums pirms izdošanas bija paskatīties Sodu reģistrā, vai konkrētais cilvēks nav sodīts par kriminālpārkāpumu, un tas ir tikai desmit minūšu darbs,” saka D. Kleins, kurš pieļauj, ka jauniešu interešu izglītības jomā šāds gadījums nav vienīgais. Par kluba darbību D. Kleins teic, ka cēlais mērķis veicināt veselīgu dzīvesveidu varētu būt skaists piesegs pavisam citām darbībām. “Vai viņa piedāvātā programma atbilst valstī pieņemtajam virzienam? Vai netieši neradām situāciju, ka mūsu jaunieši slavina padomju tradīcijas un tiek izmantoti kā instrumenti citas valsts ārpolitikas mērķu īstenošanai? Šajā klubā saskatu sabiedrības šķelšanu. Tas, ka viņš iet uz 9. maija svētkiem, nav tikai viņa darīšana, jo jaunieši viņu var uztvert kā paraugu, kam līdzināties, un kopēt viņa darbības,” uzskata D. Kleins. Viņš arī norāda, ka sociālajos tīklos paustās domas nav šķiramas no cilvēka sadarbības ar jauniešiem, jo caur sociālajiem medijiem E. Ludzītis var pulcēt sev sekotājus un ietekmēt jauniešus. “Ja cilvēks sociālajos tīklos teikto grib norobežot no savas pārējās darbības, sanāk liela divkosība,” piebilst D. Kleins. Jaunsardze esot saņēmusi arī E. Ludzīša piedāvājumu sadarboties, taču to darīt negrasoties, jo tās uzdevums nav atbalstīt svešas un aizdomīgas paralēlās struktūras. D. Kleins sola noskaidrot arī jautājumu par kluba instruktoru it kā sadarbību ar jaunsardzes instruktoriem.
“Nosaukums jau vien nav labs,” saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”), kurš pieļauj, ka “Specnaz” mērķi nesakrīt ar Latvijas valsts un sabiedrības mērķiem, un piebilst, ka nosaukums jēdzieniski saistāms ar Krievijas militārajām struktūrām. “Nedrīkst pastāvēt šādas paralēlas organizācijas, ja mums ir jaunsardze. Runa šeit nav par konkurenci jauniešu organizāciju starpā,” saka A. Latkovskis. Kad esmu informējis viņu par E. Ludzīša sodāmība, A. Latkovskis uzsver, ka “jautājums ir nopietns”, un pieļauj, ka jauniešu vecāki varbūt pat nezina faktus par E. Ludzīša pagātni. Viņš uzskata, ka ir jāiesaista policija, jāprasa atbildība arī no pašvaldības un Drošības policijai jāpievēršas šīs organizācijas izpētei, lai savākto informāciju varētu nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Tāpat deputāta ieskatā ir jāinformē klubā iesaistīto jauniešu vecāki, kā arī jāpainteresējas, kas tieši piešķir telpas “Specnaz” aktivitāšu īstenošanai. “Mums ir braši puiši, kas reiz jaunībā ballītē sakāvušies un tagad nevar strādāt par informātikas skolotājiem laukos, kur viņu trūkst. Bet šeit ir cits daudz nopietnāks gadījums,” sacīja A. Latkovskis.
Tikmēr Drošības policija norāda, ka tā ir informēta par minēto klubu. “DP jau iepriekš publiskajā komunikācijā ir uzsvērusi, ka ilgtermiņa riskus var radīt jauniešu iesaistīšana dažādās aktivitātēs, kas neveicina sabiedrības saliedētību un kopīgas vēsturiskās izpratnes veidošanos,” norāda DP. Iespējams, “Specnaz” gadījums ir pat nopietnāks nekā dažu Latvijas jauniešu nosūtīšana uz prokrieviskajām nometnēm “Sojuz”, kurās ik gadu piedalās vien daži jaunieši. “Specnaz” skolu izgājuši ap 100 jauniešu, un, ko viņi tur iemācījušies, neviens tā īsti nemaz nezina.
