SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 21
Krievijas militāro spēju ierobežošana un piegādes Ukrainai ir arī Latvijas nacionālās drošības jautājums, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē pirmdien sacījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Ārlietu ministrija aģentūru LETA informēja, ka pirmdien Braže piedalījās ES Ārlietu padomē, kuras fokusā bija ES atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas sākto karu, kā arī situācija Tuvajos Austrumos.
Braže padomē norādīja, ka situācija Ukrainā tieši korelē ar drošības situāciju Latvijā un arī ES. “Nebūsim drošībā, kamēr Ukraina nebūs uzvarējusi, tādēļ ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts Ukrainai un jāpieņem visi iespējamie lēmumi Ukrainas atbalstam, tostarp par militārajām piegādēm, ES sankciju pret Krieviju 14.paketi, kas iekļauj arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta aizliegumu, kā arī Krievijas iesaldēto aktīvu peļņas izlietojumu,” sacīja Braže.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba padomē informēja par traģiskajām sekām pēc Krievijas gaisa uzbrukumiem Harkivā aizvadītajā nedēļas nogalē. Viņš pateicās par līdzšinējo atbalstu un, skaidrojot nopietno situāciju Harkivas reģionā, lūdza turpmāku palīdzību, lai stiprinātu pretgaisa aizsardzību un efektīvāk aizsargātu Ukrainas teritoriju pret arvien pieaugošajiem Krievijas uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kā arī civilajai un valsts stratēģiskajai infrastruktūrai.
ES Ārlietu padome pauda solidaritāti ar Igauniju, Somiju un Lietuvu saistībā ar Krievijas īstenotajām hibrīdajām aktivitātēm pret to robežām. Tāpat dalībvalstis ar reģionālajiem partneriem – Kataru, Saūda Arābiju, Ēģipti, Jordāniju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem -, kā arī Arābu valstu līgas ģenerālsekretāru pārrunāja aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos.
Ministri pārrunāja situāciju Gruzijā, kas ir saasinājusies Gruzijas parlamentā apstiprinātā likuma par ārvalstu ietekmes caurskatāmību dēļ. Braže padomē atzīmēja, ka Latvija ir atbalstījusi Gruziju tās ceļā uz ES, taču nesenie valdības lēmumi šo virzību apdraud.
“Patlaban ir svarīgi turpināt atbalstīt Gruzijas pilsonisko sabiedrību, lai demokrātiskā diskusija neapsīktu, īpaši ņemot vērā faktu, ka vairāk nekā 80% Gruzijas iedzīvotāju atbalsta Gruzijas iestāšanos ES,” pauda Braže, aicinot, ES institūcijas nākt klajā ar iespējamiem ES rīcības virzieniem, ņemot vērā notikumu attīstību.
Savukārt pēc ES Ārlietu padomes ministre piedalījās Briseles VIII konferencē Sīrijas un reģiona nākotnes atbalstam, kā arī tikās ar Jordānijas premjerministra vietnieku, ārlietu un diasporas ministru Aimanu Alsafadī, kuru ministre ielūdza uz vizīti Latvijā.
Vienlaikus attiecībā uz reģionālo situāciju Braže atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir iespējami vienota un aktīva ES iesaiste, lai ES saglabātu uzticamību un ietekmi, tostarp dialogā ar globālajiem partneriem un turpmākam atbalstam Ukrainai.
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 503 800
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 503 800 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1460 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7692 tankus, 14 858 bruņutransportierus, 13 029 lielgabalus un mīnmetējus, 1085 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 482 bezpilota lidaparātus, 2221 spārnoto raķeti, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 740 automobiļus un autocisternas, kā arī 2122 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Spānija sola Kijivai militāro palīdzību miljarda eiro apmērā
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Madridē parakstīja drošības līgumu, un Spānija apsolīja sniegt Ukrainai militāro palīdzību miljarda eiro apmērā.
Vienošanās “ietver apņemšanos 2024.gadā sniegt militāro palīdzību viena miljarda eiro apmērā,” preses konferencē paziņoja Sančess.
“Tas ļaus Ukrainai stiprināt savas spējas, tostarp būtiskās pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai aizsargātu savus civiliedzīvotājus, pilsētas un infrastruktūru, kas joprojām cieš no neselektīviem uzbrukumiem, kā tas bija vērojams šajā nedēļas nogalē Harkivā,” sacīja Sančess. Krievijas uzbrukumā Harkivas pilsētai tika nogalināti vismaz 16 cilvēki.
Krievijas karaspēks 10.maijā sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, un Krievija šajā ofensīvā panākusi lielākos teritoriālos ieguvumus Ukrainā kopš 2022.gada beigām.
Saskaņā ar spāņu laikraksta “El Pais” ziņoto darījums ietvers jaunas raķetes “Patriot” un tankus “Leopard”.
Zelenskis jau ir parakstījis divpusējus drošības līgumus ar vairākām valstīm, tostarp Franciju, Vāciju un Lielbritāniju.
Sančess sacīja, ka drošības līgums aptvers virkni dažādu jautājumu. “Vienošanās pamatā ir visaptverošs pārskats par drošību, un tas aptver dažādas jomas, piemēram, militāro, humāno un finansiālo atbalstu, kā arī sadarbību starp Spānijas un Ukrainas aizsardzības rūpniecību, kā arī palīdzību atjaunošanas un atmīnēšanas jomās,” skaidroja Spānijas premjerministrs.
Saskaņā ar Ķīles institūta datiem Spānija līdz šim atvēlējusi 330 miljonus eiro militārajai palīdzībai Ukrainai, kas nav liela summa, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Salīdzinājumam Berlīne, Parīze un Roma ir atvēlējušas attiecīgi 18,61 miljardu, 5,65 miljardus un vienu miljardu eiro, bet Londonas ieguldījums ir 9,22 miljardi eiro, liecina Ķīles institūta dati.
Aprīlī Spānija apņēmās nosūtīt Ukrainai neprecizētu skaitu pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu “Patriot”. Tā ir nosūtījusi arī desmit tankus “Leopard”.
