SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 26
Latvija un Vācija vienojušās par kopīgu dronu iepirkumu veikšanu Ukrainas atbalstam, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Pagājušajā nedēļā notikušajā NATO samitā Vašingtonā Latvija un Vācija vienojās par padziļinātu sadarbību dronu koalīcijas paspārnē, lai nodrošinātu dronu pasūtījumus Ukrainas atbalstam.
“Iniciatīva tiks īstenota dronu koalīcijas paspārnē, lai Ukrainas atbalstam nodrošinātu izlūkošanas dronus, bruņotus dronus, ar mākslīgo intelektu modernizētus dronus, kā arī pretdronu spējas. To iecerēts panākt, piedāvājot pārējām dronu koalīcijas dalībvalstīm slēgt līgumus ar dronu ražotājiem Latvijā un Vācijā,” norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Jau ziņots, ka, lai koordinētu sadarbību, dronu tehnoloģiju attīstību un to pielietošanu gan Ukrainas atbalstam, gan dalībvalstu aizsardzības spēju stiprināšanai, NATO samita laikā dronu koalīcijas dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandu.
Dronu koalīcijas dalībvalstis jau ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Latvija dronu koalīcijas mērķiem šogad ir atvēlējusi 20 miljonus eiro, kā arī nodrošina dronu testēšanas iespējas ražotājiem un bruņotajiem spēkiem, lai nepārtraukti uzlabotu dronu tehnoloģijas.
Kopā ar Latviju dronu koalīcijā iesaistās Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija.
Aptauja: 44% ukraiņu atbalsta sarunu sākšanu ar Krieviju, bet ne ar Putina nosacījumiem
44% ukraiņu frontes aizmugurē uzskata, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% ir pārliecināti, ka tā nav, liecina jūnijā veikta aptauja.
Tajā pašā laikā absolūtais vairākums respondentu nepiekrīt Krievijas diktatora Vladimira Putina nosacījumiem miera sarunu sākšanai, secināts Razumkova centra aptaujā, kas tika veikta no 20.jūnija līdz 28.jūnijam pēc izdevuma ZN.UA pasūtījuma.
Gandrīz puse – 49% – Ukrainas viedienes iedzīvotāju mierīgi uztvēra ideju par oficiālu sarunu sākšanu ar Krieviju. Taču vismazāko gatavību šādām sarunām izrādīja Ukrainas rietumu iedzīvotāji – tikai 35%, norāda ZN.UA.
“Un šeit svarīgi norādīt, ka joprojām sarunas visvairāk nevēlas nevis rietumi, bet gan austrumi, kuriem katru dienu uzbrūk ar krievu bumbām. Tikai 33% iedzīvotāju Ukrainas austrumos ir gatavi sarunām, un gandrīz tikpat daudz (34%) ir pret sarunām. Gandrīz tikpat daudz (32%) ir to, kuri nav izlēmuši,” raksta ZN.UA.
Tikmēr 60% Ukrainas dienvidu iedzīvotāju uzskata, ka pienācis laiks oficiālām sarunām ar Krieviju, kas ir gandrīz par 16 procentpunktiem vairāk nekā vidēji Ukrainā, vēsta ZN.UA.
Tajā pašā laikā lielākā daļa ukraiņu uzskata, ka nevajag piekrist Putina izvirzīto nosacījumu izpildei. Proti, 83% respondentu nepiekrīt Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem. 84% aptaujāto iestājas pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% ukraiņu nepiekrīt arī tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju.
Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, neatbalsta 58% ukraiņu, bet atbalsta 22%.
Publikācijā uzsvērts, ka tikai 9% Rietumukrainas iedzīvotāju pieļauj šādu izmaiņu veikšanu konstitūcijā. Centrālajā daļā šādus grozījumus gatavi atbalstīt 25%, bet valsts austrumos – 23%. Visvairāk šādām izmaiņām piekrīt dienvidos – 39% šī reģiona iedzīvotāju ir gatavi atbalstīt Ukrainas neitralitāti.
Aptaujā piedalījās 2027 respondenti vecumā no 18 gadiem un vecāki. ZN.UA norāda, ka aptaujāti tika cilvēki frontes aizmugurē.
“Lielākā daļa kaislīgo brīvprātīgo vai to, kuri bija spiesti viņiem pievienoties, atrodas frontē. Nav iespējams izpētīt viedokli armijā, kas nes visu kara nastu un kurai ir ja ne izšķirošā, tad vismaz nozīmīgākā balss attiecībā uz sarunām ar Krieviju. Tāpēc nav iespējams uzskatīt pētījuma rezultātus par visas valsts viedokli. Tas ir aizmugures viedoklis,” raksta ZN.UA.
Stoltenbergs apstiprina, ka Ukrainai ir tiesības uzbrukt militāriem mērķiem Krievijā
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā Ukrainas televīzijas maratonam apstiprinājis, ka Ukrainai ir tiesības uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
Stoltenbergs sacīja, ka Ukrainas tiesības uzbrukt likumīgiem militāriem mērķiem Krievijā ir skaidri noteiktas starptautiskajās tiesībās. Tā kā šis ir karš, ko Krievija sāka pret Ukrainu, tad Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, un tas ietver arī triecienus agresora teritorijā, norādīja NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs atgādināja, ka dažādas NATO valstis ir noteikušas atšķirīgus ierobežojumus Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanai, citas vispār nav noteikušas nekādus ierobežojumus, bet vēl citas ierosinājušas ieviest tikai dažus ierobežojumus. Viņš piebilda, ka tagad vairāki sabiedrotie atvieglo šos ierobežojumus, un daļēji to pamudinājuši Krievijas uzbrukumi Harkivas apgabalā.
Stoltenbergs sacīja, ka kara laikā Ukrainas spēki dod triecienus Krievijas pozīcijām un mērķiem, kas atrodas aiz frontes līnijām Ukrainas teritorijā. Taču Harkivas apgabalā frontes līnija un Krievijas robeža gandrīz sakrīt, tāpēc nevar gaidīt, ka Ukraina neuzbruks artilērijai vai lidlaukiem, kas atrodas otrpus frontei un attiecīgi arī robežai.
Tāpēc Stoltenbergs sacīja, ka atzinīgi vērtē NATO sabiedroto lēmumus, kas paver iespēju plašāk izmantot ieročus, lai uzbruktu šiem mērķiem.
