SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 36
Ukrainā aizturēts enerģētikas ministra vietnieks, kurš apsūdzēts pusmiljona dolāru liela kukuļa pieņemšanā, pirmdien paziņojis Ukrainas Drošības dienests.
Ministra vietnieks aizturēts reizē ar trim iespējamiem līdzdalībniekiem.
Amatpersona, kuras vārdu Ukrainas Drošības dienests nenorāda, pieprasījusi, lai kalnrūpnieki tai samaksā kukuli par iekārtu pārvietošanu no raktuvēm frontes zonā esošajā Doneckas apgabalā uz ogļu ieguves vietu Ukrainas rietumos.
“Attiecīgā tehnika ir unikāla un tā ir deficīts, kas pieder vienam no valsts ogļu uzņēmumiem, kurš atrodas aktīvākajā austrumu frontes zonā – Pokrovskā,” paziņoja Drošības dienests.
“2024.gada pavasarī nozares pārstāvji vērsās pie enerģētikas ministra vietnieka, lai saņemtu atļauju evakuēt iekārtas no kara zonas un izmantot tās raktuvēs rietumu reģionā. Tomēr amatpersona, kuras pienākumos ietilpa kalnrūpniecības iekārtu saglabāšana, pieprasīja naudu par to izvešanu,” teikts Drošības dienesta paziņojumā.
Ministrs pieņēma kukuli ar trīs iespējamo līdzdalībnieku palīdzību. Viņi tika pieķerti kukuļa ņemšanas laikā. Drošības dienests neatklāja četru apsūdzēto identitāti.
Taču Ukrainas opozīcijas deputāts Jaroslavs Železņaks pavēstīja, ka aizturēts enerģētikas ministra vietnieks Oleksandrs Heilo. Ukrainas valdība vēlāk izdeva rīkojumu par Heilo atbrīvošanu no amata.
Ukraina, kurai bija nopietnas korupcijas problēmas vēl pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022.gadā, ir apņēmusies pastiprināt centienus cīņā ar korupciju. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nāca pie varas, solot izbeigt korupciju, un pagājušajā gadā viņš atlaida vairākas amatpersonas, tostarp savu aizsardzības ministru, saistībā ar korupcijas skandāliem armijā.
Avots: Ukraiņu operācijas dēļ Kurskas apgabalā krievi atvelk spēkus no Harkivas
Ukrainas armijas uzbrukuma rezultātā Kurskas apgabalam Krievija spiesta daļēji atvilkt savu karaspēku no frontes Harkivas apgabalā, taču tas nenotiek tik strauji kā ukraiņi to vēlētos, nedēļrakstam “The Economist” atzinis avots Ukrainas ģenerālštābā.
Izdevums norāda, ka Ukrainas operācijas galējais mērķis Kurskas apgabalā joprojām neesot skaidrs, taču acīmredzami, ka minimālais uzdevums, domājams, ir panākt krievu spēku atvilkšanu no frontes pie Harkivas un Doneckas apgabalā.
Tomēr avots Ukraina ģenerālštābā atzinis, ka krievu komandieri neesot idioti un pārvietojot savas vienības “ne tik ātri, cik gribētos”.
“The Economist” norāda, ka notiekot karaspēka pārsviešana no Hersonas apgabala, taču no frontes Donbasā atvilkti daudz mazāki spēki.
Tajā pašā laikā izdevums atzīst, ka ukraiņu operācija Krievijas teritorijā ievērojami pacēlusi Ukrainas armijas morālo noskaņojumu.
Kā ziņots, Ukrainas armija uzbrukumu Kurskas apgabalā sāka 6.augustā, pārraujot krievu robežapsardzību Sudžas rajonā, bet pēc tam sākot strauju virzību arī blakus esošajās teritorijās.
Tikmēr Krievija pirmdien paziņojusi, ka Ukrainas armijas aktivitātes dēļ uzsākusi iedzīvotāju evakuāciju arī no Krasnajas Jarugas rajona kaimiņos esošajā Belgorodas apgabalā.
Tīmekļa izdevums “Mediazona” ziņo, ka jau svētdien daļa Krasnajas Jarugas un tās apkārtnē esošo ciemu iedzīvotāju aizbēguši patstāvīgi, lai gan, kā izteicies apgabala gubernators, tad “evakuācijas nepieciešamības vēl nav bijis”.
Ukrainas armija pavirzījusies uz priekšu līdz pat 30 kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā
Ukrainas karaspēks pavirzījies uz priekšu līdz pat 30 kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā, svētdien atzinusi Maskava.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ikvakara videouzrunā svētdien pirmo reizi tiešā tekstā atzina pretuzbrukumu, sacīja, ka šovasar Krievija no Kurskas puses ir veikusi 2000 pārrobežu uzbrukumu.
“Artilērija, mīnmetēji, bezpilota lidaparāti. Mēs reģistrējam arī raķešu triecienus, un katrs šāds trieciens ir pelnījis taisnīgu atbildi,” sacīja Zelenskis.
Kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka operācijā ir iesaistīti tūkstošiem karavīru, kas ir daudz vairāk nekā sākotnēji ziņoja Krievijas robežsargi.
Uzbrukums Kurskas reģionam ir līdz šim lielākais un veiksmīgākais Ukrainas armijas pārrobežu uzbrukums, kopš Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.
“Mēs ejam uzbrukumā. Mērķis ir izstiept ienaidnieka pozīcijas, nodarīt maksimālus zaudējumus un destabilizēt situāciju Krievijā, jo viņi nespēj aizsargāt savu robežu,” sacīja amatpersona.
Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien apgalvoja, ka tās spēki “atvairījuši ienaidnieka mobilo grupu mēģinājumus ar bruņutehniku ielauzties dziļi Krievijas teritorijā”, bet vienlaikus atzina, ka notiek kaujas 25 kilometrus un 30 kilometrus dziļi Krievijas teritorijā.
Raidorganizācijas BBC žurnālisti Ukrainas Sumu apgabalā, kas robežojas ar Kurskas reģionu, novēroja Ukrainas bruņutransportieru un tanku plūsmu Krievijas virzienā.
Fotogrāfijas, kas uzņemtas no gaisa, liecina, ka Ukrainas tanki iesaistījušies kaujās Krievijas teritorijā, un Krievija veido jaunas aizsardzības līnijas netālu no Kurskas atomelektrostacijas.
Ukraina un Krievija svētdien apsūdzēja viena otru ugunsgrēka izraisīšanā Zaporižjass atomelektrostacijas (AES) dzesēšanas tornī. Abas puses un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) apgalvo, ka radiācijas līmenis ir normas robežās. Lai novērtētu situāciju, IAEA pieprasījusi, lai tās komandai nekavējoties tiek nodrošināta piekļuve dzesēšanas tornim.
Krievu okupantu pārstāvis Zaporižjas apgabalā Vladimirs Rogovs šodien vietnē “Telegram” ziņoja, ka ugunsgrēks ir pilnībā nodzēsts.
