Spēcīgākā ģeomagnētiskā vētra pēdējo 20 gadu laikā: šīs parādības rada lielākus draudus, nekā līdz šim uzskatīts 0
Valstis, kas atrodas tuvāk ekvatoram, iespējams, ir pakļautas lielākam ģeomagnētisko vētru riskam, nekā iepriekš tika uzskatīts, raksta “Space”.
2024. gada 10. maijā Zemi skāra spēcīga ģeomagnētiskā vētra – īpaši smagi tā ietekmēja Meksiku, kur tā bija visspēcīgākā pēdējo 20 gadu laikā.
Tajā dienā būtiski cieta valsts enerģētikas sistēmas, un pirmo reizi kopš 1989. gada Meksikā tika novērota ziemeļblāzma.
Ģeomagnētiskās vētras rodas, kad no Saules tiek izmesta liela daudzuma plazma jeb notiek t.s. koronālās masas izsviede.
Šīs daļiņas ar milzīgu ātrumu trāpa Zemes magnētiskajā laukā un izkropļo jonosfēru – atmosfēras augšējo slāni. Tieši šajā mijiedarbībā rodas gan ziemeļblāzmas, gan tehnoloģiju traucējumi.
Parasti ziemeļblāzmas redzamas netālu no Ziemeļu vai Dienvidu pola, nevis tik tuvu ekvatoram.
Meksikas enerģētikas tīkls šoreiz izturēja triecienu, taču pavisam īslaicīgi tika traucēta valsts globālās navigācijas sistēmas darbība – laika nobīde bija gandrīz 80 nanosekundes, pietiekama, lai ietekmētu GPS un finanšu datu pārraidi. Ģeomagnētiskā vētra, kas pārsteidza zinātniekus un skāra Meksiku, ilga aptuveni 40 stundas.
Zinātnieki brīdina, ka citās valstīs ar vājāku infrastruktūru līdzīgas vētras varētu izraisīt daudz nopietnākas sekas.
Eksperti uzsver, ka šādas parādības ir ne tikai vizuāli iespaidīgas, bet arī potenciāli bīstamas – it īpaši laikā, kad pasaule arvien vairāk paļaujas uz satelīttehnoloģijām un digitālo infrastruktūru.
Tā kā Saule tuvojas aktivitātes maksimumam, līdzīgas vētras var kļūt arvien biežākas.
Ģeomagnētiskās vētras, kuru rezultātā rodas polārblāzmas, ir saistītas ar spēcīgiem enerģijas un plazmas uzliesmojumiem uz Saules.
Šie krāšņie debesu skati ir visizteiktākie planētas polārajos reģionos, kur Zemes magnētiskais lauks ir visvājākais.
Tādēļ valstīs, kas atrodas zemākās platuma grādos, piemēram, Meksikā, tās ir reti novērojamas.
Saule pastāvīgi mijiedarbojas ar Zemes atmosfēras gāzēm. Planētas jonosfēra – trešais atmosfēras slānis, kas atrodas 48 līdz 966 kilometru augstumā – ir īpaši aktīva virs Meksikas salīdzinājumā ar citām pasaules daļām.
Tas saistīts ar to, ka šis reģions atrodas zemākā platuma grādos, kur elektronu blīvums ir lielāks.
Saules izstarotajai enerģijai ir pietiekams spēks, lai izsistu elektronus no atomiem jonosfērā, padarot tos pozitīvi lādētus – tas rada krāsainās ziemeļblāzmas, skaidro NASA heliofiziķe Madhulika Guhatakurta.
Zinātnieki secina, ka ģeomagnētisko vētru ietekme uz reģioniem, kas atrodas tuvāk ekvatoram, ir daudz lielāka, nekā agrāk tika uzskatīts.
