Spēcīgām pašvaldībām ir visi priekšnoteikumi pieņemt tālredzīgus lēmumus 0
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā izveidotas 43 pašvaldības. Līdz ar mazāku novadu skaitu, kas aptver lielāku jaunā novada teritoriju un lielāku iedzīvotāju skaitu, konkurence uz vienu deputāta vietu šajās pašvaldību vēlēšanās daudzviet bija augstāka. Piemēram, Balvu, Aizkraukles, Saldus novadā uz vienu deputātu vietu konkurēja desmit un pat vairāk kandidātu.
Spēcīgu pašvaldības kodolu veido deputātu profesionalitāte un sadarbība
Šobrīd pašvaldībās ir izvērtēšanas un plānošanas laiks, kad ļoti liela nozīme ir profesionalitātei un savstarpējai sadarbībai efektīvas komandas izveidē, kas būs atbildīga par izaugsmes plānu īstenošanu. Līdz šī gada beigām jaunizveidotajās pašvaldībās tiek samēroti pašvaldību saistošie noteikumi, veidota pašvaldību pārvaldes struktūra, kā arī plānoti nākamā perioda budžeti. Virknē pašvaldību jau ir uzsācies darbs pie jauno novadu attīstības plāniem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informatīvās kampaņas “Kopā mēs varam vairāk!” laikā organizēja diskusiju ciklu, viesojoties piecās pašvaldībās dažādos Latvijas reģionos. Diskusijās izskanēja, ka pašvaldībām, veidojot jaunu administratīvo struktūru, ir izdevies ietaupīt desmit un pat simts tūkstošus eiro gadā, piemēram, Valmieras novadā, samazinātā amatu skaita rezultātā lēmejvarā, ietaupījums veido 300 660 eiro gadā, Aizkraukles novadā – 243 195 eiro gadā. Tomēr pašvaldību pārstāvji atzīst, ka par ietaupījuma apmēru varēs runāt tikai pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas, kad novados būs īstenotas strukturālās pārmaiņas.
VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša norāda: “Strādāt var efektīvāk, kopā var izdarīt vairāk, un arī naudas tad vairāk kopīgām vajadzībām. Laba pārvaldība nozīmē, ka noteiktā laika periodā mēs katrs pārskatām un vērtējam savus sasniegumus un tempu. Izdarot secinājumus un nospraužot jaunus uzdevumus, panākam efektivitāti.” Saistošo noteikumu pārskatīšana pašvaldību sniegtā atbalsta jomā arī rāda, ka ir iespējas izlīdzināt iedzīvotājiem sniegtos pabalstus, piemēram, ir novadi, kur iepriekš nemaz nebija paredzēts pabalsts par bērna piedzimšanu, bet tagad tas paaugstināts un attiecas uz visiem jaunā novada iedzīvotājiem.
Novada attīstība kopsolī ar iedzīvotāju interesēm
Pašvaldību vadītāji norāda, ka novada attīstību var sekmēt profesionāļu piesaiste, mērķtiecīga uzņēmējdarbības infrastrukturas izveidošana, investīcijas attīstībā, lielāka uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzību apzināšana un labāka informācijas apmaiņa.
Tālredzīgu lēmumu veidošanā svarīga loma ir vietējo iedzīvotāju iesaistei, tāpēc pašvaldības domā, kā stiprināt informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem. Mūsdienu situācija rāda, ka ar vienvirziena komunikāciju, nogādājot novada ziņu lapu var nepietikt, jo iedzīvotāji sagaida uzklausīšanu, sarunu, tikšanos, iespēju izteikt savu viedokli.
Viens no izaicinājumiem pašvaldībām ir vienotas novada mājaslapas izveide, kā arī citu saziņas kanālu attīstība. Ir pašvaldības, kurās jau strādā jaunās novadu mājaslapas, piemēram, Valmieras novadā tā bija pieejama jau ar pirmo jaunā novada darbadienu, tomēr vairākos novados vienotas informācijas vietnes izveide vēl kavējas.
Mājaslapu izveidē pašvaldības ir vadījušās pēc dažādiem principiem – ir novadi, kas integrējušas mājaslapas atbilstoši izveidotajām pagastu apvienībām, kā piemēram, Bauskas novada Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu lapa, bet ir arī pašvaldības, kas vēl tikai izstrādā vienotu novada vietni un pašlaik ir atjaunojušas tikai aktuālo kontaktinformāciju, joprojām saturiski uzturot iepriekšējo novadu lapas, kā tas ir Dienvidkurzemes novadā.
Pieredzes diskusijās izskanēja aicinājums novērtēt informācijas pieejamību. Fakts, ka vienoto interneta vietni apmeklē daudz vairāk iedzīvotāju, dzīvē ir apliecinājis to, ka, piemēram, kultūras pasākumus arī apmeklē vairāk interesentu. Šodien, kad daudz lietu notiek attālināti, precīzai un viegli atrodamai informācijai jābūt kā prioritātei.
Vēl bez novadu mājaslapām, pašvaldības aktīvi izmanto sociālos tīklus. Kā diskusijās norādīja Dienvidkurzemes novada parstāvis, jānovērtē tiešās komunikācijas spēks, jo tā ir iespēja iedzīvotājiem sazināties un uzrunāt savus ievēlētos pārstāvjus nepastarpināti.
Saskatīt plašāku perspektīvu uzņēmējdarbības attīstībai
Pašvaldībām šobrīd, izstrādājot attīstības dokumentus, ir iespējams veidot daudz plašāku skatījumu uz perspektīvajiem virzieniem, plānojot industriālo, ražošanas un uzņēmējdarbības dažādu jomu attīstību. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka daudzviet attīstība balstījās tikai uz tūrisma veicināšanu. Tāpēc tagad plānošanas dokumentos ir ieteicams paredzēt daudzveidīgākas nozares. Pašvaldību vadības komandām ir iespējas piesaistīt ekspertus un pētniekus, lai analizētu konkrētā reģiona priekšrocības un sasaistītu tās ar nākotnes iespējām.
Par informatīvo kampaņu “Kopā mēs varam vairāk!”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno informatīvo kampaņu “Kopā mēs varam vairāk!”. Kampaņas laikā ministrija aicināja piecās dažādās diskusijās iesaistīties pašvaldību vadītājus, uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un arī iedzīvotājus.
Diskusijas ir apskatāmas VARAM Youtube kontā. Vairāk informācijas par kampaņas laikā paveikto apskatāma vietnē www.varamvairak.lv, kur ir arī iespēja izpildīt testu “Klusētājs, darītājs vai dīvāna eksperts?” un noskaidrot, cik ieinteresēti cilvēki ir iesaistīties pašvaldības dzīvē un kādas ir reālās iespējas līdzdarboties.
