ES pārstās importēt Krievijas dīzeļdegvielu. Vai gaidāms tās deficīts? 25
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Svētdien, 5. februārī, pusdienas laikā spēkā stājas G7 valstu un Eiropas Savienības sankcijas, kas vērstas pret Krievijas izcelsmes naftas produktiem – galvenokārt dīzeļdegvielu un mazutu. Pēc naftas embargo un cenu griestu stāšanās spēkā pagājušā gada decembrī tas būs otrais smagais ekonomiskais trieciens Krievijai, cenšoties apturēt tās agresiju pret Ukrainu.
Ko paredz sankcijas
Sankcijas pret naftas produktiem paredz, ka ES valstis pārstāj importēt Krievijā ražotos naftas produktus, tādus kā dīzeļdegviela, mazuts un mašīneļļas.
Vienlaikus stājas spēkā G7 valstu un ES ierosinātie naftas produktu cenu griesti, kas regulē, par kādu cenu Krievija spēs pārdot savus naftas produktus pasaules tirgū, – ir ierosināts noteikt 100 ASV dolāru barelā (159 litru muca) griestus dīzeļdegvielai, aviācijas degvielai un citiem “premium” produktiem, bet 45 USD/barelā griestus relatīvi mazāk vērtīgajiem produktiem, tādiem kā mazuts.
Šī pieeja būtībā kopē decembrī ieviesto naftas ievešanas aizlieguma un cenu griestu politikas kombināciju, kas līdz šim darbojusies kā precīzi noregulēts pulkstenis – tradicionāli Krievijas naftas eksporta zīmola “Urals” nafta tika tirgota ar piecu līdz desmit ASV dolāru atlaidi pret Ziemeļjūras “Brent” markas naftas cenu, bet kopš cenu griestu ieviešanas atlaide pieaugusi līdz 30–50 dolāriem. Piemēram, vēl pagājušās nedēļas nogalē “Urals” markas naftas cena saskaņā ar aģentūras “Argus” datiem bija 47 dolāri par barelu, bet “Brent” markas nafta tajā pašā laikā maksāja 84 dolārus barelā.
Svarīgs šajos skaitļos ir tas, ka Krievijas vidējā termiņa budžets 2023.–2025. gadam paredz vidējo naftas cenu 69–70 ASV dolāru par barelu līmenī – tikai tad budžets spēj savilkt kopā galus bez būtiska deficīta, jo nodokļu ieņēmumi no ogļūdeņražu ieguves un eksporta, kā arī ar to saistītajām nozarēm veido apmēram pusi no Krievijas budžeta ieņēmumiem.
Pašreiz sasniegtie rezultāti nozīmē, ka Krievijai būs jāpalielina nodokļi, jādevalvē rublis, jāķeras pie valsts rezervēm budžeta deficīta segšanai un jāsāk “apgriezt” izdevumus – proti, finansēt iebrukumu Ukrainā kļūs krietni sarežģītāk. U
n šie procesi jau notiek – piemēram, akcīzes nodokli degvielai Krievija pagājušajā gadā vien palielināja divas reizes.
Divas izvēles – abas sliktas
Kāpēc naftas cenu griesti darbojas, un kādu efektu cer panākt ar naftas produktu griestiem? Situācijā, kurā mūsu agresīvās kaimiņvalsts naftai pazuda tās Eiropas “premium” tirgus (tas, kurā naftu varēja pārdot ar labākajiem noteikumiem un augstāko cenu), Krievijas naftas uzņēmumiem bija divas iespējas – slēgt daļu no naftas atradnēm, krasi samazinot eksporta apjomus, vai arī meklēt šai naftai jaunus tirgus – un šādam apjomam tos var atrast tikai Ķīnā, Indijā un daļēji Turcijā.
Pirmajā gadījumā uzņēmumiem būtu jāuzņemas lielas izmaksas naftas atradņu darbības apturēšanai un konservācijai, turklāt vēl jārisina sociālās un politiskās problēmas, ko radītu simtiem tūkstošu cilvēku atlaišana no darba.
Otrajā – jākonkurē jaunos tirgos ar arābu naftu, kuras pašizmaksa ir krietni zemāka nekā Krievijā iegūtajai – tātad jādempingo, jāpiedāvā milzīgas atlaides un jāpārdod nafta zem pašizmaksas.
Krievijas naftas eksportētāji izvēlējās otro pieeju, un pasaule atviegloti nopūtās, jo tas nozīmēja, ka nekādas pagājušajam pavasarim līdzīgas energoresursu krīzes nebūs.
Savukārt Krievijai naftas embargo un cenu griesti izmaksā apmēram 175 miljonus dolāru negūtu ieņēmumu dienā, liecina Enerģijas un tīra gaisa pētījumu centra (CREA) pētījums.
Kur likt un atrast dīzeļdegvielu?
Krievija eksportē 130–144 milj. t dažādu naftas produktu gadā. Tiek prognozēts, ka pat Krievijai labvēlīgākajā scenārijā sankciju dēļ 2023. gadā šis skaitlis samazināsies līdz 113 milj. t, bet 2024. gadā – līdz 110 milj. t. Apmēram 60% no eksporta ir t. s. gaišie naftas produkti – mašīneļļas, aviācijas degviela, dīzeļdegviela utt., bet 40% – tumšie naftas produkti, galvenokārt mazuts.
Puse no visa Krievijas naftas produktu eksporta apjoma līdz šim tika pārdota ES valstīs.
Sevišķi liela šī proporcija ir dīzeļdegvielai – no 40 līdz 45 milj. t dīzeļdegvielas, kuru Krievija eksportē, 30 milj. t tika eksportēti uz Eiropu – tie bija apmēram 10% no visas ES patērētās dīzeļdegvielas.
Krievijas pašas dīzeļdegvielas patēriņš ir ap 42 milj. t gadā, gandrīz divas reizes palielināt patēriņu tas nespēs – tātad šai dīzeļdegvielai būs jāmeklē jauni tirgi vai arī jāslēdz naftas pārstrādes rūpnīcas.
To, vai Eiropai būs vajadzīgi šie 10% dīzeļdegvielas jeb apmēram 600 tūkstoši barelu katru dienu, visvairāk noteiks ekonomikas attīstības tendences un recesijas pārvarēšana atsevišķās ES valstīs.
Ja vajadzēs, tad, visticamākais, to ieguves avots ir ASV, Tuvie Austrumi un Indija – pēdējā no minētajām Krievijas agresijas pret Ukrainu periodā ir uzplaucis naftas pārstrādes bizness, pārstrādājot lēti iepirkto Krievijas naftu.
Tādu naftas produktu ievešana Eiropā, kas ārpus Krievijas izgatavoti no Krievijas naftas, nav aizliegta – galu galā šajā gadījumā nopelna ASV, Saūda Arābijas, Kuveitas un Indijas, nevis Krievijas uzņēmumi, un nodokļi tiek maksāti minētajās valstīs, nevis Krievijā.
Analītikas uzņēmums “Energy Analytics” uzskata, ka Krievijai izdosies atrast jaunus tirgus tikai trešdaļai līdz šim uz Eiropu eksportēto naftas produktu, bet atlikušās divas trešdaļas ražojošās rūpnīcas nāksies apstādināt.
Eiropas valstis, sagaidot Krievijas dīzeļdegvielas importa embargo, pagājušā gada beigās triecientempā importējušas dīzeļdegvielu – tās imports Eiropā decembrī sasniedza visu laiku rekordu – 8,2 miljonus tonnu.
Arī Latvija nav atpalikusi – pēdējās dienās pirms naftas produktu embargo stāšanās spēkā Rīgas ostā ienākuši divi tankkuģi ar naftas produktiem, līdz 5. februārim plānots vēl viens.
Katrā ziņā degvielas tirgotāji “Virši-A” un “Neste Latvija” publiski izteikušies, ka dīzeļdegvielas deficīts Latvijai nedraudot, taču pakāpeniska cenu celšanās, ko izraisījusi reģionā lielākā dīzeļdegvielas piegādātāja izslēgšana no tirgus, gan esot vērojama.
Viedokļi
Klaudio Galimberti, “Rystad Energy” analītiķis: “Dīzeļdegvielas deficīts Eiropā pārsniegs pusmiljonu barelu dienā, turklāt Eiropai pašai trūkst naftas pārstrādes jaudu, lai šo deficītu aizpildītu.
Eiropai nāksies paļauties uz importu no alternatīviem avotiem, un Kuveita un Saūda Arābija varētu būt nozīmīgākie šādi avoti. Jāatzīmē, ka bailes par dīzeļdegvielas trūkumu arvien vairāk izzūd.”
Raluka Mariana, ES ceļu transporta lobija IRU direktore: “Nevaram pilnībā izslēgt problēmas [ar dīzeļdegvielu], taču vispārējs deficīts nav paredzams. Dīzeļdegvielas cenas šobrīd ir stabilas.”
Janis Klūge, Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūts: “Sankcijām būs nozīmīga ietekme uz Krieviju, jo naftas produktu eksports bija alternatīvs veids, kā Krievija eksportē savu naftu.
Krievijas naftas uzņēmumiem jau kopš pagājušā gada beigām ir problēmas ar naftas eksportu, tādēļ naftas pārstrādes uzņēmumi darbināti maksimālā režīmā. Tagad tas vairs nebūs tik vienkārši.”
